Dabas resursu veidi pēc to izmantošanas
Savā ikdienā mēs izmantojam dažādus dabas resursus. Ir nepieciešama pārtika un ūdens, lai dzīvotu, tāpat ir nepieciešama enerģija dažādu procesu nodrošināšānai, sākot no ēdiena gatavošanas un beidzot ar lielajiem rūpnieciskajiem procesiem. Apģērbu, transporta, ēku, darbarīku un visu citu izmantojamo priekšmetu ražošanai ir nepieciešami resursi. Tāpēc viens no veidiem, kā var iedalīt dabas resursus ir pēc to izmantošanas veida.
Enerģētiskie resursi ir tādi resursi, kurus izmanto enerģijas iegūšanai, piemēra, nafra, ogles, vējš, saule.
Rūpniecības izejvielu resursi ir tādi resursi, kurus izmanto dažādu preču ražošanā, piemēram, no koksnes iegūst celulozi, no kā savukārt ražo papīru, no dzelzsrūdas iegūst dzelzi un dažādus to sakausējumus, no smiltīm iegūst stiklu.
Daudzi brīvo laiku saista ar atpūtu dabā, braudz uz dabas takām, lai atpūstos no pilsētas steigas. Pludmales, meži, ainavas, ūdeņi arī ir dabas resursi. Tie ir tūrisma un atpūtas resursi.
Lauksaimniecības resursi ir tādi resursi, kurus izmanto lauksaimniecībā un veicina tās attīstību. Viens svarīgākajiem lauksaimniecības resursiem ir augsne, bez tās pati lauksaimniecība nevarētu pastāvēt. Tā pat nozīmīga vieta ir ūdenim un klimatam.
Zivsaimniecības resursi savukārt ir tādi resursi, kurus izmanto šājā nozarē. Svarīgākais resurs ir ūdens un pašas zivis. Tāpat šeit iederas citi ūdens dzīvnieki un planktons.
Mežsaimniecības resursi ir tie, kas saistās ar mežu vai kokapstrādi, piemēram, pats mežs, dzīvnieki tajā, sēnes, ogas.
Galvenās resursu grupas pēc to izmantošanas:
Dabas resursu iedalījums pēc to izmantojamības pakāpes un spējas atjaunoties
Trešā lielā grupa, kā iedala dabas resursus ir pēc to izmantojamības un spējas atjaunoties.
Atjaunojamie resursi ir resursi, kas mums nepietrūks, piemēram, vējš. Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs izmantotu vēju enerģijas ražošanai, tas nekad neizsīks. No otras puses, tādi resursi kā gāze un nafta nav atjaunojami. Tas nozīmē, ka mēs tos izlietojam daudz ātrāk, nekā tie veidojas, tāpēc to krājumi pakāpeniski izsīkst. Cilvēcei ir jāpāriet uz atjaunīgo dabas resursu izmantošanu, lai veicinātu dabas aizsardzību un ilgspējīgu resursu izmantošanu.
Neizsmeļamie dabas resursi ir tādi, kurus gandrīz nav iespējams iztērēt, piemēram, vēja enerģija, saules stari, pie lielajiem okeāniem un jūrām tās ir arī plūdmaiņas enerģija, kā arī viļņu un jūru straumju enerģija. Šos resursu enerģiju uzskata par dabai visdraudzīgāko enerģijas veidu.
Izsmeļamie atjaunīgie dabas resursi ir tādi resursi, kuri, kaut arī ir izsmeļami, spēj atjaunieties īsākā vai ilgākā laikaposmā. Tādi, piemēram, ir dažādi bioloģiskie resursi kā meži, augsne, saldūdens.
Atjaunīgie resursi – resursi, kuri papildinās dabisku procesu rezultātā, paši atjaunojas.
Atjaunīgie resursi – resursi, kuri papildinās cilvēku darbības rezultātā, tos atjauno cilvēki.
Neatjaunīgie (neatjaunojamie) resursi – resursi, kuri tiek izmantoti ātrāk nekā tie spēj atjaunoties. Tas nozīmē, ka tie veidojušies ļoti ilgā laika periodā vai pie īpašiem apstākļiem. Tādi resursi, piemēram, ir nafta, gāze, dažādas rūdas.
