Mākslā par pozitīvo laukumu dēvē to telpu, kuru aizņem attēlotais objekts. Par negatīvo laukumu dēvē telpu ap attēloto objektu vai starp attēlotajiem objektiem.
Pozitīvo laukumu aizņem sievietes figūra, viņas tērpa elementi, negatīvo laukumu veido fons (debesis, pauguri)
Parasti mākslinieks negatīvo laukumu izmanto kā neitrālu fonu, uz kura izceļas attēlotie objekti – pozitīvie laukumi.
Pozitīvais laukums – vāze, ziedi, gliemežvāki – izceļas uz negatīvā laukuma
Taču negatīvo laukumu var izmantot arī savādāk. Vislabāk negatīvo laukumu var ieraudzīt, kad tas veido kādu interesantu formu, kad tas gleznots košām krāsām.
Negatīvais laukums - debesis - gleznots košām krāsām
Izmantojot tikai divas krāsas – melnu un baltu – pašu objektu vai pozitīvo laukumu parasti attēlo melnā krāsā, bet laukums ap šo objektu paliek neiekrāsots, baltā krāsā, attiecīgi veidojot objekta siluetu.
Pozitīvais laukums kā siluets
Krāsas var izmantot arī tādējādi, ka objektu attēlo baltu, bet laukumu ap to – melnu. Tad uzmanība vairāk tiek pievērsta negatīvajam laukumam.
Pozitīvais laukums baltā krāsā, negatīvais – melnā krāsā
Atsauce:
Vikipēdija, Negatīvais laukums.
Attēli:
Vikipēdija, Ambrozijs Bovšārts Vecākais
Vikipēdija, Klods Monē - San Giorgio Maggiore at Dusk
Vikipēdija, Šērenšnits - Gēte pievērsies kapakmenim
Vikipēdija, Hans Kristians Andersens - Balts uz melna