2. Pozitīvais un negatīvais laukums – Edgars Rubins, divējādie attēli

Negatīvā laukuma aizpildīšana veido objekta siluetu.

 

 

Negatīvā laukuma izmantošanai ir liela nozīme mākslinieciskajā kompozīcijā. Izmantojot pozitīvo un negatīvo laukumu, mākslinieks rada vienu kompozīciju, kurā redzami divi attēli.

 

  

Radot divējādos attēlus, mākslinieks rada optisko ilūziju, kur vienā zīmējumā iespējams saskatīt divus objektus. Viss atkarīgs no skata punkta.

 

 

 

 

Par fona un figūras attiecībām (pozitīvā un negatīvā laukuma attiecībām) dāņu psihologs, filozofs un pedagogs Edgars Rubins (1886 – 1951) uzrakstīja zinātnisko darbu "Figūras vizuālā uztvere" (1915). Jebkurai figūrai, atšķirībā no fona, ir forma, kas redzama priekšplānā, tā labāk paliek atmiņā. Fons, savukārt, atrodas aiz figūras, tas šķiet viengabalains. Figūra tiek uztverta kā priekšmets, bet fons – kā materiāls. Apzināti mainot fonu, iespējams panākt efektu, kad figūru nav iespējams atpazīt, to var uztvert gan kā fonu, gan kā figūru.

 

 

Edgars Rubins radīja divējādo figūru attēlu, kuru nosauca par "Rubina vāzi". Šajā kompozīcijā var saskatīt gan vāzi, gan divas cilvēku sejas. Viss atkarīgs no tā, kuru laukumu uzskata par pozitīvo, kuru – par negatīvo.