Audi ir organisma šūnu grupa ar līdzīgu uzbūvi un funkcijām.
- Veidotājaudi (meristēmas) sastāv no nelielām šūnām, kurām ir plāns celulozes šūnapvalks. Veidotājaudu šūnām nepārtraukti daloties un diferencējoties, veidojas specializēto audu šūnas. Veidotājaudi atrodas sakņu, stumbru un zaru galos, arī vietās, kur notiek stumbru un sakņu augšana garumā. Pie veidotājaudiem pieder arī kambijs. Tie ir audi, kas nodrošina auga sekundāro augšanu – augšanu resnumā. Augšana resnumā raksturīga daļai paparžaugu, kailsēkļiem un divdīgļlapjiem. Viendīgļlapji resnumā neaug. Lakstaugu kambijs atrodas atsevišķu šūnu grupu veidā vadaudu kūlīšos, to sauc par kūlīšu kambiju.
- Pamataudi veido auga ķermeni. Tie aizpilda telpu starp citiem audiem. Pamataudu šūnām ir plāni šūnapvalki. Pamataudu šūnās notiek barības vielu ražošana, tās piedalās gāzu maiņā, veic vielu uzkrāšanas, izdalīšanas funkcijas. Kartupeļu mīkstumu veido pamataudi. Kartupeļi ir barojošs pārtikas produkts, jo to šūnās uzkrājas ciete.
- Balstaudi piešķir augiem izturību un elastību. Tie atrodas visos augu orgānos. Balstaudu šūnapvalki ir biezi. Daudz balstaudu ir stumbrā un lapu dzīslās. Balstaudi notur stumbru un zarus vertikāli. Balstaudu šūnas var iet bojā, bet cietie, biezie šūnapvalki saglabājas. Arī riekstu čaumalas veido balstaudi.
- Vadaudi sastāv no pagarinātām šūnām. Augu stumbrā un lapās tie ir izvietoti vadaudu kūlīšos. Pa vadaudiem ūdens un tajā izšķīdušās minerālvielas no saknēm tiek vadītas uz stumbru un lapām, bet organiskās vielas - no lapām uz vielu patēriņa vai uzkrāšanas vietām. Pa koksnes vadaudiem (ksilēmu - pārkokotu daļu) ūdens un minerālvielas no saknēm pārvietojas uz augšu - uz lapām, ziediem, bet pa lūksnes vadaudiem - organiskās vielas no lapām uz sakni.
- Segaudi apņem augu orgānus no ārpuses. To funkcijas ir saistīt augus ar apkārtējo vidi, pasargāt augus no nelabvēlīgiem vides apstākļiem, pārmērīgas iztvaikošanas, mehāniskiem bojājumiem, nodrošināt gāzu maiņu un ūdens iztvaikošanu - transpirāciju. Lakstaugiem segaudi parasti sastāv no vienas šūnu kārtas, ko sauc par epidermu. Kokaugiem no ārpuses stumbru sedz epiderma, bet zem tās atrodas miza, ko veido dažādi audi. Epiderma atmirst, saplaisā, veidojot korķa kārtu. Lapas epidermā atrodas mikroskopiskas atveres - atvārsnītes. Caur tām pārvietojas ūdens tvaiki, ogļskābā gāze un skābeklis. Katru atvārsnīti apņem slēdzējšūnu pāris, kas regulē tās atvērumu. Mitrā laikā, kad ūdens daudzums slēdzējšūnās palielinās, tās izliecas un atvere paplašinās, ūdens iztvaikošana palielinās. Katru atvārsnīti apņem slēdzējšūnu pāris, kas regulē tās atvērumu. Mitrā laikā, kad ūdens daudzums slēdzējšūnās palielinās, tās izliecas un atvere paplašinās, ūdens iztvaikošana (transpirācija) palielinās. Transpirācija rada ūdens plūsmu no saknēm uz lapām, tādā veidā ūdenī izšķīdušās minerālvielas no saknēm nokļūst visās auga virszemes daļās. Sausumā, ja ūdens daudzums šūnās samazinās, slēdzējšūnas sakļaujas un atvere samazinās, transpirācija samazinās. Caur atvārsnītēm notiek arī auga elpošana - skābekļa uzņemšana un ogļskābās gāzes izdalīšana.
Augu segaudi
Dzīvnieku audi.
- Epitēlijaudi veidojas uz robežas ar ārējo vidi un nodrošina vielu apmaiņu ar to, kā arī aizsardzību no ārējās vides iedarbības. Epitēlijaudi sastāv no vairākām šūnu kārtām, tās ir blīvi novietotas un ātri noveco, un iet bojā.
- Muskuļaudiem piemīt spēja sarauties un tie nodrošina kustības un iekšējo orgānu darbību. Muskuļaudiem ir 3 veidi - sirds muskuļaudi, gludie muskuļaudi, šķērssvītrotie muskuļaudi.
- Nervaudi ir specializēti audi uzbudinājuma vadīšanai. No nervaudiem ir veidota nervu sistēma - vissarežģītākā organisma sistēma, kas apvieno vienā veselā visu šūnu, audu, orgānu un orgānu sistēmu darbību.
- Saistaudi ir audi, kas balsta un saista savā starpā epitēlijaudus, muskuļaudus un nervaudus.
Sirds muskuļaudi