OTRĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Pēc neatkarības atjaunošanas 1991. gada 21. augustā Latvija sāka veidot demokrātisku valsti un integrēties starptautiskajās organizācijās. Šajā laikā notikušas nozīmīgas politiskās, ekonomiskās un sabiedriskās pārmaiņas, kas ietekmējušas Latvijas attīstību un nostiprinājušas tās vietu pasaulē.
1991–2004. gads: valsts atjaunošana un ceļš uz dalību starptautiskās organizācijās
Svarīgi!
1991. gada 21. augustā pēc ilgstošas pretošanās padomju varai Latvija atguva neatkarību no Padomju Savienības. Tika atjaunota 1922. gada Satversme, un Latvija atkal kļuva par parlamentāru demokrātiju.
Pirmajos neatkarības gados Latvijas prioritāte bija ekonomiskā un politiskā stabilizācija. 1990. gadu sākumā Latvija saskārās ar smagu ekonomisko krīzi, jo tika pārtraukta padomju plānveida ekonomikas sistēma. Notika privatizācija, kuras laikā valsts īpašumi pārgāja privātās rokās, un veidojās jauns uzņēmējdarbības modelis.
Latvijas ārpolitika bija vērsta uz integrāciju Rietumu pasaulē. Tika uzsāktas sarunas par dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO. 1999. gadā Latvija pievienojās Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO), kas palīdzēja veicināt starptautisko tirdzniecību.
Latvijas ārpolitika bija vērsta uz integrāciju Rietumu pasaulē. Tika uzsāktas sarunas par dalību Eiropas Savienībā (ES) un NATO. 1999. gadā Latvija pievienojās Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO), kas palīdzēja veicināt starptautisko tirdzniecību.
2004. gads bija nozīmīgs Latvijas vēsturē, jo tā kļuva par pilntiesīgu NATO un Eiropas Savienības dalībvalsti. NATO dalība deva drošības garantijas, bet ES dalība nodrošināja ekonomiskās attīstības iespējas un piekļuvi ES fondiem, kas palīdzēja modernizēt infrastruktūru un uzlabot dzīves līmeni.
2004–2014. gads: ekonomiskais uzplaukums un finanšu krīze
Pēc iestāšanās ES Latvijas ekonomika strauji attīstījās. Lielie ES fondu ieguldījumi un ārvalstu investīcijas veicināja celtniecības un banku sektora uzplaukumu, un Latvijas ekonomika piedzīvoja "trekno gadu" jeb ļoti straujas izaugsmes periodu (2004–2008).
Tomēr šis straujais uzplaukums beidzās ar globālo finanšu krīzi 2008. gadā, kas smagi skāra Latviju. Ekonomiskā krīze izraisīja bezdarba pieaugumu un algu samazināšanu, kā arī valsts parāda palielināšanos. Latvijas valdība pieņēma stingrus taupības pasākumus, lai stabilizētu situāciju. Šajā laikā tūkstošiem cilvēku emigrēja uz citām ES valstīm, īpaši uz Apvienoto Karalisti, Īriju un Vāciju, meklējot labākas darba iespējas.
2011. gadā ekonomika sāka atgūties, un Latvija spēja stabilizēt finanšu sistēmu. 2014. gadā Latvija pievienojās eirozonai, nomainot lati uz eiro, kas nodrošināja lielāku ekonomisko stabilitāti.
2014–2024. gads: drošības izaicinājumi un sabiedrības attīstība
Pēc 2014. gada Latvija arvien vairāk pievērsās nacionālās drošības stiprināšanai, jo Krievijas agresija pret Ukrainu un Krimas aneksija radīja bažas par Baltijas valstu drošību. NATO palielināja savu militāro klātbūtni reģionā, un Latvijā tika izvietoti sabiedroto spēki.
Politiskajā jomā Latvija turpināja attīstīt demokrātiju un nostiprināt tiesiskumu. Notika plašas reformas izglītībā, ekonomikā un drošības politikā. Tika veikti mēģinājumi ierobežot korupciju un uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti.
Lielu ietekmi uz sabiedrību atstāja COVID-19 pandēmija (2020–2022), kas izraisīja veselības aprūpes sistēmas pārslodzi, ekonomikas palēnināšanos un attālinātās mācības skolās. Valsts pieņēma atbalsta pasākumus uzņēmumiem un iedzīvotājiem, lai mazinātu krīzes sekas.
2022. gada Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā radīja jaunus drošības izaicinājumus, un Latvija aktīvi atbalstīja Ukrainu ar finansiālu un militāru palīdzību, kā arī uzņēma kara bēgļus.
Latvijas nozīmīgākie sasniegumi un izaicinājumi pēc 1991. gada
infografika