Datorprogrammēšana jeb programmēšana ir datorprogrammas izveides process.
Šis process sastāv no vairākiem posmiem:
1. Datorprogrammas pirmkoda projektēšana – projektētājam svarīgi saprast, kurai auditorijai domāta programma, kādi ir mērķi un uzdevumi utt.
2. Rakstīšana – kad projekts ir gatavs, programmētājs, izmantojot kādu no programmēšanas valodām, raksta programmas pirmkodu.
3. Atkļūdošana – kā jebkuram cilvēkam, arī programmētajiem gadās kļūdas. Svarīgi atrast un novērst tās, lai programma darbotos.
4. Testēšana – lai saprastu, vai programma strādā pareizi un veic nepieciešamas darbības, tā jātestē. Ar to nodarbojas speciāls darbinieks – programmu testētājs.
5. Uzturēšana – pēc veiksmīgas programmas izveides, tā ir jāuztur. Svarīgi sekot līdzi, ja rodas problēmas vai kļūmes, novērst tās, veikt dažādus atjauninājumus.
Bieži vien, veidojot kādu programmu, kas atbilst iecerētajam mērķim un parametriem, pie tās strādā nevis viens cilvēks, bet komanda. Programmēšanas process prasa īpašas zināšanas dažādās jomās, piemēram, specifiskās zināšanas programmas pielietošanas sfērā, specializētus algoritmus vai formālo loģiku.
Ir vairākas profesijas, kuras ir saistītas ar programmēšanu: programmētājs, programmēšanas tehniķis, programmēšanas inženieris, datu bāzu inženieris, testētājs u.c. Iepazīties ar šīm profesijām, uzzināt par darba vidi un iespējām, darba pienākumiem, kā arī noskaidrot, kur var apgūt šīs profesijas, var mājas lapā Profesiju pasaule – https://www.profesijupasaule.lv/it-uznemums.
Programmēšanas valodas
Sazinoties ar apkārtējo pasauli, cilvēks cenšas izmantot maņu orgānus – redzi un dzirdi, lai saprastu, kas notiek, var aptaustīt virsmu un saprast, kāda tai ir faktūra vai temperatūra, var pagaršot vai paost, tādā veidā saņemot informāciju par ēdienu, var uzsmaidīt un pateikt: "Sveiki! Kā iet?" – cilvēki mūs sapratīs.
Kā sazināties ar datoru? Vai tas dzird vai redz? Diemžēl, nē! Lai veidotu dialogu ar datoru, jāizmanto speciālā mašīnvaloda, jo tā ir vienīgā, ko saprot dators. Mašīnvaloda (binārā valoda) būtībā sastāv no 0 un 1, t. i., – ir vai nav elektriskais impulss. Visas parējās augstākā līmeņa valodas tiek pārveidotas mašīnvalodā.
Programmēšanas valoda ir formāla valoda, kurā dod instrukcijas un nosaka, kā datoram paveikt kādu uzdevumu.
Parasti programmēšanas valodu aprakstiem ir divas daļas – sintakse un semantika. Sintakse apraksta tās formu jeb izskatu, savukārt semantika – jēgu, nozīmi. Lielākā daļa programmēšanas valodu ir tekstuālas – tās satur vārdus, ciparus un pieturzīmes, līdzīgi kā cilvēku valoda. Parasti šie teksti ir angļu valodā, tāpēc programmēšanas valodas sintakse izskatās kā dīvaina angļu valoda. Tomēr ne visas valodas izmanto angļu valodas sintaksi. Ir pat programmēšanas valoda ar latviešu valodas gramatiku.
Līdz šim ir izdevies iepazīt vizuālās (grafiskās) programmēšanas valodu Scratch. Šo valodu izstrādāja Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā speciāli bērnu apmācībai. Vizuālās programmēšanas valoda ļauj ar vizuālu bloku palīdzību un sakarību definēšanu starp tiem izveidot un nodot instrukcijas datoram. Ar Scratch valodu var veidot dažādas animācijas, pat programmēt spēles. Pasaulē eksistē ari citas vizuālās (grafiskās) programmēšanas valodas.
Pašlaik pasaulē ir vairāk nekā 1000 programmēšanas valodas. Populārākās: C, Java, PHP, JavaScript, C++, Python, Shell, Ruby, Objective-C, C#.
Katra programmēšanas valoda ir piemērota konkrētiem uzdevumiem. Tā C/C++, C#, Java, kā arī Objective-C noteikti būs piemērotākas datora programmatūras izstrādei (Objective-C pamatā tiek izmantota Mac programmām, kā arī iPhone un iPad aplikācijām), savukārt mājaslau veidošanā labāk noderēs PHP, JavaScript, Python un Ruby. Pēdējā laikā strauju popularitāti piedzīvo tieši JavaScript. Sākotnēji tā tika izveidota, lai mājaslapas padarītu dinamiskas un interaktīvas, bet tagad lietojums ir ievērojami paplašinājies – no mobilajām aplikācijām līdz pat mikrokontrolieriem un robotiem.
Svarīgi!
Tehnoloģiju loma dzīvē pieaug, tāpēc pamata programmēšanas iemaņas būs būtiskas ikvienam.