Ūdens tvaiku maksimālais absolūtais daudzums gaisā \(g\)/\(m^3\) atkarībā no tā temperatūras.
Jebkurās gaisa masās (GM) starp gaisa gāzu molekulām atrodas lielāks vai mazāks ūdens tvaiku molekulu daudzums. Lielāko daudzumu, apmēram 86% ūdens tvaiku, gaisa masām dod pasaules okeānu un jūru virsma, un tikai 14% – sauszeme ar upēm, ezeriem, ledājiem, sniegājiem un augsnes mitrumu. Zināms, ka gaiss sasilst, tilpumā izplešas un spēj sevī uzņemt vairāk mitruma, un otrādi. Ja gaiss atbilstoši temperatūrai ir uzsūcis sevī visu iespējamo ūdens daudzumu, tas kļūst piesātināts, ja mazāk, nepiesātināts. Temperatūrai pazeminoties, siltākam gaisam atdziestot, kas notiek, GM pārvietojoties, t.i., slīdot kalnu uzvēju nogāzēs augšup vai ziemā slīdot pāri aukstai sauszemes virsmai jeb arī globālajā atmosfēras cirkulācijā, vējiem zema spiediena joslās satiekoties un liekot GM kustēties vertikāli augšup, kā tas ir ekvatora vai 50°-60° mērenajos platumos, gāzes tilpumā saraujas, gaiss atdziest, kļūst piesātināts, tvaikiem kondensējoties miglas paveidā mākoņos, kas, gaisam turpinot atdzist, izdala lieko mitrumu jeb nokrišņus lietus vai sniega veidā. Nokrišņi veidojas arī atmosfēras frontēs, saskaroties aukstākam un siltākam gaisam, pēdējam atdziestot un radot t.s. frontālos nokrišņus. Nokrišņi izdalās vasaras vakaros, gaisam atdziestot un zālei norasojot, zemākās ieplakās, noslāņojoties vēsākam gaisam, parādoties miglas vāliem, jo gaiss ir kļuvis piesātināts ar relatīvo mitrumu 100%. Ziemā, gaisam pēkšņi kļūstot stipri aukstākam, it kā no nekurienes zāle, koku, krūmu zari nosarmo. Gaisa temperatūru, pie kuras no gaisa izdalās liekais mitrums, sauc par rasas punktu. Tātad – gaiss atdziestot ir mitrumu izdalošs, bet sasilstot – mitrumu uzņemošs. Tāpēc tropu loku rajonā veidojas tropu GM, ir izplatīti pasaules lielākie tuksneši, kā, piemēram, Sahāra, Austrālijas Lielie Smilšu, Viktorijas un Gibsona tuksneši. Savukārt polu rajonos, sevišķi Antarktīdā, Grenlandē, rodas sausie polārie tuksneši. Arī šeit polārajā atmosfēras cirkulācijas šūnā gaiss no troposfēras augšējā slāņa cirkulē lejup un nedaudz sasilst, tāpat paliekot kā ļoti aukstām polārajām GM. Antarktīda ir sausākais kontinents pasaulē, tikai pēc tam seko Austrālija. Tātad – gaisa mitrumu izsaka gan absolūtos skaitļos, gan procentos. Gaisa relatīvo mitrumu var noteikt ar higrometru. Absolūto mitrumu meteostacijās nosaka ar t.s. mitruma mērītāju. Tas ir noteikta veida trauks ar zināmu pamatnes platību, kas savāc nokrišņus, sniegu, pēc tam izkausē. Vēlāk savākto ūdens daudzumu pārrēķina teorētiskā ūdens slāņa biezumā (mm uz laukuma vienību), parasti kvadrātmetru (\(m^2\)). Reizēm mēra arī uzsnigušā sniega segas biezumu, attiecīgi pārrēķinot to ūdens ekvivalentā (w.e.).
Absolūtais mitrums ir gramos izteikts ūdens tvaiku daudzums 1 kubikmetrā gaisa tilpuma (g/\(m^3\)).
Relatīvais mitrums ir procentos izteikta attiecība starp faktiski esošo un maksimāli iespējamo ūdens daudzumu pie attiecīgās temperatūras vienā kubikmetrā gaisa.
Jūras jeb okeānisko GM apakštips vienmēr būs mitrāks par kontinentālo. Ekvatoriālās GM ir ļoti mitras, to piesātinājuma pakāpe jeb relatīvais mitrums bieži ir virs 90%. Mitrs ir arī jūras mērenais gaiss, turpretim tropiskais gaiss (kTG) un polārais gaiss (PG) ir ļoti sauss.
Piemērs:
Skatoties attēlā, nosaki:
1. Kāds ir gaisa relatīvais mitrums pie +20°C temperatūras?
2. Cik lielu mitruma daudzumu tas spēj vēl uzņemt 1\(m^3\) sava tilpuma, ja tas jau satur 12,5 g/\(m^3\)?
3. Kur šāds GM mitrums visdrīzāk varētu būt: Amazones upes baseinā, Sahārā vai Latvijā?
Risinājums:
1. 
2. Tā kā gaiss nav vēl piesātināts, tad tas pie +20°C var vēl uzņemt 17 - 12,5 = 4,5 g/\(m^3\) ūdens tvaiku.
3. Ar vislielāko varbūtību var secināt, ka šāds GM mitrums vislabāk atbilst Latvijas klimatam, kurā dominē jūras jeb okeāniskais mērenais gaiss. Sahārā tas ir ļoti sauss, jo visu gadu dominē kontinentālais tropu gaiss (kTG), savukārt uz ekvatora esošajā Amazones baseinā, kur valda ekvatoriālais gaiss (EG), tā relatīvais mitrums jeb mitruma piesātinātības pakāpe parasti mēdz būt virs 90%.
Svarīgi!
Gaiss var kļūt piesātināts, ja tas satur 12,5 \(g\)/\(m^3\), tikai tad tam ir jāatdziest no +20° līdz zemākai temperatūrai, bet vēl ne līdz +10°C, ko var spriest pēc attēlā redzamā. Precīzi to var noteikt speciālās tabulās.