4. Lielais Ziemeļu karš

Lielais Ziemeļu karš risinājās no 1700. gada līdz 1721. gadam, un tas bija viens no nozīmīgākajiem kariem Ziemeļeiropas vēsturē. Šajā karā Zviedrija cīnīijās pret spēcīgu koalīciju, kurā bija Krievija, Dānija, Polija-Lietuva. Šo valstu mērķis bija samazināt Zviedrijas varu Baltijas jūras reģionā un pašiem iegūt vairāk zemes un ietekmi. 

 

1. 17. gs. Zviedrija kļuva par vadošo militāro spēku Baltijas jūras reģionā. Šī dominance radīja neapmierinātību kaimiņvalstīs, īpaši Krievijā, Polijā-Lietuvā un Dānijā. 

2. Krievijas ambīcijas iegūt pieeju Baltijas jūrai. Krievijas cars Pēteris I vēlējās iegūt pieeju Baltijas jūrai, lai stiprinātu Krievijas tirdzniecības un politiskās pozīcijas Eiropā. 

 

 

Pēteris I bija Krievijas cars (1682–1725), viņš bija ievērojams ar savām reformām, kuru mērķis bija modernizēt Krieviju. Pazīstams arī ar savām militārajām ambīcijām, iesaistījās Lielajā Ziemeļu karā ar mērķi iegūt dominanci Baltijas jūras reģionā. 

 

Lielā Ziemeļu kara laikā Pēteris I 1703.gadā, pēc tam, kad Krievijas kraspēks iekaroja Zviedrijai piederošu teritoriju dibināja jaunu pilsētu - Pēterbugu. Tā tika uzcelta stratēģiski svarīgā vietā pie Ņevas upes ietekas Baltijas jūrā, nodorošinot Krievijai tiešu pieeju jūrai un iespēju attīstīt tirdzniecību. 

 

Pēteris I padarīja Pēterburgu par Krievijas "logu uz Eiropu" un 1712.gadā pārcēla tur valsts galvaspilsētu no Maskavas. 

 

 

Kārlis XII (1682–1711) bija Zviedrijas karalis (1697–1718) piedalījās Lielajā Ziemeļu karā, kurā cīnījās pret Krieviju, Poliju-Lietuvu un Dāniju. Sākotnēji guva lielas uzvaras, taču Poltavas kaujā piedzīvoja smagu sakāvi. 

 

• 1700. gads: Sākas Lielais Ziemeļu karš, sakši aplenc Rīgu un Kārlis XII uzvar Krieviju Narvas kaujā.
• 1701. gads: Zviedrija sakauj Saksijas-Polijas spēkus pie Rīgas.
• 1709. gads: Poltavas kauja (mūsdienu Ukrainas teritorijā) – Krievija sakauj Zviedriju, izšķirošs pavērsiens karā.
• 1710. gads: Krievija ieņem Rīgu un citas Baltijas pilsētas.
• 1718. gads: Zviedrijas karalis Kārlis XII tiek nogalināts Norvēģijā.
• 1721. gads: Nīštates miera līgums – karš beidzās, Zviedrija zaudē lielvalsts statusu, un Krievija kļūst par dominējošo spēku reģionā.

Zviedru Vidzemē karš ienesa smagus postījumus, jo Krievijas karaspēks veica iebrukumus un izlaupīja teritoriju. Piemēram, 1708. gadā Pētera I vadītās Krievijas armijas gājiens cauri Vidzemei izraisīja lielus postījumus — tika iznīcināti ciemi, izpostītas saimniecības un izraisīts bads. Kurzemes-Zemgales hercogiste centās saglabāt neitralitāti, taču karaspēka pārvietošanās hercogisti destabilizēja, apgrūtinot vietējo iedzīvotāju dzīvi. 

 

 

Lielā Ziemeļu kara laikā Kurzemes un Zemgales hercogistē valdīja hercogs Frīdrihs Vilhelms. Viņa valdīšanas laikā bija mēra epidēmija, kas postīja hercogisti un izraisīja iedzīvotāju skaita un ekonomikas sabrukumu. 1710. gadā Frīdrihs Vilhelms apprecējās ar Krievijas ķeizarienes Katrīnas I radinieci Annu Ivanovu, taču drīz pēc tam mira. Pēc viņa nāves par Kurzemes-Zemgales hercogieni kļuva viņa sieva, hercogiste nonāca sarežģītā politiskā situācijā.

 

Visā Latvijas teritorijā karš atstāja smagas sekas. Vidzemē, ko līdz tam pārvaldīja Zviedrija, situācija mainījās ļoti būtiski — pēc kara beigām 1721. gadā šī teritorija nonāca Krievijas impērijas sastāvā. Tas nozīmēja jaunus likumus, nodokļus un dzīves kārtību, ko noteica Krievija. 

 

- Krievija kļūst par lielvaru - Krievija, uzvarot Zviedriju un iegūstot Baltijas jūras piekrasti, nostiprinājās kā Eiropas lielvara. Pēteris I izveidoja Krievija impēriju un pārcēla galvaspilsētu Pēterburgu, padarot Krieviju par Eiropas politikas daļu. 

- Zviedrijas impērijas noriets - Līdz karam Zviedrija bija vieno dominējošajām Ziemeļeiropas lielvarām, bet pēc sakāves tā zaudēja lielāko daļu savas teritorijas Baltijas reģionā un vairs nevarēja pretendēt uz lielvaras statusu. 

- Teritoriālas izmaiņas - Krievija ieguva mūsdienu Igaunijas un Latvijas teritoriju, kā arī Karēliju. Saskija un Polija saglabāja lielu daļu savu teritoriju, bet Dānija ieguva daļu mūsdienu Ziemeļvācijas teritoriju. 

- Polijas un Saskijas vājināšanās - Polija - Lietuva un Saksija bija iesaistītas karā, bet tām tas radīja iekšpolitiskas un ekonomiskas problēmas, kas ilgtermiņā noveda pie Polijas - Lietuvas sadalīšanas 18.gs. 

- Militārās stratēģijas un tehnoloģiju attīstība - Karš radīja jaunu kara taktiku un organizāciju, īpaši Krievijas militārājās reformās, kas palīdzēja tai vēlāk uzvarēt citos konfliktos.