Abats (abate)  klostera priekšnieks vai priekšniece.
Bīskaps — pāvesta iecelta baznīcas augstākā amatpersona, kas pārrauga draudžu un to garīdznieku darbību kādā teritorijā (arhibīskapija vai bīskapija).
Bruņinieki — īpaša jātnieku, profesionālu karotāju kārta viduslaikos.
Cunfte — viena amata pārstāvju organizācija viduslaikos.
Desmita tiesānodoklis baznīcas uzturēšanai; desmitā daļa no iedzīvotāju ienākumiem.
Dzimtbūšana  zemnieku piesaistīšana zemei un pakļaušana muižnieka pārvaldes un tiesas varai.
Dzimtcilvēkscilvēks, kas ir personīgi atkarīgs no muižnieka vai feodāļa.
Feodālisms viduslaiku Eiropas sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā bija zemes īpašuma jeb feoda nodošana karaspēka dalībniekam uz kara klausības laiku.
Feodālis (senjors)zemes īpašnieks, kurš veido karaspēku, piešķirot zemes īpašumus vasaļiem.
Feods (lēnis) zemes īpašums, ko vasalis saņēma valdījumā no sava senjora. 
Hronika  viduslaikos raksturīgs vēstures apcerējuma veids, kur vēsturiskie notikumi aprakstīti hronoloģiskā secībā.
Goda kodekss ētikas principu un normu kopums, kas viduslaikos bija raksturīgs bruņinieku kārtai.
Ģilde — tirgotāju organizācija viduslaikos.
Indulgence — (no lat. indulgentia žēlastībā), speciāls grēku atlaides raksts, dokuments par grēku piedošanu katoļu baznīcā. 
Kārta  sociāls slānis ar īpašu, tam piemītošu tiesisko un sociālo statusu, privilēģijām, pienākumiem un dzīves viedu. 
Ķeceris — cilvēks, kura attieksme, rīcība ir pretrunā valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām.
Klaušas — darbi kunga labā: jāapstrādā kunga lauki, jāskalda malka un jāveic citi darbi.
Klosteris mūku vai mūķeņu kopienas ēkas komplekss. Klostera kompleksā ietilpst gan saimniecības, gan dzīvojamās, gan Dieva lūgšanu vietas. 
Kuršu ķoniņš 
Lēnis (feods) — feodāls zemes īpašums, ko senjors (feodālis) piešķir savam vasalim par iestāšanos kara klausībā.
Lēņa līgumssenjora un vasaļa vienošanās līgums par zemes (feoda) piešķiršanas noteikumiem.
Naturālā saimniecība — viduslaikos klosteru, zemnieku saimniecībām raksturīgs saimniekošanas veids, kad visu nepieciešamu dzīvei cilvēki ražo paši, galvenokārt saimniecības iekšējām vajadzībām.
Patriciātsvisprivileģētāko iedzīvotāju slānis viduslaikos, kam bija ekonomiskā un politiskā vara pilsētā.
Rāte — pilsētu pašpārvaldes institūcija, arī tiesa viduslaiku Rietumeiropā. 
Šķūtis — transporta klaušas; pienākums nodrošināt zirgus ar pilnīgu aizjūgu dažādu amatpersonu pārvadāšanai.
Šrāga (ģilžu un cunfšu statūti) — darbību reglamentējoši dokumenti, ko izstrādāja meistaru sapulce un apstiprināja pilsētas rāte.
Turnīrs — divu vai vairāku bruņinieku sacīkstes.
Vasalis — persona, kura iestājās feodālās attiecībās un pēc lēņa līguma saņēma no senjora (feodāļa) zemi uz kara dienesta laiku. 
Viduslaiki  vēstures periods starp antīko pasauli un jaunajiem laikiem, tradicionāli datējams no 476. gada (Rietumromas impērijas sabrukuma) līdz aptuveni 1492. gadam (Amerikas atklāšana, renesanse).
Zellis — amatnieks, kas beidzis noteiktu cunftes apmācību; kvalificēts, algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā.