Ja vēlas lietot vārdus pareizās formās, zināt, kā vārds attīstījies un ienācis valodā lietošanā, jāapgūst vārda etimoloģija.
Etimoloģija ir zinātne par vārdu izcelšanos un radniecību ar citiem tās pašas valodas un citas valodas vārdiem.
Vairāk par etimoloģiju vari atkārtot no mācītā 6. klasē.
Vairāk par vārdu darināšanas paņēmieniem vari atkārtot mācīto 4. klasē.
Vairāki vārdi var būt nozīmes ziņā radniecīgi.
Radniecīgi vārdi ir vārdi, kuriem ir kopīga sakne.
Piemērs:
zeme – zemene, zemiene, zemnieks, pazeme, zemīte.
Vārdus, kuru sastāvā ir tikai sakne un galotne, sauc par pirmatnīgiem vārdiem.
Vārdus, kuru sastāvā bez saknes un galotnes ir vai nu priedēklis, vai piedēklis, vai abi, sauc par atvasinātiem vārdiem.
Piemērs:
Zeme – pirmatnīgs vārds,
zemene, zemiene, zemnieks, zemīte – atvasināti vārdi ar piedēkļiem,
pazeme – atvasināts vārds ar priedēkli.
Vairāk par vārddarināšanas paņēmieniem (ar galotni, ar priedēkli, piedēkli vai veidojot salikteni) var uzzināt, atkārtojot mācīto 5. klasē.
Vārds, ko darina ar vismaz divām saknēm, ir saliktenis.
Piemērs:
saule + riets = saulriets; laiks + raksts = laikraksts
Salikteņus var veidot dažādi:
- abi vārdi pilnībā saglabā savu formu, bet pirmais vārds ir ģenitīva locījumā:
Piemērs:bērnudārzs, darbalaiks - pirmais salikteņa vārds ir bez galotnes:
Piemērs:dzelzceļš, saullēkts, ābeļdārzs - otrais salikteņa vārds iegūst citu galotni:
Piemērs:gaišmatis, mušmire
Vārdiem var būt viena vai vairākas nozīmes. Katram vārdam ir kāda nozīme:
Piemērs:
māja, kāja, dārzs, sniegpulkstenīte, draugs.
Piemērs:
ghikre, apdreto, dortlejka.
Vārdus, kuriem ir viena nozīme, sauc par viennozīmīgiem vārdiem.
Vārdus, kuriem ir vairākas nozīmes, sauc par daudznozīmīgiem vārdiem.
Vārdus, kuriem ir vairākas nozīmes, sauc par daudznozīmīgiem vārdiem.
Piemērs:
skola, dēls, gulēt, balts, viņš
Piemērs:
Meitenei ir zilas acis. (acs – redzes orgāns)
Lāpāmajai adatai ir liela acs. (šūšanas priekšmeta caurums, kurā iever diegu)
Saruna notiks aci pret aci. (viens otram pretī)
Runāties zem četrām acīm. (runāties divatā)
Lāpāmajai adatai ir liela acs. (šūšanas priekšmeta caurums, kurā iever diegu)
Saruna notiks aci pret aci. (viens otram pretī)
Runāties zem četrām acīm. (runāties divatā)
Katram daudznozīmīgam vārdam ir:
- pamatnozīme – galvenā nozīme, tā, kas parasti nāk prātā kā pirmā, dzirdot šo vārdu;
- atvasinātā nozīme/nozīmes – tās nozīmes, kuras ārpus teikuma nav uztveramas.
Pamatnozīme vārdnīcā vienmēr tiek norādīta kā pirmā, atvasinātās nozīmes tai seko.
Vārda nozīmi var noskaidrot Latviešu literārās valodas vārdnīcā (llvv.tezaurs.lv) vai tezaurs.lv. Var izmantot arī citas vārdnīcas internetā.
Pēc tēlainības vārdus lieto tiešā un pārnestā nozīmē.
Piemērs:
tiešā nozīme – kult labību, kult sviestu, kult olas;
pārnestā nozīme – kult mēli (daudz runāt); dzīvo, cepuri kuldams (labi dzīvo)
pārnestā nozīme – kult mēli (daudz runāt); dzīvo, cepuri kuldams (labi dzīvo)
Svarīgi!
Vārda lietošana pārnestā nozīmē ļauj izteikties spilgti, tēlaini, emocionāli.
Lai labāk izprastu apgūstamo tematu, svarīgi zināt terminus, kuri tajā lietoti!
| Termins | Skaidrojums |
| Atvasināts vārds | Vārds, kurā ir priedēklis vai piedēklis, vai pat abas šīs sastāvdaļas. |
| Celms | Vārda daļa – vārda sakne kopā ar priedēkļiem un piedēkļiem. |
| Daudznozīmīgi vārdi | Vārdi, kuriem ir vairāks nozīmes. |
|
Etimoloģija
|
1. Valodniecības nozare, kas pētī vārdu un morfēmu izcelšanos un to attīstību.
2. Vārdu un morfēmu izcelšanās un to attīstība.
|
| Etimoloģijas vārdnīca | Vārdnīca, kurā rādīta vārda cilme un sniegti komentāri par vārdu radniecību. |
|
Galotne
|
Vārda daļa, kas atrodas aiz celma un, vārdu lokot, mainās.
|
| Izskaņa | Vārda pēdējais piedēklis kopā ar vārda galotni. |
| Morfēma | Vārda vismazākā, nedalāmā gramatiski vai leksiski nozīmīgā daļa (piemēram, sakne, priedēklis, piedēklis, galotne). |
| Pamatvārds | 1. Vārds, no kura (piemēram, ar priedēkļiem, piedēkļiem) ir darināts cits vārds vai vārdi. 2. Šķirkļa vārds (vārdnīcā). |
| Piedēklis | Vārda daļa, kas atrodas starp vārda sakni un galotni. |
| Pirmatnīgs vārds | Vārds, kurā ir tikai sakne un galotne vai tikai sakne. |
| Priedēklis | Vārda daļa, kas atrodas pirms saknes un maina vārda nozīmi. |
| Radniecīgi vārdi | Vārdu saime, kurai ir kopīga sakne. |
| Sakne | Vārda galvenā sastāvdaļa, kas kopīga radniecīgu vārdu saimei. |
| Saliktenis | Vārds, ko darina ar vismaz divām saknēm. |
| Vārds | Mazākā patstāvīgā valodas vienība, kas apzīmē kādu priekšmetu, parādību, norisi, pazīmi, attieksmi starp tiem. |
| Viennozīmīgi vārdi | Vārdi, kuriem ir tikai viena nozīme. |