Kas ir prese?
Prese – (lībiešu pres, angļu press, vācu die Presse, franču presse, krievu печать) tipogrāfiski uz papīra iespiestie un pavairotie periodiskie izdevumi ar noteiktām tipoloģiskām iezīmēm ‒ avīzes un žurnāli ar to apakštipiem, bet agrākā, plašākā nozīmē arī grāmatas, it īpaši kalendāri. Mūsdienās prese dažkārt saukta par drukāto presi un kā plašsaziņas mediju veids – par drukātajiem jeb iespiestajiem medijiem, bet par presi dažkārt tiek saukti visi plašsaziņas mediji
Ieskats pasaules preses izdevumu vēsturē
Dienas preses aizsākumu veidoja tā sauktā penija prese 19. gs. 30. gados Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un Grande Presse Francijā ar īsākiem tekstiem, toties vairāk un lasītājiem tuvāku informāciju.
Tās izveidošanās un attīstības priekšnoteikumi 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā tomēr nebija tikai tehniskie izgudrojumi:
- ātrspiede (1814);
- rotācijas prese (1870);
- linotips (1884);
- litogrāfijas plaša ieviešana 19. gs.;
- fotogrāfija 20. gs. 20. gados;
- dobspiede, daudzkrāsu un ofseta druka 20. gs. sākumā;
- poligrāfijas tehnikas datorizācija 80. gadu beigās, kā arī telegrāfs un telefons, uz kuru pamata radās un 20. gs. 20. gados attīstījās ziņu aģentūras (arī biržu vajadzībām) un preses korespondentu tīkls. Tam bija politiski, ekonomiski un kultūrsociāli priekšnosacījumi.
Zviedrijā jau 1766. gadā pieņēma pasaulē pirmo likumu par preses brīvību. 1789. gadā preses brīvību konstitucionāli ieviesa Francijā, 1791. gadā ‒ ASV, 1848. gadā uz laiku un 1874. gadā pakāpeniski Vācu Impērijā, 1905. gadā uz laiku un 1917. gada aprīlī ‒ Krievijas Impērijā.
Ieskats Latvijas preses izdevumu vēsturē
Avīzes
Pirmā avīze Latvijas teritorijā 17. gs. bija Rigische Montags (Donnerstags) ordinari PostZeitung (Rigische Novellen). Krievu valodā kā pirmo izdeva nedēļas avīzi Российское еженедельное издание в Риге (1816-1817 Rīgā), latviski – "Latviešu Avīzes" (1822-1915 Jelgavā).
Pirmie latviešu nacionālpolitiskie laikraksti bija "Mājas Viesis" (1856-1859 Rīgā) un "Pēterburgas Avīzes" (1862-1865 Sanktpēterburgā, Krievijā).
Lielo loma šajā procesā bija Jaunlatviešu kustībai. Tautiskās atmodas laikmets bija latviešu nacionālās identitātes tapšanas periods no 19. gs. 50. gadu vidus līdz 90. gadu sākumam. Nacionālās kustības attīstībā ļoti liela nozīme bija preses izdevumiem. 1870. gadā latviešu laikrakstu kopējais abonentu skaits bija jau 13 tūkstoši. 1878. gadā latviešu valodā iznāca astoņas avīzes (kopējais metiens 28 000 eksemplāru), turklāt vairāk nekā 2/3 auditorijas bija avīzēm, kas atbalstīja nacionālās kustības mērķus.
Dienas prese aizsākās ar vācu Rigasche Zeitung (1843), krievu "Rižskij vestņik" (Рижский вестник, 1870), latviešu "Baltijas Vēstnesi" (1880), "Rīgas Lapu" (1877), "Dienas Lapu" (1886) un "Dzimtenes Vēstnesi" (1907).
Žurnāli
Pirmie žurnāli latviešu valodā bija "Latviešu Ārste" (1768‒1769), "Pagalms" (1881‒1882) un "Austrums" (1885‒1906).
Kalendāri (grāmatas)
Iepriekš iespiesto periodiku aizsāka kalendāri (grāmatas) kā ikgadēji sērijveida drukātās preses izdevumi: pirmais 1589. gadā Rīgā iespiestais vācu valodā, latviski "Zemnieku jeb Latviešu Laiku Grāmata" 1760. gadā Jelgavā, kas saglabājies, bet ziņas, ka šāds kalendārs izdots, ir jau no 1857. gada.
Latvijā drukātās preses attīstībai bija tehniski, politiski, ekonomiski un īpaši kultūrsociāli priekšnosacījumi. Augošā pirktspēja un reklāmas ieņēmumu īpatsvara pieaugums ļāva samazināt preses izdevumu cenu.
Latvijā drukātās preses attīstībai bija tehniski, politiski, ekonomiski un īpaši kultūrsociāli priekšnosacījumi. Augošā pirktspēja un reklāmas ieņēmumu īpatsvara pieaugums ļāva samazināt preses izdevumu cenu.
Preses izdevumu klāsts Latvijā
Pēc oficiālās statistikas datiem, kurus katru gadu sagatavo, apkopo un publicē Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. gadā tika uzskaitīti:
- 119 laikrakstu izdevēji, kopējais izdevumu skaits 150, kopējā tirāža 33 752 359, to kopējais numuru skaits 5 900;
- 107 žurnālu izdevēji, kopējais izdevumu skaits 273, kopējā tirāža 13 710 628, to kopējais numuru skaits 2358.
Lielākie laikrakstu izdevēji pēc izdoto numuru skaita: AS "Latvijas Mediji" 351, SIA "ADV Service" 304, SIA "Ventas Balss" 300.
Lielākie žurnālu izdevēji pēc izdoto numuru skaita: SIA "Izdevniecība Rīgas Viļņi" 346, SIA "Žurnāls Santa" 328, SIA "Dienas žurnāli" 137.
Mūsdienu preses izdevumi
Ilgus gadus lasītāko žurnālu topu veido sieviešu nedēļas žurnāls "Ieva", slavenību dzīves nedēļas žurnāli "Privātā Dzīve" un "Kas Jauns", dzīvesstāstu divnedēļu žurnāls "Ievas Stāsti" un praktisko padomu mēneša žurnāls "Ievas Virtuve".
Latvijas iedzīvotāju vidū populārākie ir nedēļas žurnāli latviešu valodā un nedēļas laikraksti krievu valodā. Visvairāk lasītais laikraksts ir МК Латвия, televīzijas programmu izdevumi Телевизор, Латвийская ТВ-программа, dienas laikraksts "Latvijas Avīze" ("Lauku Avīzes" pēctece), nedēļas laikraksts Латвийские вести.
Ja vēlies izveidot savu preses izdevumu, var noderēt šis video par to, kā top raksts no idejas līdz publikācijai.
Atsauce:
Ainārs Dimants. Prese. – enciklopedija.lv
Ainārs Dimants, Anda Rožukalne. Drukātā prese Latvijā. – enciklopedija.lv
Gints Apals. Jaunlatvieši un tautiskās atmodas laikmets Latvijā. – enciklopedija.lv
Vietne tavaklase.lv