Ortogrāfijas (pareizrakstības) lietojuma normas darbības vārdos un divdabjos
Svarīgi ir ievērot ortogrāfijas (pareizrakstības) lietojuma normas – patstāvīgo vārdšķiru iedalījumu un gramatiskās kategorijas.
Tu to zini no agrāk mācītā! Jāatkārto
Darbības vārdu pareizrakstība
Nenoteiksmes pareizrakstība
Nenoteiksmes galotnēs ir nebalsīgais līdzskanis t.
Ja pirms šī līdzskaņa vārdā atrodas balsīgs līdzskanis, tad arī tas izrunā kļūst nebalsīgs.
Piemērs:
augt – [aukt] – aug
zt – [gāst] – gāza
ģērbties – [ģērpties] – ģērbās  
Vārdus šādi izrunāt ir pareizi, bet rakstīt gan tā nedrīkst.
Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad izruna un rakstība atšķiras, lai pārliecinātos par pareizā līdzskaņa rakstību pirms nenoteiksmes galotnes, darbības vārds jāpārveido pagātnē.

Minētajam likumam ir arī izņēmumi.
Ja pagātnē dzirdams dz, tad nenoteiksmē tā vietā rakstāms g. Ja pagātnē dzirdams c, tad nenoteiksmē tā vietā rakstāms k.
Piemērs:
kliedza – kliegt, lūdza – lūgt;
kvieca – kviekt, nāca – nākt
 Ja pagātnē dzirdams t vai d, tad to vietā rakstāms s.
Piemērs:
meta – mest, veda – vest
Nenoteiksmes galotnes priekšā patskanis vienmēr ir garš.
Piemērs:
domāt, lasīt, līmēt, vaicāt, zīmēt, zvanīt
Darbības vārdiem, kuriem nenoteiksmes forma beidzas ar -īt, -īties, -ināt, -ināties, tagadnes daudzskaitļa formās, ja darītājs ir mēs un jūs, galotnē izrunājams un rakstāms garais patskanis ā.
Piemērs:
lasīt – mēs lasām – jūs lasāt
kutināt – mēs kutinām – jūs kutināt
plivināties – mēs plivināmies – jūs plivināties
Divdabju pareizrakstība
Svarīgi!
Divdabju pareizrakstībai jāpievērš īpaša uzmanība.
Lokāmā darāmās kārtas tagadnes divdabja vīriešu dzimtes vienskaitļa formas rakstībai jāpievērš uzmanība galotnei:
Piemērs:
dziedošs koris – dziedoši kori,
runājošs papagailis – runājoša lelle
Lai pārliecinātos par līdzskaņa rakstību galotnē, divdabis jāpārveido daudzskaitlī vai sieviešu dzimtē, lai ir skaidri sadzirdama galotne.
 
Daļēji lokāmā divdabja rakstība un izruna mēdz atšķirties, ja divdabja izskaņas balsīgā līdzskaņa d priekšā nonāk darbības vārda saknes nebalsīgais līdzskanis.
Piemērs:
Rakstība – izruna – pārbaudes forma
nesdams – [nezdams] – pārbaudes forma – pagātne nesa, s dzirdams, s rakstāms;
likdams – [ligdams] – pārbaudes forma – pagātne lika, k dzirdams, k rakstāms;
slēpdams – [slēbdams] – pārbaudes forma – pagātne slēpa, p dzirdams, p rakstāms.
Lai pārliecinātos par līdzskaņa rakstību pirms divdabja izskaņas, pagātnē jāpārveido tas darbības vārds, no kura nenoteiksmes celma divdabis veidots.
Šim likumam ir arī izņēmumi.
Jāievēro līdzskaņu mija!
Piemērs:
Nenoteiksme – darbības vārds pagātnē – divdabis – līdzskaņi
lauzt – lauza – lauzdams, zz 
nest – nesa – nesdams, s – s
mest – meta – mezdams, t – z
vest – veda – vezdams, d – z
lūgt – lūdza – lūgdams, dz – g
liekt – lieca – liekdams, c – k
Lokāmo ciešamās kārtas pagātnes divdabju, kas beidzas ar -ts, -ta, pareizrakstība un izruna atšķiras.
Jāpārveido darbības vārds pagātnē, jāievēro līdzskaņu mija
Piemērs:
sist – sita – sists, t – s 
grūst – grūda – grūsts, d – s
Ar -āms,-āma, -ām, -āmies, -ām, -āmies veido divdabjus no darbības vārdiem, kam nenoteiksmē ir izskaņas -īt, -īties, -ināt, -ināties.
Piemērs:
Nenoteiksme – divdabis
klausīt – klausām, klausāma
klausīties – klausāmies
vizināt – vizinām, vizināma
vizināties – vizināmies
Svarīgi!
Šajos divdabjos rakstot un izrunājot jāpievērš uzmanība -ā- lietojumam!