3. Ornaments

Šīs rakstu zīmes radušās senos laikos kā simboli, ar kuru palīdzību cilvēki centās ietekmēt dabas spēkus. Laika gaitā šie simboli zaudēja savu maģisko nozīmi, pārtopot par rotājumu apģērbam vai sadzīves priekšmetiem.

 

 

Senākie ornamenti ir saules (solārās) un mēness (lunārās) zīmes, kas raksturīgas visām zemkopju kultūrām. Saules simboli bija aplis, disks, ritenis, bet mēness simbols - pusmēness forma. Saules simbolus izmantoja metāla rotaslietu virsmu rotāšanā.

 

 

Otrs ornamentu veids – ģeometriskais ornaments. Ģeometrisko ornamentu veido svītras, punktiņi, līkloči, ģeometriskās figūras – rombs, trijstūris, četrstūris. Šo ornamentu izmantoja sadzīves priekšmetu, rotaslietu, apģērbu rotāšanā. Īpaši bagātīgs ģeometriskais ornaments redzams tautiskajās prievītēs un jostās.

 

Populārākās ir Lielvārdes apkārtnes jostas. Lielvārdes josta ir 3 metrus gara un 10 centimetrus plata, austa no sarkaniem un baltiem pavedieniem. Šajā jostā raksts izvietots trīs joslās. Centrālā josla ir ļoti plata, to veido dažādi ģeometriskā ornamenta motīvi, kas savstarpēji saistīti ar starpelementiem.

 

 

 

Jostās un prievītēs visbiežāk izmantoti tādi elementi kā skujiņa, Laimas slotiņa, Māras līklocis, zalkša simbols. Vēl tiek izmantota Dieva zīme – jumtiņš (trīsstūris ar virsotni uz augšu, pretī virsotnei novietots viens vai trīs aplīši), kas simbolizē debesis.

 

 

Arī Jumja zīme (auglības simbols) tiek izmantota ornamentu veidošanā. Jumja zīme tika plaši izmantota bronzas aproču rotājumos, jumta kores rotāšanā. Šos jumta rotājumus dēvēja par jumta "zirgiem", "gaiļiem" vai "āžiem".

 

 

Viens no sarežģītākajiem ornamenta elementiem ir Austras koks, kas atspoguļo senlatviešu uzskatus par pasaules kārtību. Austras koku izmantoja rotaslietās kā rotājošo zīmi vai kā piekariņu. Austras koka simboli tika izmantoti, rotājot pūra lādes.

 

Laika gaitā ornaments zaudēja savu mitoloģisko nozīmi un mūsdienās tiek izmantots kā rotājošs elements. Ģeometriskos ornamentus izmanto audumu, apģērbu, cimdu un zeķu rotāšanā.

 

 

Ornamentu daudzveidību var vērot tautastērpos. Greznākā arheoloģiskā tautastērpa sastāvdaļa bija tumši zilas villaines, kas rotātas ar bronzas spirālītēm un plāksnītēm. Šie bronzas elementi izkārtoti tā, lai veidotos dažādas rakstu zīmes piemēram, līklocis.

 

 

Laika gaitā bronzas spirālīšu un plāksnīšu rotājumu vietā sāka izmantot izšuvumus ar rupju brūnas vai sarkanas vilnas dziju. Arī izšuvumos tika veidots ģeometriskais ornaments.

 

Rotājot priekšmetus vai apģērbu, tiek ievēroti noteikti principi – simetrija, līdzsvars. Kārtojot rakstus, ievēroja noteiktus likumus, kurus noteica rotājamā priekšmeta forma. Viena elementu sakārtojuma principi dažādos Latvijas novados atšķiras. Piemēram, Kurzemē izmanto skaidrus, smagnēji izkārtotus rakstus, spēcīgus krāsu kontrastus. Vidzemē, savukārt, izmanto sīkus, smalkus rakstu sakārtojumus, neatstājot lielus brīvus laukumus.

 

Izplatītākie kompozīcijas veidi: rakstu joslas, augoša raksta kompozīcijas, centrētās kompozīcijas un pamatu klājošās kompozīcijas.

 

Joslās var atkārtoties viens vai vairāki elementi, kurus kārto rindā vai pamīšus. Lielākus priekšmetus rotā ar platākām joslām - izmanto vienu centrālo joslu, kuru papildina ar blakusjoslām. Joslas kompozīcija visbiežāk izmanto līkloci, skujiņu, zalkti, kurus papildina ar centriskas formas zīmēm, piemēram, saules zīmi. Veidojot joslas kompozīcijas, bieži vien izmanto principu, kad zīmes izkārto garenos četrstūros, kurus vienu no otra nodala ar kontrastējošu krāsu.

 

Attēlā – ornamentu josla Bārtas villaines malu rotājumā, brunču apakšmalas rotājumā

 

Augoša raksta kompozīcija tiek veidota, ievērojot simetriju – raksta zīmes tiek izvietotas uz centrālās ass, kuru papildina starveidīgi izkārtotas blakus esošās asis. Dabā augošā raksta principu var vērot saules lēkta vai rietā brīdī. Veidojot šo rakstu, ievēro principu – raksts centrālās ass vienā pusē atbilst rakstam otrā pusē (kā spoguļattēls).

 

Attēlā – augošais raksts, Kurzeme, Rucava

 

Šajās kompozīcijās izmanto simetrijas principu. Ornamenta centrā izvieto galveno rakstu, kuram apkārt izkārto sīkākus rakstus. Par centru parasti izvēlas centriskas formas zīmi, piemēram, sauli, krustu.

 

Attēlā – centrēta kompozīcija

 

Šādi rotājot virsmu, ar rakstu noklāj visu rotājamo laukumu. Rakstu zīmes izkārto precīzi vienu virs otra vai arī rindā pamīšus. Pamatu klājošās kompozīcijas izmanto dažādu priekšmetu rotāšanā.

 

Attēlā – pamatu klājoša kompozīcija