Vides monitorings
Litosfēras, zemes garozas virsas virsējie jeb eksogēnie procesi daudzviet pasaulē būtiski ietekmē gan dabas gan cilvēku apdzīvoto teritoriju dzīves un saimnieciskās darbības vidi. Daudzās attīstītās valstīs jau notiek zemes garozas un apkārtējā vidē notiekošo procesu ilglaicīga novērošana, kontrole, analīze un tālāka vides procesu attīstības prognozēšana jeb monitorings, izmantojot šim nolūkam pielāgotus, apkārt planētai riņķojošus satelītus, kuru noraidītie dati tiek apstrādāti un daudzos informatīvos slāņos kartografizēti digitālās, datorizētās ģeogrāfiskās informācijas sistēmās (ĢIS).
 
A-Train_w-Time2013_Web.jpg
 
Apskati ĢIS karšu veidošanas programmas paraugu šeit!
 
Virsmas un nogāžu procesi
Zemes virsma ir ļoti dažāda, bieži nelīdzena, posmota, kalnaina. Un šiem apgabaliem raksturīgi dažādi nogāžu procesi, kuros liela nozīme ir zemes gravitācijas spēkam. Pie zemes virsmas un nogāžu procesiem pieskaitāmi:
  • iežu nogruvumi, nobiras, noslīdeņi
  • lavīnas un seljes
  • karsta process
  • sufozija
  • abrāzijas procesi
Nogruvums, noslīdenis ir gravitācijas spēku izraisīta strauja iežu masas pārvietošanās lejup stāvās nogāzēs.
Iežu nogruvumu un nobiru procesu veicina teritorijas iežu slāņu ģeoloģiskā uzbūve, ieži, kas viegli pakļaujas dēdēšanai, tektoniskie un seismiskie procesi, liels nokrišņu daudzums. Šie procesi ļoti apdraud kalnu nogāzēs un ielejās izvietojušās apdzīvotās vietas. Kalnu stāvu nogāžu lejas daļām raksturīgi t.s. nobiru konusi.
 
shutterstock_1494610370.jpg
Jamnuška kalns Kanādā ar izteiktiem nobiru konusiem
Lavīnas ir pēkšņi iežu, akmeņu nobrukumi kalnu nogāzēs.
Ziemā sniegotos kalnos ir sniega lavīnas. Ja kalnos ir ilgstoši nokrišņi, tad lejupejošās ūdens straumes aizrauj līdzi milzīgas akmeņu un dubļu masas pārvērsdamās par selji.
Karsts ir kaļķi un ģipsi saturošu iežu šķīšanas process nokrišņu un pazemes ūdeņu darbības rezultātā.
Karsta procesa rezultātā veidojas karsta alas, iebrūkot zemes virskārtai, rodas karsta kritenes kā, piemēram, Latvijā pie Sauriešiem, Allažiem, Skaistkalnes un Lietuvā Biržu apkārtnē u.c.
Sufozija ir nešķīstošu iežu daļiņu aizskalošana, radot pazemē plaisas, iedobumus un alas pazemes ūdeņu darbības rezultātā.
Sufozijas alas sastopamas Gaujas, Salacas, Abavas senielejas krastos mīkstos smilšakmens iežos.
Abrāzija ir ūdens straumju, viļņu iedarbība izskalojamos jūras un upju krastos mīkstos iežos.
Tipisks abrāzijas stāvkrasts Latvijā ir pie Jūrkalnes Kurzemē pie Baltijas jūras. Abrāzijas krasti ir stāvi, kraujaini. Tajos iespējami iežu nobrukumi un noslīdeņi.
 
Vairāk attēlu par nogāžu nobiru procesiem skatīt šeit!
 
Atsauce:
1. att. - "ĢIS" (07.09.2022), NASA