1945. gada maijā beidzās Otrais pasaules karš Eiropā. Karš bija radījis milzīgus postījumus – daudzas pilsētas bija izpostītas, infrastruktūra iznīcināta, un miljoniem cilvēku bija gājuši bojā vai palikuši bez pajumtes.
Karš izraisīja ne tikai ekonomiskus, bet arī politiskus un sabiedriskus pārmaiņu procesus:
- Iznīcinātas pilsētas un infrastruktūra – daudzas Eiropas pilsētas, īpaši Vācijā, Polijā un Padomju Savienībā, bija smagi izpostītas.
- Miljoniem bēgļu un pārvietoto personu – cilvēki tika piespiedu kārtā pameta savas mājas, dodoties bēgļu gaitās vai trimdā.
- Politiskās izmaiņas – daudzviet Austrumeiropā demokrātiskas valdības tika nomainītas ar komunistiskām.
- Ekonomiska krīze – pēc kara daudzas valstis saskārās ar pārtikas un resursu trūkumu, un bija nepieciešami lieli atjaunošanas darbi.
- ANO izveide – 1945. gadā tika nodibināta Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), lai novērstu nākotnes konfliktus un uzturētu mieru pasaulē.
- Ziemeļatlantijas līguma organizācijas jeb NATO izveide - 1949. gadā tika dibināta militārā savienība NATO, lai Eiropas valstis un Ziemeļamerika varētu efektīvāk novērst kara draudus un pretoties tiem.
Pēc kara Eiropā sākās jauna kārtība, kuras pamatā bija lielvalstu savstarpējās vienošanās un ietekmes sadalījums.
Eiropas pārdale un ietekmes zonas
Pēc kara sabiedrotie – ASV, Lielbritānija, Padomju Savienība un Francija – Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās. Tāpat arī Berlīne, kas atradās PSRS kontrolētajā daļā, tika sadalīta četrās daļās. Līdzīga situācija bija arī Austrijā. Tomēr drīz vien sabiedrotie nespēja vienoties par Eiropas nākotni – ASV un Lielbritānija vēlējās atjaunot demokrātiskas valstis, bet Padomju Savienība centās nostiprināt komunisma ietekmi Austrumeiropā.
Sabiedroto kontroles zonas Vācijā (1947-1949)
https://en.wikipedia.org/wiki/File:Deutschland_Besatzungszonen_8_Jun_1947_-_22_Apr_1949.svg
Sabiedroto kontroles zonas Vācijas galvaspilsētā Berlīnē (1947-1949)
https://en.wikipedia.org/wiki/File:Occupied_Berlin.svg
Austrumeiropas valstis, piemēram, Polija, Čehoslovākija, Ungārija, Rumānija un Bulgārija, nonāca PSRS ietekmes zonā. Lai gan sākotnēji tajās pastāvēja daudzpartiju sistēma, drīz vien Staļina vadībā tika izveidotas komunistiskās valdības. Šajās valstīs tika ierobežota vārda brīvība, ieviesta plānveida ekonomika un pastiprināta PSRS kontrole.
Tikmēr Rietumeiropas valstīs ar ASV un Lielbritānijas atbalstu atjaunojās demokrātiskās iekārtas, un ekonomikai palīdzēja Māršala plāns – ASV ekonomiskā palīdzība Eiropas atjaunošanai. Tas veicināja strauju attīstību, kamēr Austrumeiropā ekonomiku kontrolēja PSRS.
Eiropas militārās alianses (Zilā krāsā NATO dalībvalstis, sarkanā krāsā - Varšavas pakta dalībvalstis)
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/0/02/Cold_war_europe_military_alliances_map_en.png
Svarīgi!
Šīs valstis pārstāvēja pilnīgi atšķirīgas ideoloģijas un politiskās sistēmas, kas noveda pie ilgstošas konfrontācijas, ko sauc par Auksto karu. Lai gan šis konflikts nenoveda pie tiešas karadarbības starp ASV un PSRS, tas izpaudās politiskās, ekonomiskās un militārās sadursmēs visā pasaulē.
Robežu starp šīm valstu savienībām simboliski sauca par “dzelzs priekškaru”. Apzīmējums radās 1946. gada 5. martā, kad Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čērčils teica runu, kurā vērsās pret PSRS un pieminēja "dzelzs priekškaru", kas pārdala Eiropu. Šo runu var uzskatīt par aukstā kara sākumu.