Lielais Ziemeļu karš notika no 1700.gada līdz 1721.gadam, un tas bija viens no nozīmīgākajiem kariem Ziemeļeiropas vēsturē. Šaja karā Zviedrija cīnijās pret spēcīgu koalīciju, kurā bija Krievija, Dānija, Polija-Lietuva. Šo valstu mērķis bija samazināt Zviedrijas varu Baltijas jūras reģīonā un pašiem iegūt vairāk zemes un ietekmes.
Svarīgākie Lielā Ziemeļu kara cēloņi:
1. 17.gs. Zviedrija kļuva par vadošo militāro spēku Baltijas jūras reģionā. Šī dominance radīja neapmierinātību kaimiņvalstīs, īpaši Krievijā, Polijā - Lietuvā un Dānijā.
2. Krievijas ambīcijas iegūt pieeju Baltijas jūrai. Krievijas cars Pēteris I vēlējās iegūt pieeju Baltijas jūrai, lai stiprinātu Krievijas tirdzniecības un politiskās pozīcijas Eiropā.
Attēls 1: Pēteris I
Pēteris I bija Krievijas cars (1682.-1725.), viņš bija ievērojams ar savām reformām, kuru mērķis bija modernizēt Krieviju. Pazīstams arī ar savām militārajām ambīcijām, iesaistījās Lielajā Ziemeļu karā ar mērķi iegūt dominanci Baltijas jūras reģionā.
Attēls 2: Kārlis XII
Kārlis XII (1682-1711) bija Zviedrijas karalis (1697. - 1718.) piedalījās Lielajā Ziemeļu karā, kurā cīnijās pret Krieviju, Poliju-Lietuvu un Dāniju. Sākotnēji guva lielas uzvaras, taču piedzīvoja smagu sakāvi Poltavas kaujā.
Svarīgākā Lielā Ziemeļu kara hronoloģija:
- 1700. gads: Karš sākas, un Kārlis XII uzvar Krieviju Narvas kaujā.
- 1701. gads: Zviedrija sakauj Saksijas-Polijas spēkus pie Rīgas.
- 1709. gads: Poltavas kauja – Krievija sakauj Zviedriju, izšķirošs pavērsiens karā.
- 1710. gads: Krievija ieņem Rīgu un citas Baltijas pilsētas.
- 1718. gads: Zviedrijas karalis Kārlis XII tiek nogalināts Norvēģijā.
- 1721. gads: Nīštates miera līgums – karš beidzas, Zviedrija zaudē lielvalsts statusu, un Krievija kļūst par dominējošo spēku reģionā.
Zviedru Vidzemē karš ienesa smagus postījumus, jo Krievijas karaspēks veica iebrukumus un izlaupīja teritorijas. Piemēram, 1708.gadā Pētera I vadītās Krievijas armijas gājiens cauri Vidzemei izraisīja lielus postījumus - tika iznīcināti ciemi, izpostītas saminiecības un izraisīts bads. Kurzemes-Zemgales hercogiste centās sagalbāt neitralitāti, taču karaspēka pārvietošanās hercogisti destabilizēja, apgrūtinot vietējo iedzīvotāju dzīvi.
Attēls 3: Hercogs Frīdrihs Vilhelms (1692-1711)
Lielā Ziemeļu kara laikā Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Frīdrihs Vilhelms viņa valdīšanas laikā norisinājās mēra epidēmija, kas postīja hercogisti un izriasīja iedzīvotāju skaita un ekonomikas sabrukumu. 1710.gadā Frīdrihs Vilhelms aprecējās ar Krievijas ķeizarienes Katrīnas I radnieci Annu Ivanovu, taču drīz pēc tam mira. Pēc viņa nāves par Kurzemes - Zemgales hercogieni kļuva viņa sieva atstājot hercogisti sarežģītā politiskā situācijā.
Visā Latvijas teritorijā karš atstāja smagas sekas. Vidzemē, ko līdz tam pārvaldīja Zviedrija, situācija mainījās ļoti būtiski - pēc kara beigam 1721.gadā šī teritorija nonāca Krievijas impērijas sastāvā. Tas nozīmēja jaunus likumus, nodokļus un dzīves kārtību, ko notieca Krievija.
Attēls 4: Lielais Ziemeļu karš Latvijas teritorijā.