OTRĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Lai gan pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā Latvija kļuva par brīvu un demokrātisku valsti, dažādi apdraudējumi nav pazuduši. Laika posmā no 1991. līdz 2024. gadam Latvija ir saskārusies ar gan tiešiem, gan netiešiem draudiem savai drošībai. Vienlaikus mūsdienās aizvien lielāku uzmanību pievērš hibrīdkaram.
Galvenie apdraudējumi Latvijai kopš neatkarības atjaunošanas
1. Drošības apdraudējumi no Austrumiem
Krievijas agresīvā ārpolitika vienmēr ir bijis viens no lielākajiem drošības izaicinājumiem Latvijai.
2016. gadā notika lieli Krievijas militārie manevri “Zapad” pie Baltijas valstu robežām, kas radīja satraukumu par iespējamiem uzbrukuma scenārijiem. 2022. gadā, sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, Latvija izsludināja nacionālo drošības apdraudējuma paaugstinātu līmeni, uz robežas tika izvietoti papildus spēki, pastiprināta gaisa telpas uzraudzība.
2. Kiberuzbrukumi
Latvija, tāpat kā citas Eiropas valstis, ir piedzīvojusi kiberuzbrukumus, kuros tiek uzlauztas valsts institūciju vai uzņēmumu sistēmas. Šie uzbrukumi var traucēt ikdienas darbu, apdraudēt iedzīvotāju datus un izplatīt nepatiesu informāciju. Latvija ir piedzīvojusi vairākus plaša mēroga kiberuzbrukumus, īpaši pēc 2022. gada.
Latvija, tāpat kā citas Eiropas valstis, ir piedzīvojusi kiberuzbrukumus, kuros tiek uzlauztas valsts institūciju vai uzņēmumu sistēmas. Šie uzbrukumi var traucēt ikdienas darbu, apdraudēt iedzīvotāju datus un izplatīt nepatiesu informāciju. Latvija ir piedzīvojusi vairākus plaša mēroga kiberuzbrukumus, īpaši pēc 2022. gada.
2022. gada jūlijā notika plašs kiberuzbrukums Latvijas valsts iestādēm, kurā tika traucēta vairāku iestāžu, tostarp, Aizsardzības ministrijas, prezidenta, Latvijas armijas, lidostas "Rīga" mājaslapu darbība. 2023. gadā vairāki kiberuzbrukumi skāra Rīgas Tehniskās universitātes, pašvaldību un skolu serverus, kas ietekmēja e-pasta un iekšējo sistēmu darbību.
3. Dezinformācija un informatīvais karš
Apdraudējums var būt ne tikai fizisks, bet arī informācijas telpā. Krievijas kontrolēti mediji un interneta platformas bieži izplata viltus ziņas, sazvērestības teorijas un propagandu, lai ietekmētu cilvēku viedokli un radītu neskaidrību sabiedrībā.
Apdraudējums var būt ne tikai fizisks, bet arī informācijas telpā. Krievijas kontrolēti mediji un interneta platformas bieži izplata viltus ziņas, sazvērestības teorijas un propagandu, lai ietekmētu cilvēku viedokli un radītu neskaidrību sabiedrībā.
Biežākās dezinformācijas tēmas:
- NATO nevis aizsargā Latviju, bet uzbrūk tai.
- Viltus ziņas cenšas radīt iespaidu, ka Latvijā krievvalodīgie tiek apspiesti vai diskriminēti.
- Tika izplatītas sazvērestības teorijas, ka vakcīnas ir kaitīgas, vai ka pandēmija ir izdomāta.
- Izplatītas nepatiesas ziņas, ka Ukraina pati izraisījusi karu, ka ukraiņi veic kara noziegumus vai ka Rietumi provocē karu.
4. Enerģētiskā atkarība un ekonomiskais spiediens
Latvija ilgstoši bija atkarīga no Krievijas energoresursiem, piemēram, gāzes (AS "Gazprom" bija viens no lielākajiem gāzes piegādātājiem Latvijai). Tas ļāva Krievijai izmantot ekonomiskos spiedienus kā ieročus, piemēram, draudot pārtraukt piegādes vai paaugstinot cenas.
Latvija ilgstoši bija atkarīga no Krievijas energoresursiem, piemēram, gāzes (AS "Gazprom" bija viens no lielākajiem gāzes piegādātājiem Latvijai). Tas ļāva Krievijai izmantot ekonomiskos spiedienus kā ieročus, piemēram, draudot pārtraukt piegādes vai paaugstinot cenas.
2022. gadā Latvija pārtrauca gāzes importu no Krievijas, uzsākot piegādes caur Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli un attīstot Inčukalna pazemes krātuves izmantošanu. Tas bija būtisks solis valsts enerģētiskās drošības stiprināšanā. 2025. gada februārī Baltijas valstis pilnībā atslēdzās no Krievijas elektrotīkla.
5. Migrācijas spiediens no Baltkrievijas
2021. gadā Latvija, Lietuva un Polija piedzīvoja neparasti lielu nelegālo migrantu pieplūdumu no Baltkrievijas puses. Šī bija daļa no hibrīduzbrukuma, kurā migrācija tika izmantota kā spiediena un destabilizācijas rīks. Latvija atbildēja, izsludinot ārkārtējo situāciju pierobežā, uzceļot robežžogu un pastiprinot robežapsardzi. Migrācijas krīze bija apzināta manipulācija, lai atriebtos par Eiropas Savienības sankcijām pret Baltkrieviju.
2021. gadā Latvija, Lietuva un Polija piedzīvoja neparasti lielu nelegālo migrantu pieplūdumu no Baltkrievijas puses. Šī bija daļa no hibrīduzbrukuma, kurā migrācija tika izmantota kā spiediena un destabilizācijas rīks. Latvija atbildēja, izsludinot ārkārtējo situāciju pierobežā, uzceļot robežžogu un pastiprinot robežapsardzi. Migrācijas krīze bija apzināta manipulācija, lai atriebtos par Eiropas Savienības sankcijām pret Baltkrieviju.
2021. gada vasarā uz Latvijas–Baltkrievijas robežas strauji pieauga nelegālo migrantu skaits (līdz pat 140 nelegālajiem imigrantiem vienā dienā). Baltkrievijas režīms (A. Lukašenko vadībā) organizēja cilvēku ierašanos no Irākas, Afganistānas un Āfrikas valstīm, lai tos nosūtītu pāri robežai.
Kas ir hibrīdkarš?
Hibrīdkarš ir mūsdienīgs kara veids, kurā tiek izmantota ne tikai armija un ieroči, bet arī izmantotas dažādas metodes, lai vājinātu pretinieku valstiski, ekonomiski un sabiedriski, neradot tiešu militāru konfliktu.
Hibrīdkara rīki var būt:
- kiberuzbrukumi – datorsistēmu bojāšana, informācijas zādzības, sabotāža,
- dezinformācija – viltus ziņu izplatīšana, lai ietekmētu sabiedrības viedokli,
- ekonomiska ietekmēšana – energoresursu cenu manipulācijas, tirdzniecības ierobežojumi,
- migrācijas krīžu veidošana – cilvēku plūsmas izmantošana kā spiediena līdzeklis,
- politiskā destabilizācija – atbalsts radikāliem spēkiem vai iejaukšanās vēlēšanās.
Hibrīdkarš ir grūtāk pamanāms un sarežģītāk pierādāms nekā tradicionāls bruņots konflikts. Tā mērķis ir radīt sabiedrībā šaubas, bailes un nedrošību, neizmantojot tiešu karaspēku. Bieži vien cilvēki pat nepamana, ka tiek pakļauti informatīvam uzbrukumam.
Latvijā šis kara veids īpaši aktuāls ir kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad pastiprinājās dezinformācijas kampaņas, kiberdraudi un mēģinājumi ietekmēt sabiedrisko domu.
Latvijā šis kara veids īpaši aktuāls ir kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad pastiprinājās dezinformācijas kampaņas, kiberdraudi un mēģinājumi ietekmēt sabiedrisko domu.
Kā Latvija sevi aizsargā hibrīdkara apstākļos?
- Stiprina aizsardzību kopā ar NATO sabiedrotajiem.
- Veido Nacionālo kiberdrošības centru, lai pasargātu valsts sistēmas.
- Attīsta medijpratību skolās un sabiedrībā, lai cilvēki atpazītu viltus ziņas.
- Skolās ieviesa valsts aizsardzības mācības kursu.
- Samazina ekonomisko atkarību no nedemokrātiskiem režīmiem.
Lai gan Latvija jau vairāk nekā 30 gadus ir neatkarīga, dažādi apdraudējumi joprojām pastāv. Tie ne vienmēr ir redzami kā tanki pie robežas – tie var būt arī internetā, medijos vai ekonomikā. Hibrīdkarš ir mūsdienu realitāte, un valsts aizsardzība vairs nav tikai armijas uzdevums – ikviens pilsonis var būt daļa no valsts drošības, apzinoties apdraudējumus, kritiski vērtējot informāciju un iesaistoties sabiedrības stiprināšanā.