5. Valstu ekonomiskie attīstības posmi

Vēsturiski valstu saimnieciskā attīstībā tiek izdalīti trīs attīstības posmi. Pirmskapitālisma laikmetā lielākā daļa iedzīvotāj nodarbināti lauksaimniecībā, zvejniecībā, medniecībā, koksnes sagatavošanā un citās dabas resursu ieguves jomās. Dominēja naturālā saimniecībā. Tā bija agrāra sabiedrība, kas mūsdienās saglabājusies Āfrikas Centrālās, Austrumu daļas un Sāhelas zonas valstīs, ka arī dažās D,DA Āzijas valstīs. Klārka - Fišera modelī šis valstu tips pamatā atbilst pirmajam jeb pirmsindustrializācijas posmam, kad primārā sektorā nodarbināti virs 50% darbaspējīgo iedzīvotāju. 

 Laikam ejot, sākoties kapitālistiskajam manufakturizācijas jeb rūpnieciskās ražošanas otrajam, industriālajam attīstības posmam, strauji sāk pieaugt apstrādājošā jeb sekundārā sektora nozaru nozīme un iedzīvotāju nodarbinātība tajā. Radās industriālā sabiedrība. Mūsdienās  šajā attīstības posmā vairs nav sevišķi daudz pasaules valstu, jo daudzās ir sācies, notiek un attīstītās valstīs (TAI virs 0,850) arī ir jau faktiski beidzies pārejas jeb deindustrializācijas posms, kad ražošanas tehnoloģijas ir tik lielā mērā ar augstu darba ražīgumu attīstījušās, ka salīdzinoši neliels nodarbināto skaits modernizētajā, intensīvajā lauksaimnieciskajā liellažošanā, apstrādes rūpniecībā spēj materiāli nodrošināt visu pārējo pārsvarā pilsētās dzīvojošo iedzīvotāju materiālās vajadzības. Kad vairāk kā 50% strādājošo nodarbināti apkalpes jeb terciārā sektorā, varuzskatīt, ka tajās valstīs ir sācies trešais, pēcidustriālais attīstības posms (postindustriālais). Jāatzīmē, ka bieži terciāram sektoram klāt pieskaita arī IT jeb kvartāro sektoru. 

 

 Vēl jāatzīmē,k asamērā daudz pirmā poma valstu faktiski pārlec uzreiz uz trešo posmu, tā īsti nemaz neizgājušas t.s. industrializācijas periodu. Latvjā par industrializācijas periodu var uzskatīt 1946 - 1990. gadu, kad tā atradās PSRS sastāvā un te tika izvērsta Latvijas valstij neraksturīga, hipertrofizēta lielražošana.  Savukārt daudzu Āfrikas valstu attīstību līdzpat šai dienai ir ietekmējusi šo valstu smagā kolonizācijas vēsture, ar visām no tā izrietošām sekām un joprojām esošo ekonomisko atpalicību un atkarību no bijušajām metropolēm un citām globālām lielvalstīm.