Kas ir prese?
Latviešu literārās valodas vārdnīcā llvv.tezaurs.lv šķirlī atrodamas vairākas nozīmes:
prese -es, s.; parasti vsk.
Periodisko iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu) kopums. Arī jebkāda veida iespieddarbu kopums.
Centrālā prese.
Stabili vārdu savienojumi: Preses konference.
Periodisko iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu) kopums. Arī jebkāda veida iespieddarbu kopums.
Centrālā prese.
Stabili vārdu savienojumi: Preses konference.
prese -es, dsk. ģen. -šu, s.
1. Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
Hidrauliskā prese.
2. Rakstāmgalda piederums — lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām.
3. Smaga materiāla (piemēram, bronzas, marmora) priekšmets, ko uzliek uz papīriem, lai tos piespiestu pie galda.
4. anat. Savienojumā «vēdera prese». Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties, samazinās vēdera dobuma tilpums.
Vēdera preses saraušanās.
Hidrauliskā prese.
2. Rakstāmgalda piederums — lokveida priekšmets ar cieši piestiprinātām dzēšpapīra lapām.
3. Smaga materiāla (piemēram, bronzas, marmora) priekšmets, ko uzliek uz papīriem, lai tos piespiestu pie galda.
4. anat. Savienojumā «vēdera prese». Vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties, samazinās vēdera dobuma tilpums.
Vēdera preses saraušanās.
Prese – (lībiešu pres, angļu press, vācu die Presse, franču presse, krievu печать) tipogrāfiski uz papīra iespiestie un pavairotie periodiskie izdevumi ar noteiktām iezīmēm.
Piemērs:
Avīzes un žurnāli, agrākā, plašākā nozīmē arī grāmatas, it īpaši kalendāri.
Mūsdienās prese dažkārt saukta par drukāto presi un kā plašsaziņas mediju veids – par drukātajiem jeb iespiestajiem medijiem, bet par presi dažkārt tiek saukti visi plašsaziņas mediji.
Preses vēsture
Iespiedtehnika bija un joprojām ir galvenais preses kā regulāras un publikai pieejamas ziņu sniegšanas vieds kopš 17. gs. beigām. Sākotnēji dēvēts arī par avīžniecību, kas attīstījies, sākot no grāmatu iespiešanas ar maināmiem burtiem ap 1450. gadu (Johannesa Gūtenberga (Johannes Gensfleisch zur Laden zum Gutenberg) izgudrojums) un pilnveidojies ar nozīmīgu ietekmi kultūrā, politikā un ekonomikā.
Līdz 20. gs. 30. gadiem, kad radio kļuva par izplatītāko plašsaziņas mediju veidu, prese bija absolūti dominējošais mediju veids.
Preses veidi
Preses tirgu var iedalīt:
- pēc preses izdevumu tipa: laikraksti; žurnāli;
- pēc iznākšanas biežuma: dienas, nedēļas, divnedēļu, mēneša, divmēnešu, ceturkšņa izdevumi;
- pēc izdevumu valodas: latviešu, krievu, angļu, vācu utml.;
- pēc aptvertās teritorijas: nacionālie, reģionālie, vietējie.
Preses darbinieki:
- pēc profesijas: izdevēji, galvenie redaktori, žurnālisti utt.,
- pēc profesionālās lomas, resp., veicamajiem darbiem, redaktori, reportieri, komentētāji utt.
Vari noskatīties video par to, ko nozīmē vārdi "avīze", "laikraksts", "žurnāls".
Lai labāk izprastu apgūstamo tematu, svarīgi zināt terminus, kuri tiek lietoti!
| Termins | Skaidrojums |
| Avīze | Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu; laikraksts. |
| Izdevējs |
1. Tas (uzņēmums, organizācija), kas izdod iespieddarbus.
2. Izdevniecības īpašnieks.
|
| Izdevniecība | Uzņēmums vai organizācija, kas izdod iespieddarbus. |
| Laikraksts | Periodisks izdevums (vairāku lielu lapu veidā) ar aktuālu saturu. |
| Mērķauditorija | Lasītāji vai klausītāji, kuriem konkrētais teksts adresēts. |
| Nacionāls | 1. Saistīts ar nāciju, tautu, tām raksturīgs. 2. Saistīts ar valsti tai raksturīgs, piederīgs. |
| Periodika | Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos. |
|
Prese
|
1. Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos.
2. Mašīna, mehānisms, iekārta (kā) apstrādei ar statisku spiedienu (bez triecieniem).
|
|
Redaktors
|
1.Speciālists (redakcijā, izdevniecībā), kas gatavo (piemēram, grāmatu, periodisku izdevumu, skaņdarbu) laišanai klajā – organizē, pasūta, rediģē rakstus, ilustrācijas, organizē raidījumus u. tml.
2. Datorprogramma, kas veic datu vai citas programmas rediģēšanu.
|
|
Reģionāls
|
Tāds, kas attiecas uz kādu atsevišķu apgabalu, valsti vai valstu grupu.
|
|
Žurnālistika
|
1. Publicistiska literārā darbība (laikrakstos, žurnālos, radio, televīzijā, informācijas aģentūrās).
2. Literatūras nozare, kas pētī periodikas vēsturi, teoriju un praksi; arī periodisko izdevumu kopums (piemēram, kādā laikposmā, valstī, kādai tautai).
|
|
Žurnālists
|
Cilvēks, kurš nodarbojas ar žurnālistiku un kura darbiem ir publicistisks raksturs.
|
|
Žurnāls
|
1. Periodisks izdevums (brošūras vai grāmatas veidā), kuram parasti ir noteikta, kādam lasītāju lokam paredzēta tematika.
2. Klade, burtnīca u. tml. sistemātiskiem, periodiskiem (kādu faktu) oficiāliem pierakstiem.
|
Atsauce: