Ir piecas darbības vārda izteiksmes. Katru darbības vārdu iespējams lietot kādā no izteiksmēm atbilstoši saziņas situācijai, un katrai izteiksmei ir savi veidošanas un lietošanas nosacījumi.
Pārskats par darbības vārda izteiksmēm, to lietojuma uzdevumu, izteiksmes rādītāju un laikiem:
Valodas vēstures pētnieki konstatējuši, ka latviešu valodā senākās izteiksmes ir īstenības izteiksme un pavēles izteiksmes otrās personas formas vienskaitlī un daudzskaitlī.
Par darbības vārda izteiksmēm ir mācīts jau 7. klasē: atkārto vairāk par īstenības, vajadzības, vēlējuma, kā arī atstāstījuma un pavēles izteiksmēm, to veidošanu un lietojumu!
Svarīgi!
Ir jāuzmanās, lai atšķirtu 3 darbības vārdu formas, kuras beidzas vienādi ar -ot, -oties – nenoteiksme, atstāstījuma izteiksme un nelokāmais divdabis.
Nenoteiksme – ko darīt? – gudrot, burtot, skoloties, skaidroties.
Atstāstījuma izteiksme – ko darot? – gudrojot, burtojot, skolojoties, skaidrojoties.
Nelokāmais divdabis – bez jautājuma – gudrojot, burtojot, skolojot, skaidrojoties.
2 pēdējās var atšķirt tikai pēc uzdevuma teikumā.
Īstenības izteiksme
Ir vairākas darbības vārdu īstenības izteiksmes formas, kuru pareizrakstībai jāpievērš īpaša uzmanība!
- Atgriezeniskajiem darbības vārdiem, ja tie nenoteiksmē nebeidzas ar -īt, -īties, -ināt, -ināties, vienkāršās tagadnes vienskaitļa un daudzskaitļa 3. personas galotnē vienmēr ir īsais a.
celties – viņš ceļas;
smieties – viņa smejas
- Piedēkļa patskanis darbības vārdiem vienmēr ir garš, ja tagadnē un pagātnē (abas formas ir vienādas), kā arī nākotnē.
domāt – domāju (tagad) – domāju (vakar) – domāšu;
meklēt – meklēju (tagad) – meklēju (vakar) – meklēšu
- Vienkāršās tagadnes daudzskaitļa 1. un 2. personā darbības vārdiem, kuri nenoteiksmē beidzas ar -īt, -īties, -ināt, -ināties, rakstāms garais patskani ā.
lasīt – mēs lasām – jūs lasāt;
klausīties – mēs klausāmies – jūs klausāties;
vizināt – mēs vizinām – jūs vizināt;
vizināties – mēs vizināmies – jūs vizināties
- Atgriezeniskajiem darbības vārdiem ar izskaņām -īties, -ināties garais patskanis ā rakstāms arī tagadnes 3. personas formā:
mainīties – mēs maināmies – jūs maināties – viņš, viņa, viņi mainās
- Ja darbības vārdam nenoteiksmē nav -īt, -īties, -ināt, -ināties, vienkāršās tagadnes daudzskaitļa 1. un 2. personā galotnē rakstāms ir īsais patskanis a.
peldēt – mēs peldam – jūs peldat
- Darbības vārds zināt tagadnē lokāms kā darbības vārds ar -ināt – ar garo patskani ā galotnē tagadnes daudzskaitļa 1. un 2. personā, kā arī divdabī, ar kuru veido saliktos laikus:
zināt – mēs zinām – jūs zināt;
mēs esam zinājuši – jūs esat zinājuši
Vajadzības izteiksme
Rakstot teikumus ar darbības vārdu vajadzības izteiksmē, uzmanība jāpievērš ne vien darbības vārda pareizai formai, bet arī lietvārda lietojumam šādā teikumā.
Jāatceras, ka:
Jāatceras, ka:
- vajadzības izteiksmē darbības veicējs ir datīvā;
- lietvārds aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē jālieto nominatīvā.
| Lietvārda pareizs lietojums | Lietvārda nepareizs lietojums |
| Man ir jāraksta dienasgrāmata. | Man ir jāraksta dienasgrāmatu. |
| Annai jāpilda mājas darbs. | Annai jāpilda mājas darbu. |
Lietvārds var atrasties ne tikai cieši blakus darbības vārdam vajadzības izteiksmē, bet starp darbības vārdu un lietvārdu var atrasties arī citi teikuma palīglocekļi, piemēram, apzīmētāji.
Rakstot dienasgrāmatu, darbības vārds bieži tiek lietots gan vienskaitļa, gan daudzskaitļa 1. personā kopā ar vietniekvārdiem es, mēs, tāpēc svarīgi ir apgūt to lietojumu.
