Izvērtē vēstures avotus un atbildi uz jautājumu!
Fragments no Augstākās Padomes 1990. gada 4. maija debatēm. Deputātus uzrunā Alfrēds Rubiks
Cienījamie deputāti! Šodien Augstākās padomes izlemšanai tiek piedāvāts dokuments, kam jāapgāž ar kājām gaisā visa republikas dzīve, tautas liktenis, katras ģimenes un katra cilvēka liktenis. Mums tiek piedāvāts ne vairāk un ne mazāk kā restaurēt buržuāziskās Latvijas sabiedrisko iekārtu, atjaunot 1922.gada Satversmi, patiesībā saraut Latvijas PSR valstiskās saites ar Padomju Savienību. Deputāti komunisti šādu dokumentu un rīcību var vērtēt tikai negatīvi. Lai teorētiski pamatotu šādu radikālu pārmaiņu nepieciešamību mūsu republikā, šā dokumenta projekta autori dod izkropļotu politisko un tiesisko traktējumu vēsturiskajiem notikumiem Latvijā pēdējos 72 gados. Jā, 1918.gadā tiešām tika proklamēta buržuāziskā Latvijas valsts, taču jau 1917.gada novembrī neokupētajā Latvijas teritorijā bija radīta Padomju Latvija. Iskolata republika kļuva par pirmo latviešu tautas valstisko veidojumu. Tieši šis valstiskums rada savu turpinājumu, kad 1918.gada 17.decembrī tika nodibināta Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika. Tādēļ jau 50 gadus eksistējušajai padomju valstij Latvijas zemē ir dziļākas saknes nekā jebkuram citam valstiskam veidojumam, jo tieši par padomju varu Latvijā cīnījās un savas dzīvības atdeva tūkstošiem latviešu revolucionāru.
Arī šodien par to ir gatavi cīnīties tūkstoši, visi tie, kam dārgi šie revolucionārie ideāli.
Cienījamie deputāti! Šodien Augstākās padomes izlemšanai tiek piedāvāts dokuments, kam jāapgāž ar kājām gaisā visa republikas dzīve, tautas liktenis, katras ģimenes un katra cilvēka liktenis. Mums tiek piedāvāts ne vairāk un ne mazāk kā restaurēt buržuāziskās Latvijas sabiedrisko iekārtu, atjaunot 1922.gada Satversmi, patiesībā saraut Latvijas PSR valstiskās saites ar Padomju Savienību. Deputāti komunisti šādu dokumentu un rīcību var vērtēt tikai negatīvi. Lai teorētiski pamatotu šādu radikālu pārmaiņu nepieciešamību mūsu republikā, šā dokumenta projekta autori dod izkropļotu politisko un tiesisko traktējumu vēsturiskajiem notikumiem Latvijā pēdējos 72 gados. Jā, 1918.gadā tiešām tika proklamēta buržuāziskā Latvijas valsts, taču jau 1917.gada novembrī neokupētajā Latvijas teritorijā bija radīta Padomju Latvija. Iskolata republika kļuva par pirmo latviešu tautas valstisko veidojumu. Tieši šis valstiskums rada savu turpinājumu, kad 1918.gada 17.decembrī tika nodibināta Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika. Tādēļ jau 50 gadus eksistējušajai padomju valstij Latvijas zemē ir dziļākas saknes nekā jebkuram citam valstiskam veidojumam, jo tieši par padomju varu Latvijā cīnījās un savas dzīvības atdeva tūkstošiem latviešu revolucionāru.
Arī šodien par to ir gatavi cīnīties tūkstoši, visi tie, kam dārgi šie revolucionārie ideāli.
Fragments no Augstākās Padomes 1990. gada 4. maija debatēm. Deputātus uzrunā Ita Kozakeviča
Te jautāja, kur ir tie protokoli, kuri liecina par tautas gribu. Godājamais kolēģi! Tie ir vēlēšanu rezultātu protokoli - ne vien Augstākās padomes, bet visu līmeņu padomju vēlēšanu protokoli. Ja reiz Jēkabpils 129.vēlēšanu apgabala vēlētāji ir balsojuši par mani, tad viņi nav balsojuši par Itu Kozakeviču. Viņi manā personā ir balsojuši par Latvijas neatkarības ideju un vienīgi par to, tāpat kā vēlētāji balsojuši, kā jūs redzat, mūsu parlamenta absolūtā vairākuma personā par Latvijas neatkarību. Tādēļ es uzskatu, ka tautas absolūtā vairākuma vārdā mēs esam tiesiski šo jautājumu lemt.
Visbeidzot es gribētu kādu vārdu teikt arī kā nacionālās minoritātes pārstāve. Man ir sāpīgi dzirdēt, ka Latvijas valstiskās neatkarības ideju aplam sasaista ar nacionālo jautājumu. Ja reiz neatkarīga Latvija, tātad noteikti uz Latvijas cittautiešu, uz Latvijas minoritāšu rēķina. Mēs jau varētu ieskatīties Latvijas Republikas Satversmes pirmajos divos pantos. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un demokrātiska republika tieši attiecībā pret nacionālajām minoritātēm. Es uzdrošinos teikt, ka pēc 1940.gada mēs Latvijas Sociālistiskajā Republikā ar šādu demokrātisku attieksmi pret nacionālajām minoritātēm lepoties nevarējām. To es saku ne tikai savā vārdā, bet daudzu mazo minoritāšu vārdā. Pēdējo divu gadu laikā situācija ir krasi mainījusies. Mēs atgriežamies, mēs soli pa solim atgriežamies pie šīs demokrātiskās prakses, un es, būdama aiz austrumu robežas dzīvojošo poļu koordinācijas locekle, lieliski orientējos, kā nacionālo minoritāšu jautājumi tiek regulēti daudzās Padomju Savienības republikās. Zinu, kā tas ir Krievijas Federācijā, kā tas ir Kazahijā, kā tas ir Baltkrievijā, kā tas ir Ukrainā. Un es varu ar pilnu atbildības sajūtu teikt, ka mēs esam daudzus jo daudzus soļus priekšā.
Te jautāja, kur ir tie protokoli, kuri liecina par tautas gribu. Godājamais kolēģi! Tie ir vēlēšanu rezultātu protokoli - ne vien Augstākās padomes, bet visu līmeņu padomju vēlēšanu protokoli. Ja reiz Jēkabpils 129.vēlēšanu apgabala vēlētāji ir balsojuši par mani, tad viņi nav balsojuši par Itu Kozakeviču. Viņi manā personā ir balsojuši par Latvijas neatkarības ideju un vienīgi par to, tāpat kā vēlētāji balsojuši, kā jūs redzat, mūsu parlamenta absolūtā vairākuma personā par Latvijas neatkarību. Tādēļ es uzskatu, ka tautas absolūtā vairākuma vārdā mēs esam tiesiski šo jautājumu lemt.
Visbeidzot es gribētu kādu vārdu teikt arī kā nacionālās minoritātes pārstāve. Man ir sāpīgi dzirdēt, ka Latvijas valstiskās neatkarības ideju aplam sasaista ar nacionālo jautājumu. Ja reiz neatkarīga Latvija, tātad noteikti uz Latvijas cittautiešu, uz Latvijas minoritāšu rēķina. Mēs jau varētu ieskatīties Latvijas Republikas Satversmes pirmajos divos pantos. Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un demokrātiska republika tieši attiecībā pret nacionālajām minoritātēm. Es uzdrošinos teikt, ka pēc 1940.gada mēs Latvijas Sociālistiskajā Republikā ar šādu demokrātisku attieksmi pret nacionālajām minoritātēm lepoties nevarējām. To es saku ne tikai savā vārdā, bet daudzu mazo minoritāšu vārdā. Pēdējo divu gadu laikā situācija ir krasi mainījusies. Mēs atgriežamies, mēs soli pa solim atgriežamies pie šīs demokrātiskās prakses, un es, būdama aiz austrumu robežas dzīvojošo poļu koordinācijas locekle, lieliski orientējos, kā nacionālo minoritāšu jautājumi tiek regulēti daudzās Padomju Savienības republikās. Zinu, kā tas ir Krievijas Federācijā, kā tas ir Kazahijā, kā tas ir Baltkrievijā, kā tas ir Ukrainā. Un es varu ar pilnu atbildības sajūtu teikt, ka mēs esam daudzus jo daudzus soļus priekšā.
Fragments no Augstākās Padomes 1990. gada 4. maija debatēm. Deputātus uzrunā Vladimirs Žarkovs
Godātie deputāti! Patiesi - mūsu tauta gaida, lai mēs pieņemam lēmumus. Katru dienu mums, deputātiem, nākas atbildēt uz jautājumiem par to, kas mūs turpmāk sagaida, kurp mēs ejam. Šodien mūs visvairāk satrauc tas, ka šķietami mierīgā situācijā palielinās spriedze starp cilvēkiem. Attiecības starp cilvēkiem pasliktinās. Dažādiem rafinētiem, klaji rupjiem paņēmieniem tiek palielināta spriedze republikas sabiedriski politiskajā situācijā, atsevišķu cilvēku un veselu kolektīvu apziņā. Katastrofāli samazinās viņu sociālā aizsargātība, pastiprinās uzbrukumi padomju cilvēku vēsturiskajām vērtībām, tādām kā Oktobra revolūcija, sociālisms, marksisms-ļeņinisms. Nebeidzas PSKP, militārpersonu un visas armijas zākāšana. Par masveida parādību kļūst atteikšanās no aktīvā dienesta un Padomju Armijas, tiek nozākāts viss, kas saistīts ar padomju iekārtu, viss krieviskais. Patlaban vairāku sabiedrisko kustību aktīvisti, izmantojot demokratizācijas apstākļus, cenšas sašķelt darba cilvēkus pēc nacionālās pazīmes. Maskējoties ar nacionālās atdzimšanas idejām, kas ir tuvas katra cilvēka sirdij, daži politiskie darbinieki grib pagriezt vēsturi atpakaļ un izjūt nostalģiju pēc buržuāziskās kārtības. Atteikušies no sociālistiskās izvēles, ierosina sadalīt cilvēkus kungos - saimniekos un tādos, kas strādā, saraut solidaritātes saites, kas vieno miljoniem visu tautību un republiku padomju darbaļaužu, izstāties no Padomju Savienības. Pa tādu ceļu mudina iet Tautas frontes līderi, uz tādu izvēli aicina pilsoņu komiteju pārstāvji. Mums tāds ceļš nav pieņemams.
*Runa tulkota no krievu valodas.
Godātie deputāti! Patiesi - mūsu tauta gaida, lai mēs pieņemam lēmumus. Katru dienu mums, deputātiem, nākas atbildēt uz jautājumiem par to, kas mūs turpmāk sagaida, kurp mēs ejam. Šodien mūs visvairāk satrauc tas, ka šķietami mierīgā situācijā palielinās spriedze starp cilvēkiem. Attiecības starp cilvēkiem pasliktinās. Dažādiem rafinētiem, klaji rupjiem paņēmieniem tiek palielināta spriedze republikas sabiedriski politiskajā situācijā, atsevišķu cilvēku un veselu kolektīvu apziņā. Katastrofāli samazinās viņu sociālā aizsargātība, pastiprinās uzbrukumi padomju cilvēku vēsturiskajām vērtībām, tādām kā Oktobra revolūcija, sociālisms, marksisms-ļeņinisms. Nebeidzas PSKP, militārpersonu un visas armijas zākāšana. Par masveida parādību kļūst atteikšanās no aktīvā dienesta un Padomju Armijas, tiek nozākāts viss, kas saistīts ar padomju iekārtu, viss krieviskais. Patlaban vairāku sabiedrisko kustību aktīvisti, izmantojot demokratizācijas apstākļus, cenšas sašķelt darba cilvēkus pēc nacionālās pazīmes. Maskējoties ar nacionālās atdzimšanas idejām, kas ir tuvas katra cilvēka sirdij, daži politiskie darbinieki grib pagriezt vēsturi atpakaļ un izjūt nostalģiju pēc buržuāziskās kārtības. Atteikušies no sociālistiskās izvēles, ierosina sadalīt cilvēkus kungos - saimniekos un tādos, kas strādā, saraut solidaritātes saites, kas vieno miljoniem visu tautību un republiku padomju darbaļaužu, izstāties no Padomju Savienības. Pa tādu ceļu mudina iet Tautas frontes līderi, uz tādu izvēli aicina pilsoņu komiteju pārstāvji. Mums tāds ceļš nav pieņemams.
*Runa tulkota no krievu valodas.
Fragments no Augstākās Padomes 1990. gada 4. maija debatēm. Deputātus uzrunā Oļegs Ščipcovs
Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Nospiedošais vairākums mūsu zālē var nobalsot par to, lai nebūtu Otrā pasaules kara, vai, iespējams, atcelt tā rezultātus. Nospiedošais vairākums zālē var nobalsot par to, ka balts ir melns, un par to, ka melns ir balts. Un tomēr, godātie kolēģi, es lūdzu uzmanīgi uzklausīt manu viedokli, kas nesakrīt ar šā nospiedošā vairākuma viedokli. Mums atkal, nu jau kuro reizi vēsturē, liek priekšā iesaistīties kautiņā, bet pēc tam tikt skaidrībā. Jūs zināt, kas no tā ir iznācis. Taču es gribu sacīt, ka mums ir sava galva uz pleciem un mums nav jāseko kaut kādam paraugam. Mums ir savs ceļš ejams. Mums rodas jauns monopols uz domām, uzskatiem, gaisā atkal lidinās lozungs: "Kas nav ar mums, tas ir pret mums." Un es nekad neaizmirsīšu latviešu tautības vēlētāju, kura teica: "Ja jūs ievēlēs, tad dariet kaut ko attiecībā uz televīzijas un radio programmām. Agrāk nevarēju aizklausīties - PSKP, PSKP, PSKP! Tagad ieslēdzu informatīvās programmas - Tautas fronte, Tautas fronte, Tautas fronte!" Es domāju, ka šī vēlētāja ir izteikusi daudzu cilvēku domas.
*Runa tulkota no krievu valodas.
Godātais priekšsēdētāj, godātie kolēģi! Nospiedošais vairākums mūsu zālē var nobalsot par to, lai nebūtu Otrā pasaules kara, vai, iespējams, atcelt tā rezultātus. Nospiedošais vairākums zālē var nobalsot par to, ka balts ir melns, un par to, ka melns ir balts. Un tomēr, godātie kolēģi, es lūdzu uzmanīgi uzklausīt manu viedokli, kas nesakrīt ar šā nospiedošā vairākuma viedokli. Mums atkal, nu jau kuro reizi vēsturē, liek priekšā iesaistīties kautiņā, bet pēc tam tikt skaidrībā. Jūs zināt, kas no tā ir iznācis. Taču es gribu sacīt, ka mums ir sava galva uz pleciem un mums nav jāseko kaut kādam paraugam. Mums ir savs ceļš ejams. Mums rodas jauns monopols uz domām, uzskatiem, gaisā atkal lidinās lozungs: "Kas nav ar mums, tas ir pret mums." Un es nekad neaizmirsīšu latviešu tautības vēlētāju, kura teica: "Ja jūs ievēlēs, tad dariet kaut ko attiecībā uz televīzijas un radio programmām. Agrāk nevarēju aizklausīties - PSKP, PSKP, PSKP! Tagad ieslēdzu informatīvās programmas - Tautas fronte, Tautas fronte, Tautas fronte!" Es domāju, ka šī vēlētāja ir izteikusi daudzu cilvēku domas.
*Runa tulkota no krievu valodas.
Kādi faktori ir jāņem vērā, analizējot Atmodas laika vēstures avotus?
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!