Valodas lietojumā atspoguļojas mūsu dzimums, vecums, reģionālā izcelsme, izglītība, profesija un pat brīvā laika pavadīšanas veids. Protams, ikdienā mēs par to nedomājam, taču sociolingvisti – zinātnieki, kas pēta valodas uzdevumus sabiedrībā un kā tie izpaužas realitātē – ir secinājuši, ka ikvienai sociālajai grupai ir sava valoda.
Sociolekts – valodas paveids, ko lieto noteikta sociāla grupa un kam raksturīgi īpatnēji valodas līdzekļi (leksika, frazeoloģija, vārddarināšana).
Sociālajās zinībās esi mācījies, kas ir sociāla grupa – ģimene, klases vai treniņu biedri. Katrai grupai ir kopīgas pazīmes, kas arī ir iemesls, kāpēc šī grupa vispār ir izveidojusies.
Kopīga katrai grupai ir arī valoda, kas tiek izmantota saziņai, informācijas nodošanai un citām valodas funkcijām. Reizēm šī valoda ir ļoti tuva literārajai jeb standartvalodai, reizēm – pat ļoti atšķirīga.
Piemērs:
Brigadieris: Šodienas uzdevums: flīzējam ēkas fasādi no cokola līdz dzegai!
Strādnieks: Vai stalažas ir atvestas?
Brigadieris: Jā, vakardien supčiki atveda un izmeta pie stūra kopā ar štrumentiem.
Strādnieks: A maķiks pietiks?
Brigadieris: Būs jāizvelk ar to, kas ir.
Cik daudz saprati no iepriekšējās sarunas? Noteikti ne pārāk daudz, un tā tam arī jābūt, jo šī saruna notiek būvlaukumā, kur sarunājas divi, kas abi pieder vienai sociālajai grupai, taču viens otru labi saprot, jo runā par savu profesionālo darbību.
Lai citi valodas lietotāji bez pārpratumiem un minējumiem saprastu viņu sarunu, tajā lietotie profesionālismi būtu jāaizstāj ar literārās valodas vārdiem.
Lielākā daļa literārās valodas vārdu ir neitrāli – tie nosauc vārdu, izsakot tā nozīmi.
Piemērs:
Brigadieris: Šodienas uzdevums: flīzējam ēkas fasādi no ēkas pamatiem līdz jumta sākumam!
Strādnieks: Vai sastatnes ir atvestas?
Brigadieris: Jā, vakardien mūsu apakšuzņēmēji atveda un izkrāva pie stūra kopā ar instrumentiem.
Strādnieks: Vai materiāls pietiks?
Brigadieris: Būs jāiztiek ar to, kas ir.
Slengs – īpašs valodas paveids, ko savā starpā lieto kādas sociālas grupas pārstāvji; arī žargons; neliterārā leksika un citu neliterāro valodas izteiksmes līdzekļu kopums, ko galvenokārt izmanto neformālā mutvārdu saziņā.
Slengisms – literārai valodai neatbilstošs, nevēlams valodas izteiksmes līdzeklis, ko lieto neformālā saziņas situācijā un kam parasti raksturīgs zems sociālais prestižs un lielāka vai mazāka negatīva attieksme.
Sarunvaloda – valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam ikdienas, neoficiālās situācijās.
Vienkāršruna – sarunvalodas stila paveids, kam raksturīgas novirzes no literārās valodas normām, kas liecina par nekoptu runu, nevērīgu attieksmi pret vārdu izvēli un izrunu.
Piemērs:
OK – viss kārtībā, čikse – meitene; matene – matemātika
Slengu savā leksikā izmanto dažādu profesiju un sociālo grupu pārstāvji, piemēram, celtnieki, ārsti, jūrnieki, karavīri, studenti, ieslodzītie un, protams, jaunieši.
Slenga vārdiem lielākoties piemīt negatīva emocionālā nokrāsa, proti, tie ir nievājoši, izsmejoši vai pazemina ar vārdu izteiktā jēdziena vērtību.
Izvēloties šādus vārdu rakstveida vai mutvārdu saziņā, šāda negatīva emocionālā nokrāsa tiek piešķirta visai runai vai tekstam.
Par slengu vairāk var atkārtot 6. klasē mācīto.
Pārbaudīt slenga jeb žargonvārdu, kā arī citas leksisko vienību nozīmi var vietnē tezaurs.lv.
Vairāk par sociolekta un slenga svarīgākajām pazīmēm un izmantošanas nepieciešamību vari noskatīties video vietnē "Tava klase".
Mūsu valodas lietojumu ietekmē citas valodas, kuras lietojam vienlaicīgi ar dzimto. Šādas mijiedarbības rezultāts ne vienmēr ir pozitīvs – valodu pārpludina barbarismi un svešvārdi, kuru lietojumu sekmīgi varētu aizstāt ar latviešu valodas vārdiem.
Barbarisms – literārajā valodā nevēlams aizguvums.
Piemērs:
vaktēt – no vācu val. – sargāt;
duraki – no krievu val. – muļķi, arī kāršu spēle;
feins – no angļu val. – skaists, labs
Ja literārā darba autors izmanto šos lekskikas slāņus, lai spilgtāk ilustrētu savu tēlu, padarītu to krāsaināku, lai raksturotu vides un laikmeta kolorītu, tas ir ataisnojami, pretējā gadījumā gan slengismi jeb žargonsimsi, gan barabarismi, kā arī svešvārdu lietojums latviešu valodas vārdu vietā liecina par vienkāršrunu un valodu piesārņo.
Svešvārds – vārds, kas ir aizgūts no citas valodas.
Piemērs:
emuārs vietā var lietot tīmekļa vietne;
konspirācija – slepenība;
imidžs – tēls
Atsauce: