Reizēm dzīvē gadās situācijas, kad nepieciešams atrast kādu informāciju, terminu vai jēdzienu izskaidrojumu vai ko citu. Šim mērķim noder vārdnīcas – gan grāmatu formātā, gan elektroniskas. Ar vārdnīcu sastādīšanu, to pētniecību nodarbojas valodniecības nozare leksikogrāfija.
Leksikogrāfijai ir 2 nozīmes:
- valodniecības nozare, kas nodarbojas ar vārdnīcu sastādīšanu, kā arī pētī vārdnīcas un to sastādīšanas teoriju un praksi;
- vārdnīcu kopums (piemēram, kādā valstī, valodā).
Leksikogrāfs – leksikogrāfijas speciālists; vārdnīcu sastādītājs.
Pasaulē par vienu no vecākajām vārdnīcām var uzskatīt Eblā (mūsdienu Sīrijas teritorijā) atrasto māla plāksnīšu krājumu (ap 1500 ebliešu raksta zīmēm), kuras ir iztulkotas šumeru valodā.
Vārdnīca ir informācijas avots, tās uzdevums sniegt īsu, raksturīgu informāciju, kas būtu pēc iespējas ērti un ātri sameklējama.
Gadu tūkstošos, kopš rakstītas vārdnīcas, izveidojušies divi galvenie vārdnīcu tipi: valodu un enciklopēdijas.
Gadu tūkstošos, kopš rakstītas vārdnīcas, izveidojušies divi galvenie vārdnīcu tipi: valodu un enciklopēdijas.
Enciklopēdija ir rakstisks zināšanu apkopojums.
Valodas apguvei izmantojami vairāki vārdnīcu veidi: skaidrojošās, tulkojošās, pareizrakstības, terminoloģijas, sinonīmu.c.
Skaidrojošā vārdnīca – analizēta un skaidrota vārdu nozīme, parasti ilustrējot to ar valodas piemēriem, dažkārt arī ar attēliem.
Fiksējošajā vārdnīca – tiek dots vārdu saraksts ar noteiktu mērķi – parādīt katra vārda formu.
Apskatīsim dažas vārdnīcas, kuras noder latviešu valodas apguvei internetā!
Tēzaurs ir plaša skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca, kas LU MII Mākslīgā intelekta laboratorijā (AiLab) tiek izstrādāta kopš 20. gs. 90. gadiem un joprojām tiek aktīvi pilnveidota.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca – skaidrojošā vārdnīcā, kurā dotas norādes par vārda cilmi aizgūtiem vārdiem un latviešu valodnieku, literātu un kultūras darbinieku darinātajiem jaunvārdiem.
Latviešu literārās valodas vārdnīca – skaidrojošā vārdnīca, kuru Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūts sagatavoja un apgāds “Zinātne” izdeva 8 sējumos (10 grāmatās) no 1972. līdz 1996. gadam. Vārdnīcā iekļauti vairāk nekā 64 tūkst. šķirkļi.
Šķirklis – vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
Piemērs:
leksika: sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecība; parasti formā: vienskaitlis.
1. Vārdu kopums (valodā, kādā tās formā, piemēram, izloksnē); vārdu kopums, kas raksturīgs kādai sociālai grupai, atsevišķam indivīdam, arī kādam tekstam.
1.1.pārnestā nozīmē Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā); šī kopuma daļa ar noteiktām īpašībām.
Piem: Leksikas līmenis. Leksikas vienība.
1. Vārdu kopums (valodā, kādā tās formā, piemēram, izloksnē); vārdu kopums, kas raksturīgs kādai sociālai grupai, atsevišķam indivīdam, arī kādam tekstam.
1.1.pārnestā nozīmē Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā); šī kopuma daļa ar noteiktām īpašībām.
Piem: Leksikas līmenis. Leksikas vienība.
Lai labāk orientētos vārdnīcā, pirms tās lietošanas noteikti jāizlasa priekšvārds, kurā izskaidroti gan vārdnīcā lietotie saīsinājumi, gan tās uzbūve.
Šķirklis vārdnīcā izskatās šādi:
| Šķirkļa vārds | Ieliet |
| Gramatiskās norādes | –leju, -lej, -lej, pag. –lēju, pārej. |
| Šķirkļa vārda nozīme | Lejot iepildīt (kur). |
| Piemēri lietojumam | I. krūzē pienu. I. no kannas kafiju. |
|
Stabili vārdu savienojumi,
frazeoloģisms un tā nozīme
|
◊ I. kā ar karoti; arī I. mutē sar. – ļoti rūpīgi ieskaidrot, iemācīt. |
Tā kā vārdnīcā jātaupa vieta, piemēros šķirkļa vārds bieži tiek saīsināts līdz pat tā pirmajam burtam.
Lai vārdnīcās varētu atrast nepieciešamo informāciju, jāzina alfabēts.
Vārdi rodas no atsevišķām skaņām. Skaņas cilvēki dzird un izrunā. Katrai skaņai ir sava zīme – burts. Burtus raksta, iespiež, lasa.
Noteiktā secībā sakārtotus burtus sauc par par alfabētu.
Vārds alfabēts darināts no grieķu valodas alfabēta pirmo divu burtu nosaukumiem alfa un beta.
Latīņu alfabēts izveidojās aptuveni 6. gadsimtā p.m.ē. un nostabilizējās 2. gadsimtā p.m.ē. Tajā bija bija 23 burti. Latīņu alfabētu ar papildinājumiem un grozījumiem lieto lielākā daļa Eiropas tautu, izņemot bulgārus, grieķus, serbus, krievus, baltkrievus, ukraiņus, arī visās Amerikas valstīs un Austrālijā, daļa Āfrikas valstu, izņemot arābu zemes un Etiopiju, dažās Āzijas valstīs (Turcijā, Indonēzijā, Vjetnamā). Latīņu alfabētu lieto apmēram 30% pasaules iedzīvotāju.
Par pamatu parasti ņēma latīņu alfabētu tādas tautas kā angļi – 7. gadsimtā, vācieši – 8. gadsimtā, franči – 9. gadsimtā, itālieši – 10. gadsimtā, zviedri, čehi – 13. gadsimtā, poļi – 14. gadsimtā un citas tautības vēlākajos gadsimtos.
Latviešu valodas alfabēts
Latviešu rakstos parasti vienas skaņas apzīmēšanai ir viens burts.
Tagadējais latviešu valodas alfabēts ir veidojies uz latīņu alfabēta pamata, to papildinot ar dažādām atšķirīgām zīmēm, kas norāda patskaņu garumu (garumzīme) – ā, ē, ī, ū, līdzskaņu mīkstumu – ķ, ģ, ļ, ņ un līdzskaņus šņāceņus – š, č, dž.
Latviešu valodas alfabēts ir veidojies vēsturiski. Līdz 1946. gadam latviešu alfabētā bija arī burti Ō ō, Ŗ ŗ, bet līdz 1957. gadam burtu savienojums ch. Ārzemju latviešu rakstos tie ir joprojām.
Svarīgi!
Latviešu valodas alfabētā ir 33 lielie un mazie burti: Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, Ll, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž.
Kā sakārtot vārdus, nosaukumus vai vārdu savienojumus alfabētiskā secībā?
- Ja vārdu rindā ir divi vai vairāki vārdi ar vienu un to pašu burtu, skatās vārda otro, trešo, ceturto utt. burtu un secību liek pēc tiem:
Piemērs:
Uzdevums: sakārtot alfabēta secībā dotos vārdus: biete, bumba, burkāns, banāns, bumbieris!
Secība:
1. banāns (jo otrais burts ir a, tas alfabētā atrodas pirms i, u vai r, kas ir pārējo vārdu otrie burti),
2. biete,
3. bumba (vārdiem bumbieris un burkāns pirmie divi burti ir vienādi, skatāmies trešo),
4. bumbieris,
2. biete,
3. bumba (vārdiem bumbieris un burkāns pirmie divi burti ir vienādi, skatāmies trešo),
4. bumbieris,
5. burkāns.
- Ja vārdu rindā cilvēku uzvārdi ir vienādi, tad skatās pēc vārda pirmā burta.
Piemērs:Anna KārkliņaIlze Kārkliņa
- Kārtojot alfabēta secībā saliktus nosaukumus, ņem vērā nosaukuma pirmā vārda burtu, ja tie ir vienādi, tad nākošo.
Piemērs:
Amerikas Savienotās Valstis
Apvienotie Arābu Emirāti
Lai labāk izprastu apgūstamo tematu, svarīgi zināt terminus, kuri tiek lietoti!
| Termins | Skaidrojums |
| Alfabēts |
1. Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā.
2. Datu pierakstam un kodēšanai izmantojamu atšķirīgu rakstzīmju kopa, kurā rakstzīmes sakārtotas noteiktā secībā.
|
| Antīkva |
Latīņu alfabēts.
|
| Atvasinātā nozīme |
Sekundārā nozīme – daudznozīmīga vārda nozīme, kas nav pamatnozīme.
|
| Burts |
Alfabētiskas rakstu sistēmas elements.
|
| Gotiskais raksts jeb fraktūra | Latīņu raksta grafiskais veids, kas izveidojies 10. gs. Itālijā, izplatījies visā R-Eiropā, gk. Vācijā; raksturīgi smaili burti ar stūrainām, asām, lauztām formām: latviešu rakstībā lietots no 16. gs. līdz 20. gs. 30. gadiem. |
| Leksikogrāfija | 1. Valodniecības nozare, kas nodarbojas ar vārdnīcu sastādīšanu, kā arī pētī vārdnīcas un to sastādīšanas teoriju un praksi. 2. Vārdnīcu kopums (piemēram, kādā valstī, valodā). |
| Leksikogrāfs | Leksikogrāfijas speciālists; vārdnīcu sastādītājs. |
| Pamatnozīme | Sākotnējā (valodas vienības) nozīme. Visbiežāk izmantotā, arī ārpus konteksta parasti uztveramā (valodas vienības) nozīme. |
| Pamatvārds | Šķirkļa vārds (vārdnīcā). |
| Stabils vārdu savienojums |
Vārdkopa, arī frazeoloģisms.
|
|
Šķirklis
|
Vārdnīcas teksta daļa, kurā ietilpst skaidrotais vai tulkotais vārds, tā gramatiskās formas, norādes, skaidrojumi vai tulkojumi, vārda lietojuma paraugi, attēli.
|
|
Termins
|
Vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē noteiktu jēdzienu (piem., kādā zinātnes, tehnikas, mākslas nozarē) un kam ir specializēta nozīme, lietošanas joma.
|
|
Vārdnīca
|
Vārdu (arī vārdu savienojumu, retāk morfēmu) sakopojums noteiktā veidā, kārtībā (parasti alfabēta secībā) ar informāciju par to nozīmi, lietojumu, izcelsmi, gramatiskajām formām, tulkojumu citās valodās u. tml.; attiecīgā grāmata.
|
Atsauce: