1. Pasaules saimniecības struktūra

Visi sektori ir savstarpēji saistīti vienā struktūrā, ko sauc par sauc par saimniecību, kas kompleksi aptver visupasaules valstu un tajā esošo cilvēku dzīvi un nodarbošanās daudzveidību. Šī stuktūra sasaista cilvēku saimniecisko darbību, sociālo vidi ar dabas vidi, kurā tā notiek un mijiedarbojas. 

1. Primārā sektorā iekļautas nozares, kuru uzņēmumi nodarbojas ar organisko un neorganisko dabas resursu, izejvielu ieguvi, izaudzēšanu, nozveju, sagatavošanu un to pirmapstrādi (attīrīšanu, šķirošanu, sagatavošanu, uzkrāšanu u.tml.). Pie šī sektoras pieder, piemēram, tādas saimniecības nozares kā zemkopība jeb augkopība, lopkopība, biškopība, zivsaimniecība un zvejniecība, mežsaimniecība, mežizstrāde un medniecība, derīgo izrakteņu ieguve jeb kalnrūpniecība.  Pie primārā sektora pieder arī lielākā daļa šajās nozarēs strādājošo cilvēku profesijas, piem., graudkopis, lopkopis, slaucēja, mednieks, kalnracis, mežkopis, zvejnieks u.c.  Primārais sektors galvenokāt nodrošina ar izejvielām saimniecības sekundāro sektoru. Primārais sektors ir saimniecības izejvielu, sekundārā sektora nozaru materiālā bāze. 

2. Sekundārā sektorā ir apvienotas nozares, kuru uzņēmumi tālāk pārstrādā gatavā produkcijā vai pusfabrikātos primārā sektorā iegūto izejvielu resursus. Pie sekundārā sektora pieder tādas rūpniecības nozares kā pārtikas, vieglā, ķīmiskā, būvmateriālu rūpniecība, metalurģija, mašīnbūve un metālapstāde, kokapstrāde, celulozes un papīra ražošana, atkritumu pārstrāde, enerģijas ražošana, būvniecība u.c. nozares.

3. Terciārā sektorā ir iekļautas nozares, kuras sniedz iedzīvotājiem un pārējām saimniecības nozarēm sniedz dažādus apkalpes pakalpojumus. Šeit pieder nozares, kuras pašas neko materiālu neražo, bet kuras sasaista visu sektoru nozares vienā tautsaimniecības kompleksā. Pirmkārt, šeit minami transporta pārvadājumi, preču un pakalpojumu eksports un imports, ārējā un iekšējā tirdzniecība, tūrisma sfēra, finansu un komunālo, medicīnas, izglītības, kultūras, u.c. pakalpojumi.  Attīstītās valstīs terciārā sektorā procentuāli strādā vislielākais cilvēku daudzums, bieži virs 70% visu nodarbināto cilvēku.

4. Kvartāro sektoru kā visjaunāko, modernāko veido nozares, kuras sniedz informācijas, digitalizācijas un programmēšanas, interneta (IT) pakalpojumus, veic  datu apstrādi un procesu prognozēšanu, masu mēdiju,  zinātniski pētniecisko darbību, valsts pārvaldes funkcijas,  kā arī šeit pieder starptautiskās politiskās un militārās organizācijas, politiskās partijas, mākslīgā intelekta attīstība (Chat GPT) utt. Ar kvartārā sektora palīdzību notiek visu saimniecības nozaru struktūru saskaņota optimizācija un zinātniski tehniskā attīstība, kā arī sabiedrības intelektuālā attīstība.

Latvijā 2020. gadā no visiem nodarbinātajiem apmēram 4,5 % strādāja primārā, 21, 5 % sekundārā, 72, 4 % terciārā un 2,6 % kvartārā sektora nozarēs.