4. Izglītība un zinātne

Izglītību varēja iegūt zēni, viņi mācījās īpašās skolās no 7 gadu vecuma. Liela nozīme tika piešķirta priesteru, arhitektu, tēlnieku un dzejnieku skološanai. Meitenes skolas neapmeklēja, bet mājās apguva mājsaimniecības pamatus. Reizēm viņas mājas apstākļos iemācījās rakstīt un lasīt.

 

Skolās varēja apgūt prasmi lasīt un rakstīt hieroglifus, apgūt matemātiku, ģeogrāfiju, likumus, paražas. Dažās skolās papildus jau minētajiem mācību priekšmetiem varēja apgūt arī instrumentu spēli, notika sporta nodarbības - peldēšana, skriešana un karaspēles.

 

Mācīšanās pamatā bija seno tekstu un mītu iemācīšanās no galvas, kas sekmēja mitoloģiskās domāšanas noturību, kā arī Ēģiptes kultūras nemainību gadu tūkstošiem ilgi.

 

Skolu tipi bija dažādi. Viens no variantiem - skolēns atradās nepārtrauktā skolotāja tuvumā, mācījās visu, ko zināja skolotājs. Tādējādi skolēns kļuva par skolotāja garīgo dēlu. Cits skolas tips - īpašas skolas ar skolēnu kopmītnēm. Mācības notika brīvā dabā.

 

Senie ēģiptieši uzskatīja, ka Zeme ir taisnstūris ar paceltām nomalēm. Šīs nomales ir kalni. Zemi no visām pusēm apskalo okeāns. Dienvidos, priekšpusē, atradās Nīlas izteka, aizmugurē - Vidusjūras un Egejas jūras salas, labajā pusē atradās rietumi, kur mājoja mirušo dvēseles (jo saule noriet rietumos), bet kreisajā pusē - austrumu, kuru uzskatīja par Ra zemi (jo saule aust austrumos).

 

Seno Ēģiptiešu kalendārā bija 365 dienas. Gads dalījās 12 mēnešos ar 30 dienām katrā mēnesī, mēnesī bija 3 nedēļas, katrā nedēļā - 10 dienas. Viena diena nedēļā bija brīvdiena.  Pāri palikušās 5 dienas bija brīvdienas, tās gada beigās tika veltītas svētkiem par godu dieviem Ozīrisam, Izīdai, Setam, Neftīdai un Horam, katram dievam sava diena. Setam veltītā diena tika uzskatīta par nelaimīgāko dienu gadā.

  

 

Gads tika sadalīts 3 gadalaikos, kuri bija dažāda garuma un atbilda lauksaimniecības darbu ciklam.

Gadu skaitīšanu sāka ar kārtējā faraona valdīšanas sākumu. Gada sākumu noteica pēc zvaigznes Sīriusa, kas tika uzskatīta par auglības dievietes Izīdas simbolu, parādīšanās Nīlas uzplūdu laikā.

 

Katra planēta tika uzskatīta par kāda dieva simbolu, piemēram, Mēness bija dieva Tota simbols. Senie ēģiptieši prata sastādīt ļoti precīzas zvaigžņu kartes. Zvaigznājiem tika doti dzīvnieku nosaukumi, piemēram, krokodila, skorpiona, vērša zvaigznāji.

 

Senajā Ēģiptē izmantoja Saules pulksteni, ar kura palīdzību noteica laiku dienas stundās. Lai varētu noteikt laiku arī naktīs, tika izgudrots ūdens pulkstenis.

 

 

Senajā Ēģiptē lietoja decimālo skaitīšanas sistēmu. Tika ieviestas īpašas zīmes skaitļu 1, 10, 100, 1000 (lotosa zieds), 10000 (pirksts), 100000 (varde vai putns) un 1000000 (dievs, kurš pacēlis rokas pielūgšanā) apzīmēšanai.

 

 

Ēģiptieši prata mērīt laukumu, aprēķināt riņķa laukumu, puslodes virsmas laukumu, noteikt nošķeltas piramīdas tilpumu. Ēģiptieši prata aprēķināt kvadrātsakni. Garuma mēri tika atvasināti no cilvēka ķermeņa, piemēram, "elkonis"=52.3 cm, "elkonis"=7 "plaukstas", "plauksta"=4 "pirksti".

 

Senajā Ēģiptē uzskatīja, ka ārsta aizbildne ir dieviete Sehmeta. Ēģiptieši lielu uzmanību pievērsa ārsta ētikas jautājumiem, piemēram, ārstam bija jāpasaka pacientam, kuru slimību viņš varēs, nevarēs vai varbūt varēs izārstēt.

 

Senie ēģiptieši prata diagnosticēt dažādas slimības. Tika uzrakstīti daudzi traktāti un grāmatas par slimībām, cilvēka organismu.

 

Kā piemēru var minēt grāmatu, kurā aprakstīti 48 traumu veidi un to ārstēšanas paņēmieni.

 

Vienā no medicīniskajiem papirusiem, kura garums bija 20.5 metri, un kurš sastāvēja no 40 dažādiem medicīniskajiem tekstiem, viena no tematiskajā nodaļām tika veltīta kosmētikai - sejas ādas kopšanai, matu kopšanai un krāsošanai, kā arī dzimumzīmju likvidēšanai.

 

Priesteri pētīja sirdsdarbību, pulsu, asinsriti. "Mācībā par sirds un asinsvadu sistēmu" teikts šādi: "Ārsta noslēpuma sākums - zināšanas par cilvēka sirdsdarbību. Pieskaroties galvai, rokām, kājām, tajā pašā laikā pieskaramies arī sirdij: no tās iet asinsvadi uz katru ķermeņa vissīkāko daļiņu".1 Šajā sacerējumā tika aprakstīts katrs no 22 asinsvadiem un to saistība ar sirdi, svarīgām cilvēka dzīvības funkcijām un slimībām.

 

 

Ārsti specializējās atsevišķu slimību ārstēšanā, lietojot dažādas zāles, ziedes, uzlējumus, mikstūras, sāļus, plāksterus, no ārstniecības augiem izgatavotus pilienus. Nosakot ārstniecības līdzekli, tika ņemts vērā slimnieka vecums. Liela vērība tika piešķirta zīdaiņu ārstēšanai. Tika veiktas arī operācijas un zobu protezēšanas, izmantojot no bronzas izgatavotus skalpeļus, šķēres u.c. Lai operācijas laikā pacients nejustu sāpes, lietoja opiju.