Satura rādītājs:

Teorija

Numurs Nosaukums Apraksts
1. Ekoloģiskā pēda Teorija par to, kas ir ekoloģiskā pēda, kādi cilvēka iedarbības uz vidi rādītāji un zemes lietojuma veidi tiek ņemti vērā šīs ekopēdas apēķināšanas metodikā globālajos hektāros.
2. Vides resursu kapacitāte,tās bilance Teorija par dažādu pasaules valstu vides resursu proficītu (+) vai deficītu (-) attiecībā pret dotās valsts iedzīvotāju skaitu un valstī esošajām produktīvajām teritorijām.
3. Vides piesārņojuma veidi Teorija par vides piesārņojuma faktoriem, grupām un galvenajām vielām, kas tajās ietilpst.
4. Gaisa piesārņojuma avoti, smogs Teorija par dažaādiem gaisa piesārņojums veidiem, to ietekmi uz gaisa sastāvu un vidi. Smoga veidi un veidošanās iemesli un izplatība.
5. Skābie lieti Teorija par skābo nokrisņu rašanās procesu, izplatību pasaulē un ietekmi uz apkārtējo vidi.
6. Atkritumu problēmas pasaulē un Eiropā Teorija par atkritumu veidiem, struktūru, par dažādu pasaules, Eiropas valstu radīto atkritumu daudzumu gadā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.
7. Mežainums un mežu resursi Teorija par meža resursiem pasaulē un Eiropā.
8. Zemes resursi pasaulē Teorija par zemes resursiem, to sadalījumu un lietošanas veidiem pasaulē.

Uzdevumi

Numurs Nosaukums Tips Grūtības pakāpe Punkti Apraksts
1. Valstu vides kapacitāte un sabiedrības ekopēda 2. izziņas līmenis vidēja 1 p. Prasme pēc kartes noteikt dotās valsts vides biokapacitātes un cilvēku darbības radītās ekopēdas (ekoloģiskās pēdas) savstarpējās attiecības procentos vienai pret otru.
2. Valstu vides kapacitāte globālajos hektāros 2. izziņas līmenis vidēja 2 p. Prasme pēc dotajām kartēm noteikt attiecīgās pasaules valsts kopējo vides resursu kapacitāti un rēķinot uz attiecīgās valsts 1 iedzīvotāju globālajos hektāros (g/ha).
3. Valstu ekoloģiskā pēda 2. izziņas līmenis vidēja 2 p. Prasme pēc kartēs esošās informācijas noteikt dotās valsts ekoloģiskās pēdas lielumu un tās lielumu rēķinot uz vienu iedzīvotāju.
4. Biokapacitātes un ekopēdas izmaiņas 2. izziņas līmenis vidēja 1 p. Prasme pēc dotajām diagrammām atrast vajadzīgo informāciju un veikt elementārus aprēķinus,raksturojot vides biokapacitāti un cilvēku radīto ekoloģisko pēdu (ekopēdu).
5. Gaisa piesārņojums pasaulē 2. izziņas līmenis vidēja 1 p. Prasme orientēties valstu kontūrkartē, pēc dotajiem apzīmējumiem noteikt valsti, kuras pilsētās un industriālajas rajonos ir salīdzinoši vislielākais gaisa piesārņojums, viszemākā gaisa kvalitāte, radot vislielāko mirstību doto valstu vidū.
6. Skābie nokrišņi Eiropā 2. izziņas līmenis vidēja 3 p. Prasme orientēties Eiropas valstu izvietojumā un dotās kartes informācijā, atzīmējot valstis ar tām atbilstošo skābo nokrišņu mežiem radīto kaitējuma līmeni.
7. Saldūdens resursi pasaulē 2. izziņas līmenis vidēja 1 p. Prasme noteikt dažādu saldūdens resursu veidu procentuālo daudzumu pasaules reģionos vai kontinentos.
8. Valstu ūdens resursi 2. izziņas līmenis vidēja 2 p. Prasme pēc dotās kartes un tabulas atlasīt vajadzīgo informāciju, nosakot dažādu pasaules valstu nodrošinātību ūdens resursiem.
9. Valstu attīstība un vides resursu kapacitāte 1. izziņas līmenis zema 2 p. Prasme pēc dotajām diagrammām noteikt galvenās resursu ieguves, aprites un izmantošanas tendences, saistībā dažādu valstu grupu TAI lielumu, noteikt Latvijas vietu dažādu valstu grupu vidū.
10. Pasaules valstu ūdens resursi 2. izziņas līmenis vidēja 2 p. Prasme aprēķināt doto valstu procentuālo virszemes ūdeņu (upju, ezeru, mitrāju, ūdenskrāuvju) daudzumu no kopējā virszemes saldūdens daudzuma kontinentā vai reģionā, kurā tās atrodas.
11. Ūdens patēriņš valstu lauksaimniecībā 2. izziņas līmenis vidēja 1 p. Prasme orientēties pasaules politiskajā kontūrkartē un pēc kartes apzīmējumiem noteikt lauksaimniecībā patērēto ūdens daudzumu procentos, attiecībā pret gada laikā visu dotajā valstī patērēto ūdens daudzumu.
12. Eiropas valstu ūdens patēriņš 2. izziņas līmenis augsta 2 p. Prasme pēc dotajiem ūdens resursu daudzumiem kādā Eiropas valstī aprēķināt tā gada izlietojumu lauksaimniecībā, rūpniecībā, sadzīvē un komunālajā saimniecībā km3, attiecībā pret gada laikā visu dotajā valstī patērēto ūdens daudzumu.
13. Ūdens patēriņš pasaules valstīs 2. izziņas līmenis vidēja 2 p. Prasme pēc dotajiem ūdens resursu daudzumiem kādā pasaules valstī aprēķināt tā gada izlietojumu lauksaimniecībā, rūpniecībā, sadzīvē un komunālajā saimniecībā km3, attiecībā pret gada laikā visu dotajā valstī patērēto ūdens daudzumu.
14. Ūdens patēriņš pasaules valstīs 2. izziņas līmenis vidēja 2 p. Prasme pēc dotajiem ūdens resursu daudzumiem kādā pasaules valstī aprēķināt tā gada izlietojumu lauksaimniecībā, rūpniecībā, sadzīvē un komunālajā saimniecībā procentos, attiecībā pret gada laikā visu dotajā valstī patērēto ūdens daudzumu.
15. Sadzīves atkritumu šķirošana 2. izziņas līmenis vidēja 2 p. Prasme procentuāli noteikt doto pasaules reģionu val raksturīgāko valstu radīto sadzīves atkritumu daudzumu.
16. Atkritumu saimniecība Eiropā 2. izziņas līmenis augsta 2 p. Prasme orientēties diagrammā esošā informācijā, aprēķināt doto Eiropas valstu gadā producēto cieto sadzīves atkritumu daudzumu, pārrēķinot to uz milj. tonnu gadā, kā arī cik liels daudzums atkritumu attiecīgajā valstī tiek otreizēji pārstrādās. Prasme pārveidot dažādas skaitiskas mērvienības.
17. Eiropas valstu mežainums un mežu resursi 1. izziņas līmenis zema 2 p. Prasme orientēties Eiropas un tās tuvējās apkārtnes valsti kontūrkartē, pēc kartes informācijas savstarpēji nosakot mežainākās un mazāk mežainās, ar mežu resursiem vairāk un mazāk nodrošinātās valstis.
18. Pasaules reģionu mežainums 2. izziņas līmenis vidēja 2 p. Prasme aprēķināt gan pasaules reģionu mežainumu gan mežu procentuālo īpatsvaru no pasaules mežu kopējās platības.
19. Lauksaimniecības zemju resursi Eiropā 2. izziņas līmenis vidēja 5 p. Prasme pēc kartēs noteikt lauksaimniecisko zemju resursu daudzumus dažādās Eiropas valstīs, prasme orienteties reģiona poliskajā kartē, pēc apzīmējumiem atlasīt vajadzīgo informāciju.
20. Lauksaimniecības zemju resursi pasaulē 2. izziņas līmenis vidēja 5 p. Prasme pēc kartēs noteikt lauksaimniecisko zemju resursu daudzumus dažādās pasaules valstīs, prasme orienteties reģiona poliskajā kartē, pēc apzīmējumiem atlasīt vajadzīgo informāciju.
21. Reģionu dabas resursu salīdzinājums 2. izziņas līmenis vidēja 6 p. Prasme savstarpēji salīdzināt dotos pasaules reģionus dažādu dabas resursu nodrošinājumā.
22. Pamatjēdzienu izpratne 2. izziņas līmenis vidēja 1 p. Prasme orientēties un atpazīt svarīgākos ar vides ilgtspējīgo attīstību un tās dabas resursiem saistītos pamata jēdzienus.

Eksāmenu uzdevumi (PROF)

Numurs Nosaukums Tips Grūtības pakāpe Punkti Apraksts
1. Meža resursu atsķirības starp valstīm Citi vidēja 2 p. Prasme aprēķināt procentos doto pasaules valstu mežainību.

Testi

Numurs Nosaukums Ieteicamais ilgums: Grūtības pakāpe Punkti Apraksts
1. Vides resursu ilgspējīgā attīstība I 00:30:00 vidēja 7 p. Prasme izprast galvenos pamatjēdzienus, pēc kartēm, diagrammām nolasīt vides resursu biokapacitāti, valstu radīto ekoloģisko pēdu, saistot to ar valsts attīstības līmeņa indeksu, aprēķināt sadzīves atkritumu rašanās daudzumu pasaules reģionos u.c.
2. Vides resursu ilgspējīgā attīstība II 00:30:00 vidēja 10 p. Prasme pēc kartēm noteikt vides biokapacitāti globālajos hektāros, valstu cilvēku radītās ekoloģiskās pēdas lielumu. Raksturot gaisa iesārņojumu dažādās pasaules pilsētās, Eiropā saistot to ar skābo nokrišņu izplatības areālu, prasme aprēķināt Eiropas valstu gadā producēto sadzīves atkritumu daudzumu u.c.
3. Vides resursu ilgspējīgā attīstība IV 00:35:00 vidēja 11 p. Prasme pēc tabulas datiem aprēķināt valstu ūdens resursu daudzumu un gada patēriņu reģionā, noteikt meža resursu daudzumu dažādās valstīs un aprēķināt dažādu pasaules valstu lauksaimniecībs zemju resursu attiecībā pret valstu platībām, kā arī galveno zemes lietojuma veidu savstarpējās procentuālās attiecības lauksaimniecībā izmantojamās zemēs kopumā.

Mājasdarbu testi (slēpti no skolēniem)

Numurs Nosaukums Ieteicamais ilgums: Grūtības pakāpe Punkti Apraksts
1. Vides resursu ilgspējīgā attīstība III 00:40:00 augsta 17 p. Prasme pēc kartes un tabulas noteikt un aprēķināt valstu ūdens resursus, aprēķināt saldūdens patēriņu dotajās Eiropas valstīs, prasme pēc dotās informācijas aprēķināt reģionu mežainumu procentos, lauksaimniecisko zemju resursus Eiropas valstīs un plašāk orientēties dažādu reģionu valstu dabas resursos kopumā.