Vienmērīgā kustībā pa riņķa līniju nemainās ātruma modulis, bet izmainās ātruma virziens. Līdz ar to paliek nemainīgs arī laiks, kurā ķermenis veic vienu pilnu apgriezienu.
Lai raksturotu vienmērīgu kustību pa riņķa līniju izmanto vairākus lielumus:
- Apriņķošanas periodu \(T\) - laiks, kurā ķermenis kustībā pa riņķa līniju veic vienu pilnu apgriezienu.
Ja kustības laikā \(t\) ķermenis veic \(N\) pilnus apgriezienus, tad apriņķošanas periodu \(T\) var aprēķināt pēc sakarības:
\(T\) mērvienība SI sistēmā - \(\mathrm{s}\) (sekunde), bet praksē lieto arī citas.
- Apriņķošanas frekvenci \(f\) - apriņķojumu skaits laika vienībā (SI mērvienību sistēmā sekundē)
Svarīgi!
VISC piedāvātajā centralizētā eksāmena fizikas formulu lapā frekvence tiek apzīmēta ar mazo burtu \(f\), bet vairumā mācību grāmatu frekvence tiek apzīmēta ar grieķu burtu nī jeb \(\nu\).
Ja kustības laikā \(t\) ķermenis veic \(N\) apgriezienus, tad apriņķošanas frekvenci \(f\) var aprēķināt pēc sakarības:
vai
Frekvences mērvienība:
- šo vienību sauc par hercu un apzīmē ar \(\mathrm{Hz}\).
Salīdzinot apriņķošanas perioda un frekvences formulas, varam pamanīt, ka šie lielumi ir savstarpēji apgriezti:
Tehnikā bieži izmanto frekvences mērvienību, apgriezienu skaits laika vienībā. Līdz ar to frekvences vienības pieraksts dažādās situācijās var būt dažāds:
Piemērs:
Rotējoša ripa minūtē izdara \(240\) apgriezienus. Nosaki ripas rotācijas periodu un frekvenci!
\(N = 240\ \mathrm{apgr}\)
\(t = 1\ \mathrm{min} = 60\ \mathrm{s}\) - laiku pārveidojam SI sistēmā jeb sekundēs (\(\mathrm{s}\)).
Izdarām aprēķinus: