Savannu izplatība pasaulē.
2. Klimats un daba.
Savannas veidojas Zemes karstajā joslā vietās, kur ir ļoti augsta gada vidējā temperatūra (ap +24 °C) un izteikti lietus un sausuma periodi. Sausuma periodos savannas izkalst, tāpēc tur nevar izaugt lieli koki. Savannas atrodas Dienvidamerikā, Austrālijā un Āfrikā, nedaudz D, DA Āzijā. Savannās 5-7 mēnešus gadā ilgst sausuma periods, jo tālāk no ekvatora, jo sausuma periodsir ilgāks. Tad dienas vidū gaisa temperatūra var pārsniegt pat +40 °C ēnā. Sākoties vasaras lietus sezonai, pakāpeniski paaugstinās gaisa mitrums. Sausajā sezonā dominē tropu gaiss, bet mitrajā sezonā pasātu nestais ekvatoriālais gaiss. Citviet, tālāk no ekvatora arī mitrais okeāniskais tropu, musonu gaiss.
Savannas ir plaši līdzenumi, kur aug gara zāle, vietām Āfrikas savannās aug atsevišķi koki (baobabi, akācijas) un krūmāji. Sausuma periods ilgst apmēram pusgadu. Šajā laikā nokrišņu ir ļoti maz, un viss izkalst. Kad sākas lietus sezona, zāle ātri sazaļo un sasniedz pat 2 metru augstumu. Savannā aug dažādi lakstaugi un ir liela dzīvnieku daudzveidība. Vislabāk pazīstama ir Āfrikas savanna. Tajā ganās augēdāji - antilopes, zebras, žirafes, ziloņi. Savannās dzīvo dažādu sugu čūskas, termīti, ūdeņos mīt nīlzirgi un krokodili. Savannās dzīvo daudzveidīgas putnu sugas - sekretārputni, grifi, strausi un citas. Ir daudz plēsīgo zīdītāju - lauvas, hiēnas, leopardi, gepardi.
Savannās mēdz būt sarkanās un dzeltenās augsnes. Šīs augsnes satur daudz alumīnija un dzelzs savienojumus, kā rezultātā tās iegūst savu krāsu. Sausajā periodā augsne ir dzeltena, bet mitrajā sezonā sarkanāka. Savannas augsnē trūdvielas uzkrājas vasarā. Sausajā ziemas sezonā savannās nereti izceļas dabas ugunsgrēki, pec kuriem mitrajā sezonā daba ātri atjaunojas. Iedzīvotāji savannās nodarbojas galvenokārt ar lopkopību. Lielas problēmas izraisa pārmērīga zālāju noganīšana sausajās savannās, tas izraisa augsnes eroziju un degradāciju, veicinot pārtuksnešošanos, kā piemēram, Āfrikas Sāhelas zonā. Dienvidamerikā savannas sauc arī par kampām, kamposiem vai kampusiem. Orinoko zemienē par ljanām, ljanosiem vai ļanām. Austrālijā par mali, mulgu vai skrebu.
Savannās mēdz būt sarkanās un dzeltenās augsnes. Šīs augsnes satur daudz alumīnija un dzelzs savienojumus, kā rezultātā tās iegūst savu krāsu. Sausajā periodā augsne ir dzeltena, bet mitrajā sezonā sarkanāka. Savannas augsnē trūdvielas uzkrājas vasarā. Sausajā ziemas sezonā savannās nereti izceļas dabas ugunsgrēki, pec kuriem mitrajā sezonā daba ātri atjaunojas. Iedzīvotāji savannās nodarbojas galvenokārt ar lopkopību. Lielas problēmas izraisa pārmērīga zālāju noganīšana sausajās savannās, tas izraisa augsnes eroziju un degradāciju, veicinot pārtuksnešošanos, kā piemēram, Āfrikas Sāhelas zonā. Dienvidamerikā savannas sauc arī par kampām, kamposiem vai kampusiem. Orinoko zemienē par ljanām, ljanosiem vai ļanām. Austrālijā par mali, mulgu vai skrebu.