Darbības vārdam ir piecas izteiksmes.
Pārskats par darbības vārda izteiksmēm
Īstenības izteiksme
| Darbības vārda uzdevums | Izteiksmes rādītājs | Laiki |
| Darbības vārds nosauc darbību, kas notiek pašlaik, kas jau ir notikusi vai kas notiks. | Nav | Darāmajā kārtā un ciešamajā kārtā – 3 vienkāršie un 3 saliktie laiki (visi 6 laiki). |
Piemērs:
Darāmajā kārtā:
Es lasu teikas. Tu vakar lasīji teikas. Viņa rīt stundā lasīs teikas.
Es esmu lasījis teikas. Tu biji lasījis teikas. Viņi rīt stundā būs lasījuši teikas.
Ciešamajā kārtā:
Es tieku lūgta lasīt teikas. Jūs tikāt lūgti lasīt teikas. Viņi tiks lūgti ierasties laicīgi.
Es esmu lūgta lasīt teikas. Jūs bijāt lūgti vairāk lasīt. Viņi būs lūgti ierasties laicīgi.
Es lasu teikas. Tu vakar lasīji teikas. Viņa rīt stundā lasīs teikas.
Es esmu lasījis teikas. Tu biji lasījis teikas. Viņi rīt stundā būs lasījuši teikas.
Ciešamajā kārtā:
Es tieku lūgta lasīt teikas. Jūs tikāt lūgti lasīt teikas. Viņi tiks lūgti ierasties laicīgi.
Es esmu lūgta lasīt teikas. Jūs bijāt lūgti vairāk lasīt. Viņi būs lūgti ierasties laicīgi.
Saliktās tagadnes 3. personā formu ir, bija, būs bieži izlaiž un divdabi lieto vienu pašu.
Piemērs:
Gunta ir bijusi ļoti talantīga vijolniece. Viņa (ir) strādājusi gan Vīnes, gan Berlīnes orķestros un dzīvojusi Eiropas skaistākajās pilsētās.
Atstāstījuma izteiksme
| Darbības vārda uzdevums | Izteiksmes rādītājs | Laiki |
|
Darbības vārds izsaka darbību, kuru runātājs tikai atceras, bet pats to nav piedzīvojis, proti, darbību veicis kāds cits.
|
-ot, -oties
|
Darāmajā kārtā un ciešamajā kārtā – 4 laiki – vienkāršā un saliktā tagadne, vienkāršā un saliktā nākotne. |
Piemērs:
Darāmajā kārtā:
Vectēvs vakaros lasot teikas. Vectēvs vakaros lasīšot teikas.
Vectēvs vakaros esot lasījis teikas. Vectēvs vakaros būšot lasījis teikas.
Ciešamajā kārtā:
Vectēvs vakaros tiekot lūgts lasīt teikas. Vectēvs vakaros tikšot lūgts lasīt teikas.
Vectēvs vakaros esot lūgts lasīt teikas. Vectēvs vakaros būšot lūgts lasīt teikas.
Vectēvs vakaros lasot teikas. Vectēvs vakaros lasīšot teikas.
Vectēvs vakaros esot lasījis teikas. Vectēvs vakaros būšot lasījis teikas.
Ciešamajā kārtā:
Vectēvs vakaros tiekot lūgts lasīt teikas. Vectēvs vakaros tikšot lūgts lasīt teikas.
Vectēvs vakaros esot lūgts lasīt teikas. Vectēvs vakaros būšot lūgts lasīt teikas.
Saliktās tagadnes 3. personā formu esot bieži izlaiž un divdabi lieto vienu pašu, sevišķi tad, ja vairākos teikumos pēc kārtas darbības vārds ir atstāstījuma izteiksmē.
Piemērs:
Gunta esot bijusi ļoti talantīga vijolniece. Viņa strādājusi gan Vīnes, gan Berlīnes orķestros un dzīvojusi Eiropas skaistākajās pilsētās.
Vēlējuma izteiksme
| Darbības vārda uzdevums | Izteiksmes rādītājs | Laiki |
| Darbības vārds izsaka darbību, kas varētu notikt, ja būtu atbilstoši apstākļi vai nosacījumi. | -tu, -tos | Darāmajā kārtā un ciešamajā kārtā – 2 laiki – vienkāršā un saliktā tagadne. |
Piemērs:
Darāmajā kārtā:
Tētis lasītu teikas, ja būtu nopircis brilles.
Ciešamajā kārtā:
Teikas tiktu lasītas, ja būtu nopirktas brilles.
Vajadzības izteiksme
| Darbības vārda uzdevums | Izteiksmes rādītājs | Laiki |
| Darbības vārds izsaka vajadzību. | jā- |
Darāmajā kārtā – visi 3 vienkāršie laiki, salikto laiku – nav.
Vienkāršajā tagadnē darbības vārds ir bieži tiek izlaists.
Visās personās – nemainīga darbības vārda forma, mainās tikai palīgdarbības vārds.
Izteiksmei ir 2 paveidi:
atstāstījuma paveids – vienkāršā tagadne un nākotne;
vēlējuma paveids – vienkāršā un saliktā tagadne.
Ciešamās kārtas nav.
|
Piemērs:
Vajadzības izteiksmē:
Man (ir) jālasa teikas. Viņiem bija jālasa teikas. Man būs jālasa teikas.
Atstāstījuma paveidā:
Man esot jālasa teikas. Viņiem būšot jālasa teikas.
Vēlējuma paveidā:
Man būtu jālasa teikas. Man būtu bijis jālasa teikas.
Pavēles izteiksme
| Darbības vārda uzdevums | Izteiksmes rādītājs | Laiki |
|
Darbības vārds izsaka pavēli, pamudinājumu, aicinājumu vai lūgumu.
|
! | Nav. |
Piemērs:
Vienskaitļa 1. personas nav. Lasi! Lai mācās! Mācīsim! Lasiet! Mācieties! Lai lasa!
Katru darbības vārdu iespējams lietot kādā no izteiksmēm atbilstoši saziņas situācijai, un katrai izteiksmei ir savi veidošanas un lietošanas nosacījumi (skat. atbilstošās izteiksmes teoriju).
Vairāk par īstenības, vajadzības un vēlējuma izteiksmēm vari atkārtot mācīto 7. klasē.
Vairāk par atstāstījuma un pavēles izteiksmēm vari atkārtot mācīto 7. klasē
Valodas vēstures pētnieki konstatējuši, ka latviešu valodā senākās izteiksmes ir īstenības izteiksme un pavēles izteiksmes otrās personas formas vienskaitlī un daudzskaitlī.