2. Kultūra, sadzīve, reliģija

Etruskiem bija augsta pilsētas kultūra, kurā bija jūtama neliela grieķu ietekme, tomēr viņu mākslai bija cits saturs un citi priekšstati. Etruskiem bija svešs grieķu ideāls.

 

Etrusku apdzīvotās teritorijas.

 

Etruski tāpat kā grieķi cēla kolonnu tempļus, bet atšķirība bija tā, ka tām bija dziļas priekšhalles, kā arī bieži nebija sānu un aizmugures kolonnu. Etruski veidoja pazemes kapenes, izmantojot arku un velvju konstrukcijas. Uz sienām bija gleznojumi ar sadzīves, kulta un aizkapa dzīves ainām. Attēli bija spilgti, dinamiski, izstaroja dzīvesprieku. Par attīstītu dzīru kultu un izsmalcinātību liecina dzīru ainas ar mūziku un dejām, dalībniekiem greznos tērpos. Sienu gleznojumos ir arī daudz dabas ainu.
4. gs. beigās p.m.ē., iespējams, sakarā ar etrusku varenības norietu, gleznojumos cilvēku sejās parādās skumjas un bailes.

 

 

Romā pirmās monumentālās būves tika radītas etrusku kundzības laikā: Romas forums, Lielais cirks, Lielais pazemes notekkanāls, Jupitera templis Kapitolija kalnā. Šajās būvēs ir jūtama etrusku arhitektūras ietekme. Romieši no etruskiem aizguva:

 

Apijs Klaudijs (apm. 350 – 279.g. p.m.ē.) nācis no dižciltīgās un slavenās Klaudiju dzimtas, bijis politiķis – reformators (2 reizes ieņēmis konsula amatu, bijis cenzors), kā arī celtnieks. Apijs uzsāka veidot bruģēto ceļu tīklu un Romas ūdensvada sistēmu. Viņa vadībā tika uzcelts 195 km garais bruģētais ceļš, kas savienoja Romu ar Kapuju. Viņš izveidoja arī pirmo ūdensvadu Romā, kurš novadīja ūdeni no attāliem kalnu avotiem. Kanāls gāja gan zem zemes, gan virs zemes. Visgarākais Romas ūdensvads sasniedza 91 km garumu.

 

Celtniecības darbi pieauga pēc pūniešu kariem, jo Romai radās nepieciešamība sevi reprezentēt un demonstrēt savu bagātību un varenību. Nonākot saskarē ar hellēniskās pasaules kultūru, romiešu attieksme pret mākslu mainījās. Lai gan būvēm Romā joprojām piemita lietderība un racionālisms, tomēr arī mākslinieciskumam tika pievērsta uzmanība.

179. g. p.m.ē. pāri Tibrai tika uzcelts pirmais akmens tilts. Ap forumu tika celtas jaunas laicīgas un kulta celtnes. Sāka arī būvēt vairākjomu kolonnu ēkas – bazilikas (iegarena taisnstūrveida celtne), kurā notika naudas un tirdzniecības darījumi, kā arī tiesas sēdes. Parādījās arī jaunas celtnes izpriecām, piemēram, cirka ēkas.

2. gs. p.m.ē. romieši atklāja jaunu betonveidīgu celtniecības materiālu. 146. g. p.m.ē. Romā pirmo reizi kā celtniecības materiālu izmantoja marmoru.

  

Tēlotājmākslai romieši piešķīra mazāku nozīmi kā grieķi. Galvenie tēlniecības veidi Romā bija:

 

Grieķi atveidoja vispārinātu, idealizētu pilsoni, bet romieši  - konkrētus cilvēkus, kas bija slaveni. Portretu mākslas attīstību veicināja arī romiešu tradīcija mirušajiem noņemt pēcnāves maskas. (Portreta ziedu laiki sākās 1. gs. p.m.ē.).

 

Vēsturiskajam reljefam bija slavinoša un propagandiska nozīme. Tajos attēloja romiešu karu svarīgākos brīžus.

 

Romiešu daiļliteratūra veidojās saistībā ar grieķu literatūru. Pirmie Romas rakstnieki bija no Dienviditālijas kolonijām ieradušies grieķi un grieķu izglītību ieguvuši itāliki.
7. gs. p.m.ē. romieši apguva grieķu alfabētu un pielāgoja to latīņu valodai.

Par romiešu daiļliteratūras pamatlicēju uzskata Līviju Andronīku (apm. 284. – 204. g. p.m.ē.).

 

  

 

Romā radās jauna literatūras forma – satīrs. Izcils satīra autors bija Gajs Lucīlijs no Kampānijas (2. gs. p.m.ē). Viņš asos satīriskos dzejoļos atklāja romiešu privātās un sabiedriskās dzīves nebūšanas. Lirisko dzeju romieši šajā laikā vēl nepazina.

Pirmo prozas darbu - Romas vēsturi – latīņu valodā uzrakstīja Marks Porcijs Katons Vecākais (valstsvīrs).

 

2. gs. p.m.ē. romiešu sabiedrībā pieauga interese par grieķu kultūru, filozofiju un retoriku.

Bagātības pieaugums un iepazīšanās ar hellēnisko valstu dzīvesveidu romiešiem radīja tieksmi pēc izsmalcināta dzīvesveida un greznības, kas izpaudās aristokrātu dzīvojamās mājās, apģērbos un maltītēs.

Laukos un mazpilsētās vecās tradīcijas joprojām bija spēcīgas pat augšējos slāņos. Tradicionālā romiešu dzīvesveida pārstāvji bija pret greznību un izšķērdību. Tie panāca, ka 161. g. p.m.ē. likums aizliedza vienai maltītei patērēt produktus vairāk nekā 120 ass (romiešu kalta vara nauda ar mazu vērtību) vērtībā. Grieķu filozofus viņi uzņēma ar nepatiku, jo uzskatīja, ka tie sabojā jaunatni.

 

2.gs. p.m.ē. pastāvēja 2 grupējumi Romā:

 

Katons.

 

Marks Porcijs Katons Vecākais cēlies no Latijas pilsētas Tuskulas ne visai turīgas jātnieku ģimenes. Dzīvojis pieticīgi. Bijis labs orators ar veiksmīgu politisko karjeru. 184.g. p.m.ē. viņš kļuva par cenzoru. Lai gan viņš apgalvoja, ka viņa vienīgie ienākuma avoti ir zemkopība un taupība, turību viņš ieguva no paša nosodītajām spekulācijām un tirdzniecību. Katona cīņa pret jauno domāšanu un principiem bija veltīga, jo sabiedrība bija attālinājusies no senču vienkāršības.

 

Romiešu sievietes stāvoklis ģimenē bija brīvāks nekā Grieķijā. Bērni, vīrs un pārējā ģimenes saime viņas cienīja un sauca par ģimenes mātēm – matronām. Sieva kopā ar vīru izgāja sabiedrībā, apmeklēja dažādus pasākumus, varēja liecināt tiesā un kopā ar vīru pārvaldīt ģimenes īpašumu. Augstāko slāņu sievietēm varēja piederēt savs īpašums. Sievietes neatkarība un politiskā cieņa republikas pastāvēšanas beigās izraisīja biežas laulību šķiršanas. Atšķirībā no grieķietēm, romietēm nebija grūti ierosināt laulību šķiršanu. Republikas pastāvēšanas beigās, īpaši impērijas laikā, sievietēm bija ietekme politikā. Tomēr kopumā sievietes nebija līdztiesīgas vīriešiem, jo tām nebija politisku un tiesisku tiesību.

Romiešu sievietes.

Sākumā romiešu svētki bija vienkārši un pieticīgi. Republikas laikā Romā gadā bija 7 tautas svētki, kas kopā ilga 66 dienas (vēlāk 80). Bija arī vēl citi svinīgi gadījumi, piemēram, karavadoņu triumfi. Svētkos bija svinīgas ceremonijas, spēles un izrādes, no kurām daudzas bija aizgūtas no etruskiem un grieķiem. Romiešiem populāras bija sacensības cirkā (apaļa celtne ar arēnu vidū priekš izrādēm, kurās piedalījās mākslinieki un citu profesiju pārstāvji), kā arī gladiatoru un plēsīgo zvēru cīņas.

 

Amfiteātris.

Jupiters.