Atkārto, ko Tu jau zini par teksta tematu no 3. klases!
Teksta temats tiek pieteikts teksta virsrakstā jeb nosaukumā.
Bieži vien tieši teksta virsraksts ir tas, kas piesaista lasītāju un rosina izlasīt tekstu.
Virsrakstam ir jābūt īsam un konkrētam.
Bieži vien tieši teksta virsraksts ir tas, kas piesaista lasītāju un rosina izlasīt tekstu.
Virsrakstam ir jābūt īsam un konkrētam.
Piemērs:
Dzejolis "Par draudzību".
Piemērs:
Intervija ar futbolistu Jāni Ozoliņu "Ozolos ir spēks"
Virsraksts parasti atbilst tam, kas stāstīts teksta galvenajā daļā, virsraksts parasti neattieksies uz teksta ievadu vai nobeigumu vienu pašu.
Virsrakstam ir jābūt pietiekami vispārīgam, lai raksturotu visu tekstu vai vismaz lielāko tā daļu, un pietiekami konkrētam, lai palīdzētu tekstu atšķirt no citiem, līdzīga satura tekstiem.
Virsrakstam ir jābūt pietiekami vispārīgam, lai raksturotu visu tekstu vai vismaz lielāko tā daļu, un pietiekami konkrētam, lai palīdzētu tekstu atšķirt no citiem, līdzīga satura tekstiem.
Jebkuru tekstu un tā virsrakstu veidojot, jāņem vērā, kam šis teksts ir paredzēts.
Daiļiteratūras tekstiem, piemēram, dzejoļiem, stāstiem, pasakām var būt lielāka tēlainība. Drīkst lietot arī sarunvalodas vārdus.
Aprakstos, kas publicēti žurnālos, laikrakstos, interneta ziņu portālos nepieciešams, lai virsraksts būtu uzmanību piesaistošs, tanī pat laikā jāievēro literāras valodas normas. Nav vēlams lietot sarunvalodas vārdus.
Visos gadījumos virsrakstā jāievēro konkrētība, skaidrība un nepārprotamība.
Daiļiteratūras tekstiem, piemēram, dzejoļiem, stāstiem, pasakām var būt lielāka tēlainība. Drīkst lietot arī sarunvalodas vārdus.
Aprakstos, kas publicēti žurnālos, laikrakstos, interneta ziņu portālos nepieciešams, lai virsraksts būtu uzmanību piesaistošs, tanī pat laikā jāievēro literāras valodas normas. Nav vēlams lietot sarunvalodas vārdus.
Visos gadījumos virsrakstā jāievēro konkrētība, skaidrība un nepārprotamība.
Teksta saturs ir viss, ko autors vēlas pavēstīt ar savu tekstu, izstāstīt savā tekstā.
Virsrakstam nevajadzētu būt maldinošam.
Maldinošs virsraksts ir tad, ja tajā paustā informācija nesakrīt ar tālāk tekstā rakstīto informāciju vai pat ir pretrunā ar to.
Piemērs:
Virsraksts "Futbolists spēles laikā salauza kāju", bet rakstā minēts, ka kāja tika tikai sasista.
Par maldinošu var uzskatīt virsrakstu:
- kas sagroza informāciju, rada nepareizu priekšstatu;
- pāspīlē, lieto neprecīzus vārdus un izteikumus, piemēram, tikai, atkal, vienmēr, nekad, šokēts, šausminošs;
- nepasaka visu līdz galam, ļaujot domāt lasītājam to, kas nemaz nav minēts tekstā;
- izceļ nepareizos vārdus;
- kāda apgalvojumus uzdod kā pierādītu faktu.
Tāpēc svarīgi
Svarīgi!
vienmēr izlasīt ne tikai virsrakstu, bet arī visu tekstu! Īpaši, ja virsraksts satur skaļu apgalvojumu, kas pauž dusmas, skumjas, prieku.
Zinātniskos, publicistiskos (rakstos avīzēs, žurnālos, interneta portālos) un citos liela apjoma tekstos mēdz būt arī apakšvirsraksti. Tos parasti izmanto, ja tiek rakstīts par dažādām savstarpēji saisītām lietām,
Piemērs:
virsraksts: Retas dzīvnieku sugas Austrālijā
apakšvirsraksti: Koala, Pīļķnābis, Ehidna — dzīvnieku nosaukumi.
Virsrakstā ievēro visus pareizrakstības nosacījumus, arī līdzskaņu dubultojumu un salikteņu pareizrakstību.
Virsraksta pirmais vārds jāraksta ar lielo sākuma burtu.
Datorrakstā virsrakstu var izcelt ar treknrakstu (bold).
Piemērs:
Par draudzību
Ja virsrakstā ir jautājuma teikums, tad liek jautājuma zīmi, ja virsrakstā ir izsaukuma teikums, tad liek izsaukuma zīmi.
Piemērs:
Kas ir draudzība?
Lai dzīvo jautrība!
Ja virsrakstu, piemēram, grāmatas, žurnāla, raksta nosaukumu iesaista teikumā, tad virsrakstu liek pēdiņās. Bet pašā tekstā virsraktu pēdiņās neliek.
Piemērs:
Es lasu rakstu "Kāpēc izmira dinozauri?" žurnālā "Ilustrētā zinātne".