Salīdzini vēstures avotu sniegto informāciju un atbildi uz jautājumu!
Avots A. Fragmenti no Latvijas Tautas frontes (LTF) statūtiem
4. LTF par savas darbības mērķi uzskata patiesas tautvaldības un demokrātiskas, tiesiskas valsts izveidošanu, Latvijas ekonomikas un kultūras uzplaukumu, nacionālo problēmu noregulēšanu.
5. LTF galvenais uzdevums ir panākt, lai
– valsts un sabiedriskā dzīve tiktu demokratizēta un nostiprinātos un attīstītos atklātums [glastnostj];
– republika kļūtu patiesi suverēna;
– tiktu attīstītas un garantētas cilvēktiesības un pilsoņtiesības;
– saglabātos un vairotos Latvijas un visu tajā dzīvojošo tautu tautību kultūras bagātības; [..]
– Latvija kļūtu politiski un ekonomiski patstāvīga, tās sabiedriskais kopprodukts tiktu taisnīgi sadalīts; [..]
– vide tiktu radikāli atveseļota;
– nekavējoties tiktu izbeigta imigrācija no citām republikām un normalizēts demogrāfiskais stāvoklis;
– visas republikā dzīvojošās tautības varētu līdztiesīgi un lietišķi sadarboties un tiktu nodrošināta pamatnācijas saglabāšana un attīstība.
7. [..] Latvijas Tautas fronte nav pakļauta citām organizācijām un iestādēm. Komunistiskā partija un citas sabiedriskas organizācijas ar LTF sadarbojas galvenokārt ar savu biedru – LTF dalībnieku – starpniecību.
(Statūti pieņemti LTF pirmajā kongresā 1988. gada 9. oktobrī un publicēti kopā ar programmu 1989. gadā)
4. LTF par savas darbības mērķi uzskata patiesas tautvaldības un demokrātiskas, tiesiskas valsts izveidošanu, Latvijas ekonomikas un kultūras uzplaukumu, nacionālo problēmu noregulēšanu.
5. LTF galvenais uzdevums ir panākt, lai
– valsts un sabiedriskā dzīve tiktu demokratizēta un nostiprinātos un attīstītos atklātums [glastnostj];
– republika kļūtu patiesi suverēna;
– tiktu attīstītas un garantētas cilvēktiesības un pilsoņtiesības;
– saglabātos un vairotos Latvijas un visu tajā dzīvojošo tautu tautību kultūras bagātības; [..]
– Latvija kļūtu politiski un ekonomiski patstāvīga, tās sabiedriskais kopprodukts tiktu taisnīgi sadalīts; [..]
– vide tiktu radikāli atveseļota;
– nekavējoties tiktu izbeigta imigrācija no citām republikām un normalizēts demogrāfiskais stāvoklis;
– visas republikā dzīvojošās tautības varētu līdztiesīgi un lietišķi sadarboties un tiktu nodrošināta pamatnācijas saglabāšana un attīstība.
7. [..] Latvijas Tautas fronte nav pakļauta citām organizācijām un iestādēm. Komunistiskā partija un citas sabiedriskas organizācijas ar LTF sadarbojas galvenokārt ar savu biedru – LTF dalībnieku – starpniecību.
(Statūti pieņemti LTF pirmajā kongresā 1988. gada 9. oktobrī un publicēti kopā ar programmu 1989. gadā)
Avots B. Fragments no Latvijas PSR darbaļaužu Internacionālās frontes statūtiem
Latvijas PSR darbaļaužu iniciatīvas rezultātā izveidojusies brīvprātīga sabiedriska organizācija (Interfronte) ar mērķi konsolidēt un aktivizēt republikas sabiedrības veselīgos spēkus pārbūves veikšanai, kuru uzsāka un turpina vadīt PSKP. Interfronte savās rindās apvieno strādniekus, zemniekus, inteliģenci, kalpotājus, skolēnus, studentus un pensionārus neatkarīgi no to tautības un rases, partijas piederības un reliģiskās pārliecības. Interfronte atzīst PSKP vadošo lomu sabiedrībā, uzskata Komunistisko partiju par pārbūves politikas centru. Tā darbojas patstāvīgi un demokrātiski, atbilstoši PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijām, Padomju Savienības un republikas likumdošanai, Interfrontes Deklarācijai un Statūtiem, sadarbojas ar partijas, padomju un citiem valsts orgāniem, darba kolektīvu padomēm, sabiedriskajām, sabiedriski politiskajām organizācijām, kurām ir kopēji mērķi un uzdevumi ar Interfronti.
I. PAMATUZDEVUMI
1. Celt iedzīvotāju dzīves līmeni un aizstāvēt viņu sociālās intereses.
2. Nodrošināt tālāku jebkuras Padomju Latvijas tautas un tautības brīvu attīstību, uz internacionālisma pamatiem stiprināt tautu draudzību un sadarbību.
3. Sniegt nepieciešamo atbalstu Latvijas PSR ekonomiskās patstāvības iegūšanai vienotā PSRS tautsaimniecības kompleksa ietvaros.
4. Aizsargāt apkārtējo vidi un cīnīties par tās ekoloģisko tīrību.
5. Aktīvi cīnīties ar birokrātismu un ekstrēmismu, sociālo netaisnību; staļinisma, šovinisma, antisemītisma un citu nacionālo naida formu izpausmēm.
6. Aizstāvēt jebkuras tautības pilsoņu tiesības atbilstoši starptautiskajiem un padomju likumdošanas aktiem.
7. Veicināt visu Padomju Latvijas tautu nacionālās pašapziņas attīstību, ievērojot nepieciešamību celt to politiskās, tiesiskās, ekonomiskās un ekoloģiskās kultūras līmeni.
8. Pilnveidot sociālistisko demokrātiju un nodrošināt atklātumu.
(„Cīņa”, 1989. gada 19. februāris)
Latvijas PSR darbaļaužu iniciatīvas rezultātā izveidojusies brīvprātīga sabiedriska organizācija (Interfronte) ar mērķi konsolidēt un aktivizēt republikas sabiedrības veselīgos spēkus pārbūves veikšanai, kuru uzsāka un turpina vadīt PSKP. Interfronte savās rindās apvieno strādniekus, zemniekus, inteliģenci, kalpotājus, skolēnus, studentus un pensionārus neatkarīgi no to tautības un rases, partijas piederības un reliģiskās pārliecības. Interfronte atzīst PSKP vadošo lomu sabiedrībā, uzskata Komunistisko partiju par pārbūves politikas centru. Tā darbojas patstāvīgi un demokrātiski, atbilstoši PSRS un Latvijas PSR Konstitūcijām, Padomju Savienības un republikas likumdošanai, Interfrontes Deklarācijai un Statūtiem, sadarbojas ar partijas, padomju un citiem valsts orgāniem, darba kolektīvu padomēm, sabiedriskajām, sabiedriski politiskajām organizācijām, kurām ir kopēji mērķi un uzdevumi ar Interfronti.
I. PAMATUZDEVUMI
1. Celt iedzīvotāju dzīves līmeni un aizstāvēt viņu sociālās intereses.
2. Nodrošināt tālāku jebkuras Padomju Latvijas tautas un tautības brīvu attīstību, uz internacionālisma pamatiem stiprināt tautu draudzību un sadarbību.
3. Sniegt nepieciešamo atbalstu Latvijas PSR ekonomiskās patstāvības iegūšanai vienotā PSRS tautsaimniecības kompleksa ietvaros.
4. Aizsargāt apkārtējo vidi un cīnīties par tās ekoloģisko tīrību.
5. Aktīvi cīnīties ar birokrātismu un ekstrēmismu, sociālo netaisnību; staļinisma, šovinisma, antisemītisma un citu nacionālo naida formu izpausmēm.
6. Aizstāvēt jebkuras tautības pilsoņu tiesības atbilstoši starptautiskajiem un padomju likumdošanas aktiem.
7. Veicināt visu Padomju Latvijas tautu nacionālās pašapziņas attīstību, ievērojot nepieciešamību celt to politiskās, tiesiskās, ekonomiskās un ekoloģiskās kultūras līmeni.
8. Pilnveidot sociālistisko demokrātiju un nodrošināt atklātumu.
(„Cīņa”, 1989. gada 19. februāris)
Avots C. Interfrontes aktīvista Anatolija Belaičuka referāts Interfrontes dibināšanas kongresā 1989. gada 7. janvārī
Tajā pašā laikā zem atsevišķiem LTF Programmas punktiem lielākā daļa iedzīvotāju nevarēja parakstīties, tātad nevarēja arī iestāties Tautas frontē. Šādos apstākļos sāka veidoties Latvijas PSR darbaļaužu Internacionālā fronte. Atšķiras Interfrontes un Tautas frontes viedokļi attiecībā uz PSKP vadošo lomu sabiedrībā un uz internacionālisma un PSRS federācijas nesatricināmības principiem. Ir domstarpības jautājumos par valsts
valodu statusu un valodu lietošanas noteikumiem republikā, par attieksmi pret karaspēka formējumiem un militāro apmācību, pret prasību direktīvā kārtā noteikt konkrētu nacionālo pārstāvību republikas Augstākajā Padomē. Nav vienprātības arī attiecībā uz darba metodēm. [..] Interfronte ir sabiedriska organizācija, kas par savu uzdevumu neizvirza varas pārņemšanu mūsu republikā. Atšķirība starp sabiedriskajām un politiskajām organizācijām ir tieši tāda, ka politiskās organizācijas (partijas) sev izvirza šādu uzdevumu. Deklarācijas projektā norādīts, ka Interfronte atzīst PSKP vadošo lomu sabiedrībā. To diktē šādi apstākļi:
– visās mūsu vēstures peripetijās, ar visām traģiskajām kļūdām, deformācijām un maldiem PSKP vienmēr bijusi un joprojām ir sociālistisko vērtību galvenā nesēja;
– tagad izvērstā pārbūve ir PSKP iniciatīvas rezultāts un tiek īstenota tās vadībā. Ja mēs gribam, lai pārbūve uzvarētu, ir nepieciešams atzīt PSKP vadošo lomu.
Kāpēc tagadējie Interfrontes piekritēji nav iestājušies Latvijas Tautas frontē? Tam ir daudz iemeslu, un proti:
– iedzīvotāju politiskā aktivitāte, ko nebija iespējams likt lietā sakarā ar to, ka radošo savienību un Latvijas Tautas frontes ierosinātajām akcijām pārbūves īstenošanā mūsu republikā piemīt tīri nacionāla nokrāsa;
– apdullinošais iespaids, ko uz daudziem no mums atstāja atsevišķu LTF kongresa delegātu runas, kuras atbalstīja faktiski visi klātesošie.
(„Padomju Jaunatne”, 1989. gada 10. janvāris, Nr. 7)
Tajā pašā laikā zem atsevišķiem LTF Programmas punktiem lielākā daļa iedzīvotāju nevarēja parakstīties, tātad nevarēja arī iestāties Tautas frontē. Šādos apstākļos sāka veidoties Latvijas PSR darbaļaužu Internacionālā fronte. Atšķiras Interfrontes un Tautas frontes viedokļi attiecībā uz PSKP vadošo lomu sabiedrībā un uz internacionālisma un PSRS federācijas nesatricināmības principiem. Ir domstarpības jautājumos par valsts
valodu statusu un valodu lietošanas noteikumiem republikā, par attieksmi pret karaspēka formējumiem un militāro apmācību, pret prasību direktīvā kārtā noteikt konkrētu nacionālo pārstāvību republikas Augstākajā Padomē. Nav vienprātības arī attiecībā uz darba metodēm. [..] Interfronte ir sabiedriska organizācija, kas par savu uzdevumu neizvirza varas pārņemšanu mūsu republikā. Atšķirība starp sabiedriskajām un politiskajām organizācijām ir tieši tāda, ka politiskās organizācijas (partijas) sev izvirza šādu uzdevumu. Deklarācijas projektā norādīts, ka Interfronte atzīst PSKP vadošo lomu sabiedrībā. To diktē šādi apstākļi:
– visās mūsu vēstures peripetijās, ar visām traģiskajām kļūdām, deformācijām un maldiem PSKP vienmēr bijusi un joprojām ir sociālistisko vērtību galvenā nesēja;
– tagad izvērstā pārbūve ir PSKP iniciatīvas rezultāts un tiek īstenota tās vadībā. Ja mēs gribam, lai pārbūve uzvarētu, ir nepieciešams atzīt PSKP vadošo lomu.
Kāpēc tagadējie Interfrontes piekritēji nav iestājušies Latvijas Tautas frontē? Tam ir daudz iemeslu, un proti:
– iedzīvotāju politiskā aktivitāte, ko nebija iespējams likt lietā sakarā ar to, ka radošo savienību un Latvijas Tautas frontes ierosinātajām akcijām pārbūves īstenošanā mūsu republikā piemīt tīri nacionāla nokrāsa;
– apdullinošais iespaids, ko uz daudziem no mums atstāja atsevišķu LTF kongresa delegātu runas, kuras atbalstīja faktiski visi klātesošie.
(„Padomju Jaunatne”, 1989. gada 10. janvāris, Nr. 7)
Avots D. Latvijas Tautas frontes Domes paziņojums par Latvijas PSR darbaļaužu Internacionālās frontes dibināšanas kongresu
1989. gada 7. un 8. janvāri Rīgā notika Latvijas PSR darbaļaužu Internacionālās frontes dibināšanas kongress. Kongresā pieņemtie dokumenti prasīs rūpīgu analīzi, taču pati kongresa gaita liek konstatēt, ka tas ir solis atpakaļ salīdzinājumā ar Latvijas Tautu forumā aizsākto visu tautu konsolidāciju. Kongresa organizācijas komitejas apgalvojumi, ka Interfronte ir tikai sabiedriska organizācija, ir nepamatoti, jo deklarācijas projekts, ziņojumu un delegātu runu nostādnes pierāda, ka Interfronte ir tipiska sabiedriski politiska organizācija. Kongresa delegātu sociālais sastāvs liecina, ka to kodolu – piecas sestdaļas no kopējā delegātu skaita – veido pārvaldes aparāta darbinieki, un tieši šā posma sociāli politiskās intereses atspoguļojās delegātu runās. Tieši šis apstāklis noteica runu idejisko saturu un pretpārbūves ievirzi, nevēlēšanos atteikties no staļinisma un stagnācijas periodu stereotipiem. Runa ir par partijas uzsākto politisko un ekonomisko reformu, visas sabiedriskās dzīves radikālas demokratizācijas un atklātuma kursa pretinieku konsolidāciju. Vairums delegātu savās runās praktiski ignorēja republikas un tās pamatiedzīvotāju vitāli svarīgās, likumīgās intereses, tās republikas intereses, kuru viņi dēvē par savu māju, tādējādi devalvējot pašu organizācijas nosaukumu un kongresa delegātu paziņojumus par viņu Internacionālismu.
Mēs neliekam vienlīdzības zīmi starp Interfrontes kongresā teiktajām runām un krievu tautas attieksmi pretpārbūves procesiem republikā un aicinām nepadziļināt šķelšanos starp Latvijas tautām. Valde ir pārliecināta, ka katrs patstāvīgi domājošs un strādājošs pilsonis, neatkarīgi no savas nacionālās piederības, nevar stāvēt sāņus no konstruktīvas cīņas par visu Latvijā dzīvojošo tautu gaišāku nākotni.
Rīgā, 1989. gada 10. janvārī
(„Padomju Jaunatne”, 1989. gada 17. janvāris)
1989. gada 7. un 8. janvāri Rīgā notika Latvijas PSR darbaļaužu Internacionālās frontes dibināšanas kongress. Kongresā pieņemtie dokumenti prasīs rūpīgu analīzi, taču pati kongresa gaita liek konstatēt, ka tas ir solis atpakaļ salīdzinājumā ar Latvijas Tautu forumā aizsākto visu tautu konsolidāciju. Kongresa organizācijas komitejas apgalvojumi, ka Interfronte ir tikai sabiedriska organizācija, ir nepamatoti, jo deklarācijas projekts, ziņojumu un delegātu runu nostādnes pierāda, ka Interfronte ir tipiska sabiedriski politiska organizācija. Kongresa delegātu sociālais sastāvs liecina, ka to kodolu – piecas sestdaļas no kopējā delegātu skaita – veido pārvaldes aparāta darbinieki, un tieši šā posma sociāli politiskās intereses atspoguļojās delegātu runās. Tieši šis apstāklis noteica runu idejisko saturu un pretpārbūves ievirzi, nevēlēšanos atteikties no staļinisma un stagnācijas periodu stereotipiem. Runa ir par partijas uzsākto politisko un ekonomisko reformu, visas sabiedriskās dzīves radikālas demokratizācijas un atklātuma kursa pretinieku konsolidāciju. Vairums delegātu savās runās praktiski ignorēja republikas un tās pamatiedzīvotāju vitāli svarīgās, likumīgās intereses, tās republikas intereses, kuru viņi dēvē par savu māju, tādējādi devalvējot pašu organizācijas nosaukumu un kongresa delegātu paziņojumus par viņu Internacionālismu.
Mēs neliekam vienlīdzības zīmi starp Interfrontes kongresā teiktajām runām un krievu tautas attieksmi pretpārbūves procesiem republikā un aicinām nepadziļināt šķelšanos starp Latvijas tautām. Valde ir pārliecināta, ka katrs patstāvīgi domājošs un strādājošs pilsonis, neatkarīgi no savas nacionālās piederības, nevar stāvēt sāņus no konstruktīvas cīņas par visu Latvijā dzīvojošo tautu gaišāku nākotni.
Rīgā, 1989. gada 10. janvārī
(„Padomju Jaunatne”, 1989. gada 17. janvāris)
Kādas „pārbūves” procesa izpausmes atrodamas avotos?
Atbilžu varianti:
Avoti parāda, ka pārbūves laikā LTF un Interfronte koncentrējās uz PSRS izglītības reformām, lai uzlabotu jaunatnes izglītību un nodrošinātu tās konkurētspēju starptautiskajā tirgū.
Pārbūves laikā abas organizācijas pauda vienotu viedokli par nepieciešamību reformēt PSKP, lai tā kļūtu par demokrātisku un atklātu partiju, kas nodrošina republiku intereses.
Avotos skaidri redzams, ka LTF un Interfronte vienojās par Latvijas PSR ekonomiskās patstāvības nepieciešamību, lai tā varētu sekmīgi pastāvēt PSRS ekonomiskajā sistēmā.
Pārbūves procesa rezultātā LTF un Interfronte vienojās par kopīgu Latvijas kultūras mantojuma aizsardzības stratēģiju, kas apvienoja abu organizāciju resursus.
(Nepareizi, jo LTF un Interfronte ideoloģiski konfliktēja un nestrādāja kopā pie jeb
LTF un Interfrontes avotos atspoguļota pārbūves iniciētā politiskā atklātība, kas ļāva publiski paust pretrunīgus uzskatus par Latvijas politisko nākotni un PSRS ietekmi.
Iespēja runāt atklāti redzama, piemēram, LTF centienos izcelt neatkarības nozīmi un Interfrontes pozīcijā aizstāvēt PSRS federāciju un internacionālismu
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!