Ortogrāfijas (pareizrakstības) normas
Svarīgi ir ievērot šīs normas, rakstot jebkuru tekstu. Lai varētu sekmīgāk apgūt ortogrāfijas normas, jāatkārto vārdšķiru pareizrakstība.
Lietvārdu pareizrakstība
1. Vienskaitļa ģenitīva locījuma īpatnības
Vienādas galotnes vienskaitļa nominatīvā un ģenitīvā ir
2. deklinācijas izņēmumiem akmens, asmens, ūdens, rudens, zibens, mēness;
3. deklinācijas lietvārdiem (ledus), 6. deklinācijas lietvārdiem (sirds).
3. deklinācijas lietvārdiem (ledus), 6. deklinācijas lietvārdiem (sirds).
2. Vienskaitļa datīva locījuma īpatnības
3. deklinācijas lietvārdiem datīva forma: ‑um (ledum), nevis ‑am;
3. deklinācijas lietvārdiem datīva forma: ‑um (ledum), nevis ‑am;
6. deklinācijas lietvārdiem datīva forma: -ij (sirdij), nevis -ei.
Ja 4. deklinācijas kopdzimtes vārdus paziņa, tiepša, auša, pļāpa, bezkauņa, muldoņa nejēga u.c. attiecina uz sieviešu kārtas pārstāvi, tad šiem vārdiem vienskaitļa datīvā ir galotne -ai.
Ja šos vārdus attiecina uz vīriešu kārtas pārstāvi, tad galotne ir -am.
Līdzīgi 5. deklinācijas kopdzimtes vārdiem balamute, bende datīva galotne ir atkarīga no dzimtes – vīriešu dzimtē -em, sieviešu dzimtē -ei.
3. Garo patskaņu rakstība
- Garš patskanis rakstāms lietvārdu izskaņās -ēknis, -ēklis, ja lietvārds darināts no darbības vārda, kam vienkāršās tagadnes 3. personā ir garais ē: viņš audzē – audzēknis.
- Garš patskanis rakstāms lietvārdu izskaņā -ātne, ja lietvārds darināts no darbības vārda, kurā ir garš patskanis: zināt – zinātne.
Īpašības vārdu pareizrakstība
Īpašības vārdi ir patstāvīgi lokāmi vārdi, kas nosauc priekšmetu vai dzīvu būtņu pazīmes.
Ir virkne īpašības vārdu, kuru vīriešu dzimtes vienskaitļa nominatīva formas izruna neļauj precīzi noteikt, kāds burts vārdā rakstāms.
Lai vārdus pareizi uzrakstītu, tie jāpārveido tādā locījumā, kurā skaidri dzirdams līdzskanis pirms galotnes.
Ir virkne īpašības vārdu, kuriem pirms saknes līdzskaņa -s ir kāds šņācenis:
Lai vārdus pareizi uzrakstītu, tie jāpārveido tādā locījumā, kurā skaidri dzirdams līdzskanis pirms galotnes.
Ir virkne īpašības vārdu, kuriem pirms saknes līdzskaņa -s ir kāds šņācenis:
spož–s, droš–s.
Jāatceras, ka latviešu valodā divi šņāceņi (š, ž) blakus netiek rakstīti.
Rakstot īpašības vārdus, jāatceras līdzskaņu pārmaiņas:
Rakstot īpašības vārdus, jāatceras līdzskaņu pārmaiņas:
balsīgais līdzskanis nebalsīgā līdzskaņa priekšā izklausās nebalsīgs:
rūgts
divi līdzskaņi var saplūst vienā:
divi līdzskaņi var saplūst vienā:
svešs.
Lai noskaidrotu, kurš līdzskanis rakstāms saliktenī, jānosaka salikteņa sastāvdaļas:
Lai noskaidrotu, kurš līdzskanis rakstāms saliktenī, jānosaka salikteņa sastāvdaļas:
ilggadīgs – ilgus gadus.
Ir īpašības vārdi, kuros blakus rakstāmi divi vienādi līdzskaņu burti.
Veidojot īpašības vārda vispārāko pakāpi, jāatceras, ka tiem īpašības vārdiem, kas sākas ar līdzskani s, šajā formā blakus rakstāmi divi s burti:
Veidojot īpašības vārda vispārāko pakāpi, jāatceras, ka tiem īpašības vārdiem, kas sākas ar līdzskani s, šajā formā blakus rakstāmi divi s burti:
skaists – visskaistākais.
Svarīgi!
Ir virkne vārdu, kuru rakstība vienkārši jāiegaumē, jo nedz pārveidošana citā locījuma formā, nedz vārda sastāva noteikšana nepalīdzēs noskaidrot, vai izruna atbilst rakstībai.
Latviskas cilmes vārdi:
augsts (kalns), auksts (laiks), līksms, mīksts, rūgts, sīksts, spilgts, spirgts, žirgts u.c.
Citvalodu cilmes vārdi:
Citvalodu cilmes vārdi:
abstrakts, interesants, internacionāls, legāls, maksimāls, obligāts, oriģināls, perspektīvs, pragmatisks u.c.
Nenoteiksmes pareizrakstība:
Darbības vārdu lūzt, birzt, milzt formu rakstību var salīdzināt ar vārdu nirt, mirt rakstību: ja nirt, mirt formā ir s, tad vārdu lūzt, birzt, milzt attiecīgajā formā arī raksta ar s, pārējos gadījumos šie vārdi rakstāmi ar z.
Nirt – lūzt, mirdams – lūzdams, mirst – lūst, nirstošs – lūstošs, nirstiet! – lūstiet.
Divdabju pareizrakstība — atkārto arī apgūto 7. klasē.
Nirt – lūzt, mirdams – lūzdams, mirst – lūst, nirstošs – lūstošs, nirstiet! – lūstiet.
Divdabju pareizrakstība — atkārto arī apgūto 7. klasē.
Lokāmo ciešamās kārtas pagātnes divdabju pareizrakstība:
Daļēji lokāmo divdabju pareizrakstība:
Vārdšķiru pareizrakstība — atkārto mācīto 5. klasē.
Interpunkcijas (pieturzīmju) lietojuma normas
Svarīgi ir ievērot interpunkcijas (pieturzīmju) lietojuma normas, rakstot jebkuru tekstu.
Vienkāršā paplašinātā teikumā ir viens gramatiskais centrs, saliktā teikumā – vismaz divi.
Saliktā sakārtotā teikumā ir vismaz 2 neatkarīgas daļas.
Saliktā pakārtotā teikumā ir 1 virsteikums un vismaz 1 palīgteikums.
Jauktā saliktā teikumā ir vismaz 2 neatkarīgas teikuma daļas un vismaz 1 palīgteikums.
Saliktā pakārtotā teikumā ir 1 virsteikums un vismaz 1 palīgteikums.
Jauktā saliktā teikumā ir vismaz 2 neatkarīgas teikuma daļas un vismaz 1 palīgteikums.
Teikumos var būt dažādas sintaktiskās konstrukcijas, piem., savrupinājumi, iespraudumi, uzruna, vienlīdzīgi teikuma locekļi u.c.
Divdabja teicienu veido:
- lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -ies, -usi, -usies);
- lokāmais ciešamās kārtas pagātnes divdabis (-ts, -ta);
- daļēji lokāmais divdabis (-dams, -dama, -damies, -damās);
- nelokāmais divdabis ar izskaņu -ot, -oties.
Divdabja teicienu shēmā apzīmē ar trijstūri.
Divdabja teiciens var atrasties
- teikuma sākumā
- vidū, starp teikuma vārdiem
- teikuma beigās
Visos gadījumos tas atdalāms ar komatiem.
Lai izveidotos divdabja teiciens, bez divdabja, kas spēj veidot divdabja teicienu, nepieciešams vismaz viens patstāvīgs vārds, kurš šo divdabi paskaidro.
Ja divdabja teiciens atrodas teikuma sākumā, komats liekams aiz tā.
Zobus sakodis, Pjērs cīnījās ar smagajiem airiem.
Ja divdabja teiciens atrodas teikuma vidū, tas atdalāms ar diviem komatiem abās tā pusēs.
Jaunais pārdevējs Einārs, smalki ģērbies uzvalkā, tiešām bija ļoti izskatīgs jauneklis.
Kalnu ģimenes galva rakņājās pa mantu kaudzi, nespēdams izvēlēties pareizo izmēru.
Svarīgi!
Divdabja teicienā neietilpst:
gramatiskais centrs;
sakārtojuma un pakārtojuma vārdi.
gramatiskais centrs;
sakārtojuma un pakārtojuma vārdi.
Atkārto mācīto 6. klasē vienlīdzīgo teikuma locekļu lietojumu.
Atbilstoša valodas stila lietojums
Ir svarīgi, rakstot jebkuru tekstu, ievērot ne tikai ortogrāfijas un interpunkcijas lietojuma normas, bet arī izvairīties no stila kļūdām.
Dažas no visbiežāk sastopamajām skolēnu domrakstos.
- Nepamatoti atdalīti un nepareizi novietoti palīgteikumi.
- Nepilnīgi, nepabeigti teikumi.
- Nepareizi lietots "ka" un "kad".
- Nepamatota personas un laiku maiņa.
- Nemotivēts šķīruma un/vai vienojuma saikļu lietojums.
- Saturiski neloģisks teikums.
- Neloģiska vārdu secība un kļūdas sintaktisko saistījumu izveidē.
- Vārdu izvēles un vārdu formu izveides kļūdas.