Saimniecības nozaru galvenie izvietojuma principi (faktori).
1. Teritorijas lielums un tās konfigurācija.
Jo lielāka valsts teritorija, jo daudzveidīgāki tajā ir dabas apstākļi un resursi. Tāpēc var attīstīties plašāka un daudzveidīgāka saimniecības struktūra un ir iespējams variēt saimniecības un apdzīvojuma izvietojumu. Arī teritoriālais kompaktums vai izstieptība, sašķeltība ietekmē dažādu nozaru izvietojumu un attīstību. (Piem. Čīlē, Norvēģijā, Indonēzijā u.c.)
2. Ekonomģeogrāfiskais stāvoklis.
Teritorijas atrašanās jūru piekrastēs, pasaules lielu, intensīvu transorta un kravu pārvadājumu plūsmu tuvumā, kā arī novietojums attiecībā pret nozīmīgu dabas resursu ieguves rajoniem vienmēr ir bijis valstu un tās saimniecības nozaru attīstībai ļoti svarīgs faktors. Milzīgus, regulāri nodrošinātus ikgadējus naudas ieņēmumus no maksas par Suecas un Panamas kanālu lietošanu savām ekonomikām gūst Ēģipte un mazā Panama. Arī Latvija ilgstoši ir guvusi nozīmīgus ieņēmumus, ir bijusi sava veida tranzīta pārvadājumu tilts starp resursiem bagātām austrumu puses valstīm un lielo resursu un citu preču noieta tirgu Eiropas u.c. valstīs.
3. Dabas apstākļu un resusu faktors.
Šis faktors ir cieši saistīts ar augstāk minēto. Tas ir nozīmīgs tādu primārā sektora nozaru kā lauksaimniecības un iegūstošās rūpniecības izvietojuma faktors. Lauksaimniecības attīstību sekmē labvēlīgs klimats, līdzens reljefs, auglīgas augsnes, pietiekami saldūdens resursi. Savukārt minerālresursu jeb iegūstošā rūpniecība attīstās dažādu fosilā kurināmā. būvmateriālu un dažādu metālu rūdu iegulu rajonos. Mūsdienās, sakarā ar transporta attīstību, šim izvietojuma faktoram ir tendence mazināties, tomēr joprojām daudzu iejvielu pirmapstrāde, rūdu bagātināšana notiek šo iejvielu ieguves rajonos. Būtisks faktors ražošanas procesā ir nodrošinājums ar enerģētiskajiem resursiem. Tāpēc, piemēram alumīnijrūdas jeb boksītu ieguve notiek vienos reģionos, bet energoietilpīgā alumīnija kausēšana citos, lētākas elektroenerģijas rajonos (piem. Islandē, Norvēģijā u.c. valstīs).
4. Apdzīvotības un darbaspēka resursu faktors.
Šis faktors nozīmīgs ir darbietilpīgu nozaru attīstībā un izvietojumā (vieglā un pārtikas rūpniecībā, dažādās apkalpes nozarēs). Svarīga nozīme ir darbaspēka izmaksām un arī kvalifikācijai. Daudzas nozares parceļas uz lētāka darbaspēka rajoniem, piemēram uz A, DA un DA Āziju (Ķīnu, Indiju, Bangladešu, Malaiziju), kā arī jaunākā tendence - uz daudzām Āfrikas valstīm ar salīdzinoši stabilu politisko situāciju. Pakalpojumu nozares attīstītas biezi apdzīvotos rajonos, urbanizētās teritorijās.
5. Transporta faktors.
Saimniecības nozares, īpaši apstrādes jeb sekundārā sektora nozares koncentrējas gar dažādām transporta maģistrālēm, kur uzņēmumiem iespējams nodrošināt ērtākus sakarusgan piegādājot izejmaterialus ražotājiem gan gatavās produkcijas nosūtīšanai patērētājiem. Transporta sistēmām mūsdienās ir tendence veidot daudzunkcionālus, multimodālus transporta mezglus, kur pārvadājamās kravas ērti var nomainīt to tālākus ransportēšanas veidus. Zināmā mērā tas pats attiecas uz pasažieru apkalpes pārvadājumiem (piemēram, dzelzceļas līnijas Rail Baltica atzars ir savienots ar Rīgas starptautisko lidostu, Ventspils, Liepājas, Rīgas ostās dzelzceļa transports, autotransports kombinējas ar jūras transportu utt.).
6. Zinātnes sasniegumi un to ieviešana ražošanā.
Kompleksu zinātnes centru attīstība, kur satiekas un mijiedarbojas dažādas zinātnes nozares, radot dažādus materiālu un tehnoloģiju atklājumus, veicina jaunu nozaru rašanos, mainot tadicionālo nozaru izvietojumu principus. Dažādi jaunatklājumi rada pieprasījumu pēc kvalificētāka un mazāka daudzuma darbaspēka. Sevišķi tas attiecas uz mašībūves un metālapstrādes, sadzīves elektronikas un elektrotehiskās rūpniecības viedo robotizāciju, automatizāciju, resursu optimizāciju. Jauni, lētāki sintētiski materiāli aizstāj dabiskās izejvielas un padara ražosanas nozaru izvietojumu mazāk atkarīgu no tradicionāliem izejvielu avotiem, bet alternatīvo elektronerģijas ieguves avoti no videi daudz nedraudzīgākiem fosilā kurināmā ieguves rajoniem. Faktiski fosilais kurināms - nafta, gāze, ogles, deglāneklis uzskatāms par vērtīgu ķīmiskās rūpniecības izejvielu, kuru enerģētikā sadedzinot, atmosfērā nonāk liels kaitīgu skābo oksīdu u.c. gāzu, mikroputekļu daudzums. Savukārt Latvijā lēni atjaunīgais resurss, kūdra ir vērtīgs produkts lauksaimniecībā. Kūdru kā kurināmo Latvijas apstākļos labi aizstāj tāds ātri atjaunīgs bioresurss kā šķelda.
7. Ekoloģiskais faktors.
Mūsdienās šis faktors kļūst aizvien nozīmīgāks, jo cilvēka saimnieciskā darbība, sevišķi daudzos mazāk attīstītos pasaules reģionos, ir novedusi pie totālas vides piesārņotības un degradācijas. Daudzās valstīs cilvēku vides ietekmes antropogēnā slodze un t.s. "ekoloģiskās pēdas" nospiedums jau stipri pārsniedz dotas vides resursu biokapacitāti jeb spēju normāli atjaunoties. Sevišķi kritiska situācija ir daudzviet A, DA, D Āzijas valstīs. Filipīnas ir kluvušas par lielāko Klusā okeāna piesārņotāju ar sadzīves plastmasas atkritumiem utt. Šī reģiona valstīs ir zemākas ekoloģiskās prasības ražošanas procesos apkārtējās vides saudzēšanā, tāpēc nereti, tieši uz šejieni daudzas firmas no ASV, Eiropas pārceļ savas t.s. "netīrās ražotnes", sevišķi ķīmiskās rūpniecības uzņēmumus. Latvijas dabas vide šajā sakarībā ir tīra un maz piesārņota. Tās mežainums ir jau virs 50% un turpina pieaugt. Mežs kā ekosistēma ir labs vides attīrītājs un atjaunotājs.
8. Vēsturiskā attīstība.
Daudzām saimniecības nozarēm dažos reģionos kā piemēram, Eiropā, daļēji arī ASV ZA rajonos ir jau no industrializācijas laikiem radušās vēsturiskas dažādu nozaru ražošanas tradīcijas ar atbilstoši kvalificētu darbaspēku, attīstītu teritoriālo transporta infrastruktūru, stabilu patēriņa un preču realizācijas tirgu. Šeit ir biezi apdzīvoti, urbanizēti, teritoriāli un ekonomiski labi attīstīti rajoni, kur attīstīt jaunas nozares ir daudz ieglāk nekā citviet pasaulē maz apgūtos reģionos. Mūsdienās šiem vēsturiski vecajiem ražošanas rajoniem klāt nākuši citi ātri izauguši reģioni, pirmkārt jau Āzijā, Latīņamerikā, tikai nedaudz tālākā nākotnē sāk iezīmēties attīstības rajoni arī Āfrikā, kurā vēl lētāka darbaspēka izmaksu dēļ ekonomiski sāk ienākt strauji izaugušās Ķīnas agresīvais kapitāls.
9. Politiskais faktors.
Starptautiskā situācija, valstu kaimiņattiecības, lielvalstu politiskās ietekmes ambiciozās palielināšanās intereses nereti nosaka un ietekmē daudzu savas un citu kaimiņu valstu ekonomiku attīstību, veicinot vai kavējot dažādu nozaru attīstību. Būtisks, daudzu ekonomikas nozaru parasti negatīvi ietekmējošs politisks elements ir dažāda veida sankcijas. Latvija šajā gadījumā ir minama kā uzskatāms, klasisks piemērs.