Lai tekstu būtu vieglāk uztvert nepieciešams ievērot konkrētus teksta izkārtojuma nosacījumus.

Virsraksts - parasti centrā ar lielākiem burtiem un  treknrakstā (bold) vai rakstīts viss ar lielajiem burtiem.
Piemērs:
Dzejolis par draudzību
Starp tekstu un virsrakstu ir jāievēro atstarpe. Parasti pietiek ar vienu taustiņa enter nospiešanu. Tāpat atstarpes jāievēro starp teksta apakšvirsrakstiem (ja tādi ir) un pārējo tekstu, kā arī starp teksta virsrakstu un  apakšvirsrakstu.

Tekstu sāk ar ievadu - šajā daļā tiek pieteikta teksta tēma, paskaidrots, kāds ir autora nolūks un ko autors, iespējams, sagaida no lasītājiem. Ievadā mēdz arī sniegt aplūkotās parādības skaidrojumu. 
Piemērs:
Šodien es jums pastāstīšu par saviem piedzīvojumiem ASV. Ceru, ka manis rakstītais jums palīdzēs labāk iepazīt šo valsti.
Ievadu var sākt arī ar jautājumu, uz kuru tālāk - galvenajā daļā - tiks sniegta atbilde.
Piemērs:
Vai zināji, kapēc bruņupuči dzīvo ilgāk nekā cilvēki? 
Daiļliteratūrā (stāstos, pasakās) ievadā tiek raksturota darbības vide un laiks, pieteiktas galvenās darbojošās personas.
Piemērs:
Tas notika 1987. gadā, kad vakarā pēc darba mana māte stāvēja rindā pēc maizes.
Ievadu sāk ar atkāpi no malas.
Ievadam tāpat kā virsrakstam ir jāspēj saistīt lasītāja uzmanību, lai teksts tiktu lasīts tālāk.
Ievads nav garš. Atkarībā no paša teksta garuma un veida tas var būt gan viens teikums, gan viena rindkopa.  Plašāka apjoma tekstiem arī ievads būs garāks.

Nākamā ir  galvenā daļa jeb iztirzājums, kas ir visplašākā teksta daļa. Tajā tiek minēti visi argumenti, fakti, izstāstīti notikumi. Raktot iztirzājumu, jāievēro secīgums
katrai nākamajai domai ir jābūt saistītai ar iepriekšējo, katram jaunam notikumam daiļdarbā ir jābūt iepriekšējā notikuma sekām.
 Svarīgi atcerēties, ka katra jauna doma ir jāsāk jaunā rindā ar atkāpi no malas.
Tekstu pabeidz ar nobeigumu. To sāk ar atkāpi jaunā rindāno malas.
Arī šeit atkarībā no teksta veida tas var būt viens teikums (dzejā, publicistikā, interneta tekstos) vai vesela rindkopa (zinātniskā tekstā, avīzes, žurnāla rakstā).
Daiļliteratūrā nobeigumā raksta darbības beigas, galvenā varoņa izdarītos secinājumus, pārdomas, kādu atziņu, ko guvis galvenais varonis.
Piemērs:
Un tā Ansis saprata, ka īstā laime ir nevis naudā, bet gan tuvinieku mīlestībā.
Zinātniskajā literatūrā, publicistikā, domrakstos nobeigumā tiek rakstīti vispārēji secinājumi, kas radušies no tekstā izstāstītā.
Piemērs:
Viss iepriekš minētais pierāda, ka pasaules augu daudzveidība ir lielāka nekā parasti mēdz domāt.
Dzejā, publicistikā, interneta tekstos, vēstulēs nobeigumā var tikt iekļauts arī kāds novēlējums, aicinājums lasītājam, jautājums lasītāja pārdomām.
Piemērs:
Nu tad turies, draugs! Ceru drīz tiksimies!
Labākai teksta uztveršanai tā noformēšanā var izmantot izcēlumus - dažādas krāsas, burtveidolus, lielumu-, tomēr izcēlumiem nevajadzētu būt pārāk daudz.
Svarīgi!
Jaatceras, ka viena veida izcēlumiem, piemēram, apakšvirsrakstiem, jālieto vienāds burtveidols, krāsa un lielums.
Tekstu noformē ar attēliem, diagrammām un citu vizuālu informāciju. Bet arī tai nevajadzētu būt pārāk daudz, lai nenomāktu teksta saturu.