Lai tekstu būtu vieglāk uztvert nepieciešams ievērot konkrētus teksta izkārtojuma nosacījumus.
Virsraksts - parasti centrā ar lielākiem burtiem un treknrakstā (bold) vai rakstīts viss ar lielajiem burtiem.
Virsraksts - parasti centrā ar lielākiem burtiem un treknrakstā (bold) vai rakstīts viss ar lielajiem burtiem.
Piemērs:
Dzejolis par draudzību
Tekstu sāk ar ievadu - šajā daļā tiek pieteikta teksta tēma, paskaidrots, kāds ir autora nolūks un ko autors, iespējams, sagaida no lasītājiem. Ievadā mēdz arī sniegt aplūkotās parādības skaidrojumu.
Piemērs:
Šodien es jums pastāstīšu par saviem piedzīvojumiem ASV. Ceru, ka manis rakstītais jums palīdzēs labāk iepazīt šo valsti.
Piemērs:
Vai zināji, kapēc bruņupuči dzīvo ilgāk nekā cilvēki?
Daiļliteratūrā (stāstos, pasakās) ievadā tiek raksturota darbības vide un laiks, pieteiktas galvenās darbojošās personas.
Piemērs:
Tas notika 1987. gadā, kad vakarā pēc darba mana māte stāvēja rindā pēc maizes.
Ievadu sāk ar atkāpi no malas.
Ievadam tāpat kā virsrakstam ir jāspēj saistīt lasītāja uzmanību, lai teksts tiktu lasīts tālāk.
Ievads nav garš. Atkarībā no paša teksta garuma un veida tas var būt gan viens teikums, gan viena rindkopa. Plašāka apjoma tekstiem arī ievads būs garāks.
Ievadam tāpat kā virsrakstam ir jāspēj saistīt lasītāja uzmanību, lai teksts tiktu lasīts tālāk.
Ievads nav garš. Atkarībā no paša teksta garuma un veida tas var būt gan viens teikums, gan viena rindkopa. Plašāka apjoma tekstiem arī ievads būs garāks.
Nākamā ir galvenā daļa jeb iztirzājums, kas ir visplašākā teksta daļa. Tajā tiek minēti visi argumenti, fakti, izstāstīti notikumi. Raktot iztirzājumu, jāievēro secīgums -
katrai nākamajai domai ir jābūt saistītai ar iepriekšējo, katram jaunam notikumam daiļdarbā ir jābūt iepriekšējā notikuma sekām.
Tekstu pabeidz ar nobeigumu. To sāk ar atkāpi jaunā rindāno malas.
Arī šeit atkarībā no teksta veida tas var būt viens teikums (dzejā, publicistikā, interneta tekstos) vai vesela rindkopa (zinātniskā tekstā, avīzes, žurnāla rakstā).
Daiļliteratūrā nobeigumā raksta darbības beigas, galvenā varoņa izdarītos secinājumus, pārdomas, kādu atziņu, ko guvis galvenais varonis.
Zinātniskajā literatūrā, publicistikā, domrakstos nobeigumā tiek rakstīti vispārēji secinājumi, kas radušies no tekstā izstāstītā.
Dzejā, publicistikā, interneta tekstos, vēstulēs nobeigumā var tikt iekļauts arī kāds novēlējums, aicinājums lasītājam, jautājums lasītāja pārdomām.
Labākai teksta uztveršanai tā noformēšanā var izmantot izcēlumus - dažādas krāsas, burtveidolus, lielumu-, tomēr izcēlumiem nevajadzētu būt pārāk daudz.
Daiļliteratūrā nobeigumā raksta darbības beigas, galvenā varoņa izdarītos secinājumus, pārdomas, kādu atziņu, ko guvis galvenais varonis.
Piemērs:
Un tā Ansis saprata, ka īstā laime ir nevis naudā, bet gan tuvinieku mīlestībā.
Piemērs:
Viss iepriekš minētais pierāda, ka pasaules augu daudzveidība ir lielāka nekā parasti mēdz domāt.
Piemērs:
Nu tad turies, draugs! Ceru drīz tiksimies!
Svarīgi!
Jaatceras, ka viena veida izcēlumiem, piemēram, apakšvirsrakstiem, jālieto vienāds burtveidols, krāsa un lielums.