3. Kurzemes-Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, kura pastāvēja no 1561. līdz 1795. gadam. Tā izveidojās pēc Livonijas ordeņa sabrukuma Livonijas kara laikā, kad Livonijas konfederācija beidza pastāvēt. Hercogiste iekļāva mūsdienu Kurzemes un Zemgales teritorijas. Hercogistes pakļautība Polijai-Lietuvai nozīmēja, ka hercogiste formāli bija atkarīga no Polijas karaļa, bet tai bija zināma autonomija iekšējo jautājumu lemšanā. 

 

Hercogu vara nebija liela. Hercogs pārvaldīja tikai savas domēnes, kas juridiski bija gan hercoga personiskie īpašumi, gan hercogistes valsts zemes. Hercogam piederēja monopoltiesības uz vara raktuvēm, dzintara ieguvi, pastu un naudas kalšanu. Sākot ar 17. gadsimtu hercogam bija jāievēro Kurzemes landtāga lēmumi.

 

Hercogs
1. iecēla hercogistes ierēdņus,
2. piešķīra lēņus,
3. izdeva dažādas privilēģijas,
4. apstiprināja pilsētu tiesības.

Pārvaldes aparātu veidoja ierēdņi, kas veica pārvaldes funkcijas, un galminieki, kuri kalpoja hercogam.

 

 

Par Kurzemes un Zemgales hercogistes dibinātāju un pirmo valdnieku var uzskatīt hercogu Gothardu Ketleru. Viņš bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs, kurš pēc ordeņa sabrukuma kļuva par Kurzemes-Zemgales hercogu. Ar Polijas karaļa Sigismunda II Augusta atbalstu Gothards Ketlers izveidoja jauno hercogisti, kuras galvaspilsēta bija Jelgava (toreiz sauktu par Mītavu).

 

 

Gothards Ketlers (1601–1681) bija pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs, valdīja no 1659. līdz 1681. gadam, kad Kurzemes un Zemgales hercogiste kļuva par Polijas-Lietuvas vasaļvalsti. 

 

 

Sigismunds II Augusts (1520–1572) bija pēdējais Lietuvas lielkņazs un Polijas karalis — viņa valdīšanas laikā tika noslēgta Ļubļinas ūnija apvienojot Polijas karalisti un Lietuvas lielkņazisti vienotā Polijas-Lietuvas valstī.

 

Par spilgtāko valdnieku hercogistes vēsturē var uzskatīt hercogu Jēkabu Ketleru (1610–1682), Gotharda Ketlera mazdēlu. Viņš ambiciozi un uzņēmīgi pārveidoja hercogisti par svarīgu tirdzniecības un rūpniecības centru. Hercogs Jēkabs ne tikai izveidoja kuģubūves būvniecības uzņēmumus un uzsāka tirdzniecību ar daudzām Eiropas un pat Āfrikas un Amerikas valstīm, bet arī veicināja manufaktūru attīstību. Viņa valdīšanas laikā hercogistei piederēja pat kolonijas — Tobago Karību jūrā un Sv. Andreja sala Gambijas jūras piekrastē Āfrikā. 

 

Jēkabs Ketlers (1610–1681) bija Kurzemes un Zemgales hercogs (1642–1682). Viņa valdīšanas laikā hercogiste piedzīvoja ievērojamu saimniecisko uzplaukumu, īpaši attīstot tirdzniecību un kuģubūvi.

Pēc Hercoga Jēkaba nāves hercogiste saskārās ar sarežģītākiem laikiem — viņa pēcteči centās saglabāt hercogistes stabilitāti, taču hercogistes iekšējās un ārējās problēmas padarīja to ievainojamāku. Laikā pēc Jēkaba valdīšanas hercogistes ekonomiskā ietekme mazinājās, un lielvaras — īpaši Polija-Lietuva un Krievija — sāka arvien vairāk ietekmē hercogistes iekšējos jautājumus.

 

 

Viens no hercogistes lielākajiem ieguldījumiem bija ekonomiskā attīstība un tam laikam modernas infrastruktūras veidošana. Hercogs Jēkabs attīstīja rūpniecību, izveidoja kuģu būvētavas un uzsāka plašu tirdzniecību, kas cēla teritorijas labklājību. No šī laika perioda ir saglabājušās pilsētas, muižas un pieminekļi, kas joporjām ir būtiski Latvijas vēsturiskās kultūrainavas sastāvdaļa.

 

 

 

Jelgavas pils ir viens no spilgtākajām hercogistes arhitektūras pērlēm. To projektēja itāļu arhitekts Frančesko Rastrelli, un tā tika uzcelta hercogu Ketleru dinastijas laikā. Pils bija hercogu galvenā rezidence un hercogistes administratīvais centrs. 

 

 

Kuldīga bija viena no svarīgākajām Kurzemes-Zemgales hercogistes pilsētām un tā ir saglabājusi savu vēsturisko arhitektūru līdz mūsdienām. Hercogistes laikā Kuldīga bija nozīmīgs administratīvais un kultūras centrs. Kuldīga ir iekļauta UNESCO pasaules mantojumā. 

 

 

Rundāles pils ir viena no izcilākajām baroka un rokoko stila pilīm un tā tika uzcelta 18. gadsimta vidū pēc Rastrelli projekta. Lai gan tā tika pabeigta pēc hercogistes beigu posma, pils būvēšana bija daļa no hercogistes mantojuma un kultūras attīstības.