Ikdienā mēs nemitīgi saskaramies ar dažādiem tekstiem — mācību grāmatās, internetā, laikrakstos, grāmatās un citur.
Dažreiz tekstu pilnībā izlasīt nav laika, tāpēc ar to var iepazīties, izmantojot caurskatīšanas metodi.
Dažreiz tekstu pilnībā izlasīt nav laika, tāpēc ar to var iepazīties, izmantojot caurskatīšanas metodi.
Caurskatīšanas metode — skatoties uz tekstu, uzmanība tiek pievērsta atsevišķiem vārdiem vai teikumiem, kas rada vispārīgu priekšstatu par teksta saturu.
Teksta caurskatīšanu izmanto, meklējot informāciju, piemēram, grāmatā, žurnālā vai internetā.
Teksta caurskatīšanā svarīgi atslēgvārdi.
Teksta caurskatīšanā svarīgi atslēgvārdi.
Atslēgvārdi — vārdi, kas izsaka svarīgāko teksta jēgu.
Atslēgvārdi būs tie vārdi, ko izmantosi, lai atrastu tekstu par atbilstošo tematu internetā.
Parasti astlēgvārdi neatrodas kopā vai arī teksta sākumā tie tiek nosaukti un tad nākamajās rindkopās katrs atsevišķi raksturoti. Visbiežāk katrai jaunai rindkopai ir viens atslēgvārds.
Visbiežāk atslēgvārdi ir lietvārdi, bet tie var būt arī īpašības vārdi, darbības vārdi un citi vārdšķiru vārdi. Parasti atslēgvārdi ir vienas vārdšķiras vārdi.
Atslēgvārds var būt viens vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē vienu jēdzienu:
Visbiežāk atslēgvārdi ir lietvārdi, bet tie var būt arī īpašības vārdi, darbības vārdi un citi vārdšķiru vārdi. Parasti atslēgvārdi ir vienas vārdšķiras vārdi.
Atslēgvārds var būt viens vārds vai vārdu savienojums, kas apzīmē vienu jēdzienu:
Piemērs:
Olimpiskās spēles, baltais stārķis, Otrais pasaules karš, Latvijas Universitāte
Teksta temats — galvenais vārds, kas apzīmē to, par ko ir teksts.
Teksta temati var būt:
- mīlestība,
- draudzība,
- strīds,
- attiecības,
- problēmas,
- dzimtenes mīlestība,
- zinātnisks atklājums.
Lai tekstu varētu labi uztvert, tajā nepieciešams ievērot teksta veseluma pazīmes:
1. mērķtiecība — neviens teksts netiek rakstīts tāpat vien, ir jābūt kaut kādam mērķim, ko vēlas sasniegt teksta autors. Mērķis var būt izglītot, izklaidēt teksta lasītāju, pārliecināt teksta lasītāju par kaut ko vai iepazīstināt lasītājus ar savām sajūtām un pārdzīvojumiem. Atkarībā no teksta mērķa tiks rakstīti dažāda veida darbi: zinātniska apcere izglītos lasītāju, anekdote — izklaidēs, bet dzejolis raisīs emocijas;
2. pabeigtība — tekstā ir jābūt loģiski pabeigtai domai;
3. sakarīgums — ir jābūt saprotamai gan atsevišķu vārdu un teikumu, gan visa tekstu domai. Pārejai no vienas domas uz citu jābūt saprotamai un secīgai.
1. mērķtiecība — neviens teksts netiek rakstīts tāpat vien, ir jābūt kaut kādam mērķim, ko vēlas sasniegt teksta autors. Mērķis var būt izglītot, izklaidēt teksta lasītāju, pārliecināt teksta lasītāju par kaut ko vai iepazīstināt lasītājus ar savām sajūtām un pārdzīvojumiem. Atkarībā no teksta mērķa tiks rakstīti dažāda veida darbi: zinātniska apcere izglītos lasītāju, anekdote — izklaidēs, bet dzejolis raisīs emocijas;
2. pabeigtība — tekstā ir jābūt loģiski pabeigtai domai;
3. sakarīgums — ir jābūt saprotamai gan atsevišķu vārdu un teikumu, gan visa tekstu domai. Pārejai no vienas domas uz citu jābūt saprotamai un secīgai.
Par tekstu mēs nesauksim nejaušu vārdu, teikuma daļu, izsaucienu virknējumu.
No iepriekš apgūtā tu zini šādus teksta veidus:
ielūgums — rakstveida aicinājums uz pasākumu vai svinībām;
apraksts — rakstiski vai mutiski tiek aprakstīta kāda persona un tās rakstura īpašības un ārējais izskats, aprakstīta kāda vieta vai parādība;
dienasgrāmata — secīgi izklāstīti autoru dažādu piedzīvotu notikumu, sajūtu apraksti, kur katram aprakstam minēts laiks un uzrakstīšanas vieta;
pasaka — izdomāts notikums, kurā piedalās fantastiskas būtnes vai dzīvnieki, kuriem piemīt cilvēkiem raksturīgas īpašības;
lietišķa vēstule — kādai amatpersonai, iestādei nosūtīts teksts vai šīs amatpersonas, iestādes atbilde;
stāsts — autora stāstījums par reāliem vai izdomātiem notikumiem savā vai citu cilvēku dzīvē;
dzejolis — saistītā valodā rakstīts poētisks teksts;
anekdote — neliels smieklīgs stāsts par kādu notikumu vai personu.