Izlasi vēstures avotus!
Avots A. Fragments no Jāņa Kalnbērziņa grāmatas "Padomju Latvijas desmit gadi". Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1950.
Jānis Kalnbērziņš (1893–1986) – 20.–30. gados viens no nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) vadītājiem, 1939. gadā par pretvalstisku darbību apcietināts. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā līdz 1959. gadam – LKP Centrālās komitejas 1. sekretārs.
“Pēc fašistiskā apvērsuma Vācijā latviešu nacionālistiskā buržuāzija sāka aktīvi gatavoties, lai nodibinātu Latvijā fašistisko diktatūru. [..] 1934. gada 15. maijā fašistiskās buržuāziskās kliķes vadītājs, latviešu tautas niknākais ienaidnieks Ulmanis ar bruņotu aizsargu bandu palīdzību izdarīja fašistisku apvērsumu Latvijā. Atlaidis Saeimu, Ulmanis nodibināja atklātu fašistisku diktatūru, iznīcināja pēdējās pilsoņu tiesību paliekas, pārvērta Latviju par fašistiskās Vācijas provinci, par Vācijas placdarmu militāram uzbrukumam Padomju Savienībai.”
Jānis Kalnbērziņš (1893–1986) – 20.–30. gados viens no nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas (LKP) vadītājiem, 1939. gadā par pretvalstisku darbību apcietināts. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā līdz 1959. gadam – LKP Centrālās komitejas 1. sekretārs.
“Pēc fašistiskā apvērsuma Vācijā latviešu nacionālistiskā buržuāzija sāka aktīvi gatavoties, lai nodibinātu Latvijā fašistisko diktatūru. [..] 1934. gada 15. maijā fašistiskās buržuāziskās kliķes vadītājs, latviešu tautas niknākais ienaidnieks Ulmanis ar bruņotu aizsargu bandu palīdzību izdarīja fašistisku apvērsumu Latvijā. Atlaidis Saeimu, Ulmanis nodibināja atklātu fašistisku diktatūru, iznīcināja pēdējās pilsoņu tiesību paliekas, pārvērta Latviju par fašistiskās Vācijas provinci, par Vācijas placdarmu militāram uzbrukumam Padomju Savienībai.”
Avots B. Fragments no Frīda Zālīša vēstures mācību grāmatā par 1934. gada 15. maija apvērsumu (1937).
Frīdis Zālītis (1887–1944) – vēsturnieks un pedagogs, “Latvijas vēsture vidusskolām” (1936) un citu vēstures mācību grāmatu autors.
“Izpildīdams 1934. gada pavasarī ministru prezidenta amatu, K. Ulmanis kopā ar Latvijas karaspēka virspavēlnieku brīvības cīņu laikā – ģenerāli J. Balodi (kas izpildīja kara ministra amatu) – apņēmās spert valsts glābšanas un atjaunošanas labā ārkārtējus soļus. Naktī no 15. uz 16. maiju 1934. gadā viņi izsludināja visā valstī kara stāvokli un pārtrauca visu politisko partiju, kā arī Saeimas darbību. Lai aizkavētu nemieru izcelšanos, arestēja dažu grupu vadoņus un sociāldemokrātu partijas locekļus. Pāris dienas vēlāk K. Ulmanis nodibināja jaunu ministru kabinetu, kas, līdz jaunas satversmes izstrādāšanai, uzņēmās arī Saeimas pienākumus, starp citu – likumdošanas darbus.
Kad par visām šīm pārmaiņām dabūja zināt iedzīvotāji, visus pārņēma neaprakstāms prieks un sajūsma. Tauta jutās it kā no kāda smaga sloga atbrīvota. Ar 1934. gada 15. maiju uzsākās jauns posms Latvijas valsts un tautas vēsturē – atjaunotās Latvijas laikmets."
Frīdis Zālītis (1887–1944) – vēsturnieks un pedagogs, “Latvijas vēsture vidusskolām” (1936) un citu vēstures mācību grāmatu autors.
“Izpildīdams 1934. gada pavasarī ministru prezidenta amatu, K. Ulmanis kopā ar Latvijas karaspēka virspavēlnieku brīvības cīņu laikā – ģenerāli J. Balodi (kas izpildīja kara ministra amatu) – apņēmās spert valsts glābšanas un atjaunošanas labā ārkārtējus soļus. Naktī no 15. uz 16. maiju 1934. gadā viņi izsludināja visā valstī kara stāvokli un pārtrauca visu politisko partiju, kā arī Saeimas darbību. Lai aizkavētu nemieru izcelšanos, arestēja dažu grupu vadoņus un sociāldemokrātu partijas locekļus. Pāris dienas vēlāk K. Ulmanis nodibināja jaunu ministru kabinetu, kas, līdz jaunas satversmes izstrādāšanai, uzņēmās arī Saeimas pienākumus, starp citu – likumdošanas darbus.
Kad par visām šīm pārmaiņām dabūja zināt iedzīvotāji, visus pārņēma neaprakstāms prieks un sajūsma. Tauta jutās it kā no kāda smaga sloga atbrīvota. Ar 1934. gada 15. maiju uzsākās jauns posms Latvijas valsts un tautas vēsturē – atjaunotās Latvijas laikmets."
Avots C. Fragments no Kārļa Ulmaņa (1877–1942) piezīmēm (pierakstītas 1940. gadā).
Kārlis Ulmanis pēc 1940. gada 22. jūlija atradās Padomju Savienības varas iestāžu kontrolē, 1940. gada 22. jūlijā tika deportēts uz Krieviju, sākotnēji nometināts Maskavā, pēc tam mājas arestā Vorošilovskā (tag. Stavropole). 1941. gada 4. jūlijā arestēts, miris Krasnovodskas (tag. Turkmenbaši Turkmenistānā) cietumā 1942. gada 20. septembrī.
“[..] mērķis bija sasniegts bez traucējumiem, bet galvenais – netika izlieta ne asins lāse. [..] Tautā bija stipri izplatījusies neapmierinātība ar parlamentu, politiskajam partijām un to skaitu, neapmierināti bija arī citi deputāti, bet tie visi bija teorētiķi, nevis praktiķi [..].
[..] Mērķis – Saeimas atlaišana, Satversmes pārstrādāšana, visu partiju likvidēšana uz laiku, tautas apvienošana ap atjaunotas Latvijas ideju bez partiju starpniecības. Tālāko pasacīs priekšā notikumu gaita un dzīves pieredze.
[..] Ārpus Latvijas es nekādu atbalstu nemeklēju un arī neuzskatīju to par vajadzīgu. Nebija jau arī, pie kā griezties. [..] Nacionālsociālisti Vācijā atkrita tā iemesla dēļ, ka nedrīkstēja taču iet pa ceļu, kurš palielinātu vācu ietekmi Latvijā. Itālija – tālu. Padomju Savienība? Lieta bija tāda, ka apvērsums zināmā mērā bija vērsts pret Padomju Savienību [..]. Apvērsums tātad bija vērsts arī pret komunistiem. Pat pamācīties nebija pie kā. Nacionālsociālistu pieredze nederēja tādēļ, ka man nebija partijas, jo bija paredzēta arī Zemnieku savienības likvidācija. [..] Saprotams, ka es iepazinos ar tāda veida notikumiem citās zemēs, izlasīju Hitlera grāmatu “Mein Kampf”, jāatzīst, ka ar interesi, bet bez liela praktiska labuma.
[..] Bet varbūt bija pamats bažām par citu valstu valdību iejaukšanos. Tomēr šķita, ka šāda varbūtība nav sevišķi liela, jo,
kad pirms astoņiem gadiem līdzīgas pārmaiņas notika Lietuvā, neviens par to neinteresējās. [..]”
Kārlis Ulmanis pēc 1940. gada 22. jūlija atradās Padomju Savienības varas iestāžu kontrolē, 1940. gada 22. jūlijā tika deportēts uz Krieviju, sākotnēji nometināts Maskavā, pēc tam mājas arestā Vorošilovskā (tag. Stavropole). 1941. gada 4. jūlijā arestēts, miris Krasnovodskas (tag. Turkmenbaši Turkmenistānā) cietumā 1942. gada 20. septembrī.
“[..] mērķis bija sasniegts bez traucējumiem, bet galvenais – netika izlieta ne asins lāse. [..] Tautā bija stipri izplatījusies neapmierinātība ar parlamentu, politiskajam partijām un to skaitu, neapmierināti bija arī citi deputāti, bet tie visi bija teorētiķi, nevis praktiķi [..].
[..] Mērķis – Saeimas atlaišana, Satversmes pārstrādāšana, visu partiju likvidēšana uz laiku, tautas apvienošana ap atjaunotas Latvijas ideju bez partiju starpniecības. Tālāko pasacīs priekšā notikumu gaita un dzīves pieredze.
[..] Ārpus Latvijas es nekādu atbalstu nemeklēju un arī neuzskatīju to par vajadzīgu. Nebija jau arī, pie kā griezties. [..] Nacionālsociālisti Vācijā atkrita tā iemesla dēļ, ka nedrīkstēja taču iet pa ceļu, kurš palielinātu vācu ietekmi Latvijā. Itālija – tālu. Padomju Savienība? Lieta bija tāda, ka apvērsums zināmā mērā bija vērsts pret Padomju Savienību [..]. Apvērsums tātad bija vērsts arī pret komunistiem. Pat pamācīties nebija pie kā. Nacionālsociālistu pieredze nederēja tādēļ, ka man nebija partijas, jo bija paredzēta arī Zemnieku savienības likvidācija. [..] Saprotams, ka es iepazinos ar tāda veida notikumiem citās zemēs, izlasīju Hitlera grāmatu “Mein Kampf”, jāatzīst, ka ar interesi, bet bez liela praktiska labuma.
[..] Bet varbūt bija pamats bažām par citu valstu valdību iejaukšanos. Tomēr šķita, ka šāda varbūtība nav sevišķi liela, jo,
kad pirms astoņiem gadiem līdzīgas pārmaiņas notika Lietuvā, neviens par to neinteresējās. [..]”
1. Salīdzini avotos izteikto viedokli par sabiedrības attieksmi pret 1934. gada apvērsumu!
2. Norādi atbilstošāko atbildi, kurā secināts, kāpēc starp viedokļiem pastāv/nepastāv atšķirības!
3. Norādi divus faktus, kas pamato iepriekšējo atbildi!
Atbilžu varianti:
Autoru izcelsme radīja būtiskas atšķirības viņu redzējumā par Latvijas politisko situāciju.
Avots atspoguļo padomju ideoloģiju, kuras ietvaros iepriekšējā – Ulmaņa – režīma slavināšana bija aizliegta.
Avots parāda notikumā iesaistītas personas interpretāciju, kura mērķis bija attaisnot apvērsumu.
Autors izsaka izteikti pozitīvu viedokli, jo bija korumpēts.
Piezīme: Centralizētā eksāmena darbā secinājumi jāraksta pašam, varianti netiek doti.
Atsauce:
https://www.visc.gov.lv. Centralizētais eksāmens par vispārējās vidējās izglītības apguvi Vēsture (augstākais mācību satura apguves līmenis), 2023
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!