Teksta temats tiek pieteikts teksta virsrakstā jeb nosaukumā.
Bieži vien tieši teksta virsraksts ir tas, kas piesaista lasītāju un rosina izlasīt tekstu.
Virsrakstam ir jābūt īsam un konkrētam.
Bieži vien tieši teksta virsraksts ir tas, kas piesaista lasītāju un rosina izlasīt tekstu.
Virsrakstam ir jābūt īsam un konkrētam.
Virsrakstā var būt:
viens vai daži vārdi, parasti daiļliteratūrā (dzejā, stāstos, pasakās):
frāze jeb neliela teikuma daļa zinātniskajā literatūrā (mācību grāmatās, pētījumos):
garāka frāze vai vesels teikums publicistikā (avīzē, žurnālos, interneta ziņu portālos):
Protams, mēdz būt arī izņēmumi, piemēram, dzejoļi ar gariem virsrakstiem vai ziņas ar īsiem virsrakstiem.
viens vai daži vārdi, parasti daiļliteratūrā (dzejā, stāstos, pasakās):
Piemērs:
Dzejolis PAR MĪLESTĪBU
Piemērs:
Lekcija: Mīlestība - psiholoģisks vai fizioloģisks process
Piemērs:
Zinātnieki atklāj mīlestības rašanās iemeslus
Virsrakstam nevajadzētu būt maldinošam. Nepareizi rīkojas dažādi interneta portāli, it īpaši, t.s. klikšķu vācēji (portāli, kuru galvenais nolūks ir savākt sekotājus, lai nopelnītu ar reklāmu), bet pēdējā laikā arī it kā nopietnie ziņu portāli. Lai piesaistītu lasītāju tiek uzlikts skaļš virsraksts, kas īsti neatbilst raksta saturam.
Piemērs:
Virsraksts: Šogad Latvijā gaidāma barga ziema. Bet rakstā minēts, ka vidējā gaisa temperatūra nebūs zemāka par -15, kas nav pārāk zema temperatūra Latvijai.
Maldinošs virsraksts ir tad, ja tajā paustā informācija nesakrīt ar tālāk tekstā rakstīto informāciju vai pat ir pretrunā ar to.
Par maldinošu var uzskatīt virsrakstu,
kas sagroza informāciju, rada nepareizu priekšstatu,
pāspīlē, lieto neprecīzus vārdus un izteikumus, piemēram, tikai, atkal, vienmēr, nekad, šokēts, šausminošs utt.,
nepasaka visu līdz galam, ļaujot domāt lasītājam to, kas nemaz nav minēts tekstā,
izceļ nepareizos vārdus,
kāda apgalvojumus uzdod kā pierādītu faktu.
Tāpēc svarīgi
Svarīgi!
vienmēr internetā izlasīt ne tikai virsrakstu, bet arī visu rakstu! Īpaši, ja virsraksts satur skaļu, emocionāli piesātinātu informāciju.
Zinātniskos, publicistiskos u.c. liela apjoma tekstos mēdz būt arī apakšvirsraksti. Tos parasti izmanto, ja tiek rakstīts par dažādām savstarpēji saisītām lietām,
Piemērs:
virsraksts: Retas dzīvnieku sugas Austrālijā
apakšvirsraksti : koala, pīļķnābis, ehidna u.c. dzīvnieku nosaukumi.
Starp virsrakstu un apakšvirsrakstu var būt arī ievadteksts, bet apakšvirsraksts var sekot arī tūlīt aiz virsraksta.
Virsrakstā ievēro visus pareizrakstības nosacījumus, ieskaitot līdzskaņu dubultojumu un salikteņu pareizrakstību.
Svarīgi!
Rakstot tekstu ar roku, piemēram, domrakstu, virsrakstā liek punktu. Ja teksts ir datorrakstā, tad punktu neliek.
Piemērs:
Par mīlestību vai PAR MĪLESTĪBU
Ja virsrakstā ir jautājuma teikums, tad liek jautājuma zīmi, ja virsrakstā ir izsaukuma teikums, tad liek izsaukuma zīmi.
Piemērs:
Kas ir mīlestība? Lai dzīvo mīlestība!