| Bioma | Klimats |
Organiskā
pasaule
|
Augsnes, cilvēku nodarbošanās |
|
1. Tundra
|
Izteikts subpolārais, ziemeļu puslodē subarktiskais klimats. Ziemas garas aukstas, polārā nakts. Vasaras īsas, sākas jūnija vidū, beidzas augustā. Kopumā mazs nokrišņu daudzums, kuru vasarā atnes subarktiskajā klimatā joslā ieplūstošais, bet jau atdzisušais mērenais gaiss. Sals, nokūstošs sniegs iespējams pat vasarā. Kalnos sniegāji pakūst, bet saglabājas.
|
Tundrā koki nespēj augt aukstā, bargā klimata dēļ. Ziemas garas, vasaras īsas. Dominē sūnas, ķērpji, pundurkrūmi, mazāk dažādi zālaugi, grīšļi. Daudzi dzīvnieki un putni sezonāli maina apspalvojumu, lai maskētos. Daži dodas ziemas guļā. Lielākie dzīvnieki ir baltie lāči, ziemeļbrieži, muskusa vērši, roņi, polārie vilki, lapsas. Vasarā daudz savairojas odi, knišļi. | Klimata bardzības dēļ, vāji izveidojusies augsne vai ir tikai sairušu iežu virsējais slānis, vasarā atkūst tikai vispusē, tālāk saglabājoties daudzgadīgajam sasalumam. Vietām tundras gleja augsnes. Cilvēku dzīve ir grūta un skarba. Galvenā nodarbe ir medniecība, zvejniecība, ziemeļbriežu klejotājveida lopkopība. Tiek būvētas pagaidu mītnes: jurtas, čumi, arī no sniega - iglu. Sasaluma slānis kalpo par gaļas un zivju produktu saldētavu vasarā. Nereti uzturā tiek lietota jēla gaļa. |
| 2. Stepes |
Galvenokārt atrodas pārejas apgabalā no mērenā okeāniskā jeb jūras klimata apgabala uz kontinentālo mēreno klimatu. Ziemas mērenā joslā ir aukstas, vasaras karstas. Pasauss, tāpēc dominē zālāji. Stepe var iesniegties arī subtropu joslā, bet arī šeit ziemās varbūt neliels sals. Nereti vasarās spēcīgas sausvēju putekļu vētras.
|
Dabiskās stepēs aug daudzgadīgie zālāji - stepju līga, kaviļa, tipčaks, skarene, vējriteņi. vietām sālszāles. Pavasarī Āzijas stepēs uzzied efemēri, savvaļas tulpes, īrisi u.c. Gar upēm, kur vairāk mitruma stiepjas galeriju meži. Dzīvo daudz grauzēju - susliki, murkšķi, kāmji. Prērijās ganās bizoni, vilki, seski, lapsas, šakāļi, antilopes.
|
Stepēm raksturīgas auglīgās melnzemes vai kastaņbrūnās augsnes. Trūdvielu uzkrāšanos veicina pasausais klimats ar nevienmērīgu mokrišņu sadalījumu gada laikā. Ziemā augsnes sasalst, bet vasarā izkalst. Trūdvielas sadalās lēni, tās biezos slāņos uzkrājas virsējā horizontā. Dabiskās stepes maz saglabājušās, to vietā ierīkoti plaši labības un citu zemkopības kultūru lauki, pļavas un ganības. Daudzviet, sevišķi Centrālajā Āzijā klejotājlopkopība. Audzē zirgus, aitas, kamieļus |
|
3. Savannas
|
Savannas atrodas galvenokārt subekvatoriālā klimata joslā, kur ziemā ieplūst sausais, purekļainais tropu, bet vasarā ar pasātu vējiem mitrais, karstais, sutīgais ekvatoriālais gaiss.
|
Augi un dzīvnieki pielāgojušies ilgstošajai sausajai ziemas sezonai. Tad zāle nokalst, bet daudzi koki nomet lapas, savos stumbros, kā piemēram, baobabi uzkrāj ūdeni. Nereti izceļas ugunsgrēki. Izplatīta zālēdāju dzīvnieku sezonālā migrācija. Aug ziloņzāle, akācijas, palmas. Dzīvo daudz antilopju, kurām seko plēsēji, lauvas, gepardi, hiēnas u.c. Zālājos paceļas termītu pūžņi, reizēm savairojas postošu klejotājsiseņu bari. Daudz rāpuļu, indīgu čūsku.utt.
|
Savannās izveidojušās maz auglīgās sarkanās un sarkanbrūnās augsnes, kurās daudz dzelzs savienojumu. Mitrās vasaras neveicina trūdvielu uzkrāšanos. Galvenā iedzīvotāju nodarbošanās ir nomadu klejotāju lopkopība. Audzē kamieļus, kazas, aitas govis. Izplatīta medniecība.
Dienvidamerikā lamas, guanako. Ziemeļamerikā arī zirgus.
|