1. Ritms

 

Grieķu valodā vārds ritms (rhytmos) nozīmē plūsma, vienmērīgums, saskaņotība.

 

Ritms ir viens no vizuālās mākslas kompozīcijas principiem. Zinot ritma izteiksmes nozīmi, mākslinieks var radīt līdzsvarotības un harmonijas sajūtu vai gluži pretēji – kustību, nemieru, akcentējot kādu mākslas darba daļu.

 

Attēlā – koki, kas izkārtoti vienmērīgi, rada mierīgu noskaņu

 

Attēlā – koka zari, kas izkārtoti nevienmērīgi un tiecas dažādos virzienos, rada dinamisku noskaņu

 

Mākslā ritms nozīmē līdzīga elementa, krāsas laukuma, līniju kārtojuma atkārtošanos kādā citā mākslas darba daļā. Ritms vizuāli sasaista atsevišķas mākslas darba daļas, rada harmonijas sajūtu, virza skatītāja skatienu, piesaista uzmanību, rada vienotas kompozīcijas iespaidu. 

 

Attēlā – klusās dabas labajā malā izvietotais bumbieris līdzsvaro kompozīciju, vieno to

 

Ritms ir jebkura ornamenta pamatā.

 

Attēlā – ritmiski izkārtoti elementi dekoratīvajās ornamentu joslās

Atkarībā no tā, kā izkārtoti ritmu veidojošie elementi, ritms var būt sarežģīts vai vienmērīgs, radot atbilstošu noskaņu. Sarežģīts ritms rada nemiera, nestabilitātes sajūtu. Vienmērīgs ritms rada līdzsvarotības, harmonijas sajūtu.

 

Šādu ritmu veido vienādos intervālos atkārtoti vienādi elementi. Mazākais elementu skaits - trīs elementi.

 

Attēlā – metriskais ritms lavandas laukos

 

Brīvo ritmu veidojošie elementi vai intervāli starp tiem nav vienādi.

 

Attēlā – brīvais ritms lavandu laukos (intervāli vienādi, bet stādījumi - dažādās krāsās)

 

Ritmu veidojošie elementi izkārtoti vienādos intervālos, to skaits nedz samazinās, nedz pieaug.

 

Attēlā – statiskais ritms tautastērpā

 

Ritmu veidojošo elementu skaits vienā noteiktā virzienā pieaug vai samazinās, šie elementi mainās, mainās intervāls starp elementiem. Jo vairāk elementi mainās, jo dinamiskāks kļūst ritms.

 

Attēlā – dinamiskais ritms veidojas, mainoties intervāliem starp tumšajām līnijām