Argumentētā eseja ir rakstveida radošs darbs, kurā, precīzi ievērojot teksta uzbūvi, argumentēti pamatots savs viedoklis par izvēlēto tematu un pierādīta izvirzītā tēze.
Lai labi uzrakstītu argumentēto eseju, jāpārzina jēdzieni, kas tiek lietoti argumentētās esejas skaidrojumā.
Temats īsā, koncentrētā veidā nosauc tēmu, par kuru jāraksta vai jāstāsta savā darbā, un rāda, kā jāaplūko nosauktā parādība vai priekšmets, kas konkrēti par to jāstāsta.
Virsraksts ir teksta nosaukums.
Virsraksts ir teksta nosaukums.
Tēze — atzinums, kura patiesība jāpierāda.
Secinājums — spriedums, kas iegūts, analizējot un apkopojot vairākus citus spriedumus.
Atziņa — no spriedumiem izrietošs, paša pieredzē balstīts īss galvenā secinājuma formulējums.
Atziņa — no spriedumiem izrietošs, paša pieredzē balstīts īss galvenā secinājuma formulējums.
Par argumentiem, pretargumentiem un tēzēm vari atkārtot no mācītā šajā tematā.
Temats un virsraksts
Lai tos labāk izprastu, daži piemēri:
Piemērs:
Temats: Mana mīļākā grāmata.
Virsraksts: "Stefānijas Meieres "Krēsla" — mana mīļākā grāmata."
Temats: Ojāra Vācieša dzeja.
Virsraksts: "Man tuvās tēmas Ojāra Vācieša dzejā."
Temats: Galvenie tēli Dainas Ozoliņas grāmatā "Atmaskot direktori".
Virsraksts: "Vilis, Imants un Ričijs D.Ozoliņas romānā "Atmaskot direktori" – spilgti mūsdienu skolēnu tēli."
Argumentētās esejas uzbūve jeb teksta struktūra
Argumentētajai esejai ir stingri noteikta uzbūve jeb teksta struktūra.
1. rindkopa — ievads — nosaukta tēze un 3 apgalvojumi. Tēzi var izteikt 1–2 teikumos, kuri pēc uzbūves ir vienkārši paplašināti vai salikti teikumi. Tās izklāstīta secīgi, un jāveido tā, lai atspoguļotu runas vai raksta galvenās domas. Tās ir kā mini konspekti. Parasti viena tēze atbilst vienai teksta rindkopai.
Svarīgi!
Apgalvojumi jānosauc tādā secībā, kādā tie tiks atklāti turpmākajās rindkopās tā, lai svarīgākais apgalvojums būtu pēdējais, proti, lai tas tiktu atklāts 4. rindkopā.
2. rindkopa — iztirzājums — pirmais no ievadā minētajiem apgalvojumiem jāpierāda ar piemēriem, faktiem, spriedumiem, lai tas kļūtu par argumentu. Rindkopas pēdējā teikumā jābūt secinājumam, kas izriet no minētā argumenta.
3. rindkopa — iztirzājums — tieši tāpat kā pirmajā rindkopā jāpierāda apgalvojums. Tikai šoreiz tas ir ievadā minētais otrais apgalvojums.
4. rindkopa — iztirzājums — ceturtajā, priekšpēdējā, rindkopā tiek atklāts trešais apgalvojums un uzrakstīts trešais secinājums.
5. rindkopa — nobeigums — jāuzraksta 2., 3. un 4. rindkopas secinājumu kopsavilkums, jāformulē galvenā atziņa, kas apstiprina (vai noliedz) ievadā izteikto tēzi.
Svarīgi!
Ikvienai iztirzājuma rindkopai ir jābūt garākai par ievadu vai nobeigumu.
Argumentētās esejas uzbūvi var izmantot (ar atkāpēm), rakstot pārspriedumu.
Galvenā doma — īsi formulēts pamatatzinums, secinājums.
Galvenā doma izsakāma 1–2 stāstījuma teikumos. Lai arī domai jābūt īsai un koncentrētai, jāizvairās to formulēt kā domraksta plāna punktu.
Svarīgi!
Citējot galveno domu nevar izteikt.
Vairāk par valodas iespējām un bagātību vari uzzināt, noskatoties šo video