2. Simbols. Latviešu etnogrāfiskā raksta zīmes

Latviešu ornamentos jeb latvju rakstos vērojamas dažādas rakstu zīmes, kas simbolizē senos latviešu dievus.

Viena no ievērojamākajām debesu dievībām, arī viena no senākajām dievībām. Saule saistīta ar seno zemkopju auglības kultu. Saule rūpējas par cilvēkiem, ir arī bāreņu aizgādne un sargātāja.

 

 

 

Debesu dievība, kosmiskās kārtības uzturētājs, debesu simbols. Viņš nosaka debess spīdekļu gaitu un ritmu. Dievs nosaka tikumisko un tiesisko kārtību, soda ļaunos un atalgo labos cilvēkus. Dievs ir cilvēku aizgādnis, viņš nes svētību zemei. Viņš mudina cilvēkus uz labiem darbiem, nosoda slinkumu.

Dievu simbolizē trijstūris ar 90 grādu leņķi augšējā virsotnē. Šī zīme simbolizē arī debesis kā pasaules jumtu. Trijstūris var būt attēlots ar apakšējo daļu vai bez tās, virsotne dažkārt tiek rotāta.

 

 

Liktens dieviete, nosaka cilvēka likteni, pavada viņu no dzimšanas brīža līdz pat nāves stundai. Laima var vēlēt cilvēkam labu, bet var vēlēt arī ļaunu, nospriest nāvi, ja cilvēks ir izdarījis kaut ko ļoti sliktu. Laima nosaka vai cilvēkam būs labs, vai slikts liktenis. Viņa ir cilvēka garīgās dzīves vadītāja.

Laimu simbolizē Laimas skujiņa vai slotiņa.

 

Liktens dieviete, visa dzīvā aizgādne, viņas pārziņā atrodas visa materiālā pasaule. Māra rūpējas par lopiem, malējām, jaunām meitenēm, bārenēm, atraitnēm. Māra dziedina slimības, arī slimos mājlopus. Viņa saistīta ar govīm, to ganīšanu. Māru, atkarībā no tā, kādā vidē viņa darbojas, dēvē pa Zemes māti, Ūdens māti u.c.

 

 

 

 

Auglības dievs. Jumim tika veltīti svētki, kurus svinēja rudenī - apkūlības. Jumja kults saistīts ar auglības, labklājības, bagātības vairošanu.

 

Pirmsākumos Ūsiņš bija gaismas dievība, saistīts ar gaismas atnākšanu, pavasari. Ar laiku Ūsiņš pārtapa par zirgu aizgādni.

 

Austras koks pasauli iedala trīs sfērās: saknes simbolizē pazemi, stumbrs – zemi, galotne – debesis.