Tundra ir bioma (citur dabas zona), kur pārāk aukstā, subpolārā (ziemeļu puslodē subarktiskā) klimata dēļ aug sūnas, ķērpji, zālaugi un pundurveidīgi kokaugi. Vasarās virs daudzgadīgā sasaluma atkūst tikai vāji izveidojušās augsnes vai iežu virskārta.
Stepe ir tipiskā zālāju jeb pļavu bioma, kur klimata kontinentalitātes un nepietiekošā mitruma dēļ kokaugi nespēj veidot vienlaidus mežu ekosistēmas. Stepju klimats veicina trūdvielu uzkrāšanos un auglīgu augšņu veidošanos.
Savanna ir zālāju jeb pļavu bioma ar ar izteiktu subekvatoriālo klimatu, mitro vasaras sezonu un sauso ziemas sezonu, ko nosaka dažādo gaisa masu un valdošo vēju maiņa gada laikā. Reizēm savannas uzskata par pārejas biomu starp mitriem tropu mežiem un tropu tuksnešiem.
Termokarsts ir daudzgadīgā sasaluma lokāls kušānas process tundras biomās, kad pazemes ledum iežu porās izkūstot notiek zemes virskārtas iegrimšana, veidojot ieapaļas, krāterveidīgas ieplakas, kas reizēm piepildītas ar ūdeni.
Daudzgadīgais sasalums ir sasalis, ar ledu piesātināts, nekad neatkūstošs iežu slānis tundrā, kas atkarībā klimata, atrodas dažādā dziļumā zem vasarās atkūstošā iežu virsējā slāņa.
Semiarīds klimats - pasauss klimats, visbiežāk stepju un sauso savannu biomās, kur gada nokrišņu daudzums svārstās robežās no 250-500 mm.
Glejošanās ir pārmitrām augsnēm raksturīgs process, kad bezskābekļa vidē veidojas blīvs augsnes horizonts un samazinās augsnes auglība, kā piemēram, vāji izveidotās tundras gleja augsnes.
Galeriju meži ir zālāju biomās gar upju krastiem, kur augiem vairāk mitruma, augošas, sauras krastmalu mežu joslas.
Safari - tūristu izbraucieni savannās vai stepēs ar iespēju aplūkot, iepazīties ar savvaļas dabu, tās dzīvnieku valsti. Kādreiz tās bija izpriecu medības un nežēlīga dzīvnieku iznīcināšana. Diemžēl, tas nav pilnīgi izskausts un notiek nelegāli, lai gan sodi ir ļoti lieli.