Pasaulē ir zināmas vairāki tūkstoši paparžu sugu. Latvijā ir sastopamas aptuveni 30 paparžu sugu, 10 no tām ir aizsargājamas.
 
Shutterstock_2340191059_fern_paparde.jpg Parastā ērgļpaparde ir bieži sastopama, aug sausos priežu mežos, izcirtumos, ceļmalās.
Shutterstock_2357321167_fern sprouts_paprdes asni.jpg Parastā strauspaparde bieži tiek audzēta dārzos kā krāšņumaugs, jo tai ir garas, rozetē sakārtotas lapas.
siev.png Parastā sievpaparde ir līdzīga strauspapardei, bet ir trauslākām lapām.
virp.png Parastā vīrpaparde ir indīgs augs, kuru lieto tautas medicīnā. No tās sakneņa tiek gatavoti prettārpu līdzekļi.
pluksnu.png Plūksnu sīkpaparde ir reti sastopams, aizsargājams augs. Aug Daugavas un Lielupes krastos dolomīta spraugās, uz veciem mūra žogiem. Lapas saglabājas arī ziemā.
Shutterstock_2422952483_wall-rue_mūru sīkpaparde.jpg Mūru sīkpaparde ir aizsargājams augs, kura lapas saglabājas arī ziemā.
 
Zemes attīstības posmu, kad papardes bija vieni no vadošajiem augiem, mēdz saukt par akmeņogļu laikmetu. Tajā laikā klimats bija silts un mitrs, kokveida paparžu garums sasniedza pat 45 metrus. Miljoniem gadu laikā, augu atliekām uzkrājoties un sablīvējoties, izveidojās akmeņogles. Uz akmeņogļu gabaliem var atrast seno paparžu nospiedumus.
 
Shutterstock_2272385563_fossil of fern_pārakmeņojusies paparde.jpg
 
Kokveida papardes mūsdienās ir saglabājušās nedaudzās vietās, piem., Jaunzēlandē.
Paparžu lapas, satrūdot kopā ar koku lapām, ir labs augsnes mēslojums. Paparžu saknes palīdz saturēt augsni un aizkavē augsnes izskalošanos.
 
Atsauce:
https://apps.rhs.org.uk/plantselectorimages/detail/WSY0034767_3973.jpg
http://userhome.brooklyn.cuny.edu/grocha/lab/images/neuropteris.gif
http://fern.la.coocan.jp/Dryopteridaceae/Matteuccia%20struthiopteris/R0063107.JPG