Livonija 16. gadsimtā bija vāja un iekšēji sašķelta valsts. Livoniju veidoja vairākas atsevišķas valstiņas un teritorijas, kas ietvēra Livonijas ordeni. Šīs teritorijas bija savstarpēji neatkarīgas un bieži konfliktēja viena ar otru, kas vājināja Livonijas kopējo spēku.
Svarīgi!
Atkārto! Livonija bija vēsturisks valstisks veidojums Baltijas reģionā, kas pastāvēja no 13. līdz 16.gs. un veidojās kā vairāku autonomu valstiņu apvienība. Tās izveidi un attīstību veicināja krusta kari, kuru ietvaros vācu bruņinieki un misionāri kristianizēja vietējos iedzīvotājus. Livonija sastāvēja no Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapijas, vairākām bīskapijām un Livonijas ordeņa, kuru pārvaldīja bīskapi, arhibīskapi un ordenis. Rīgas arhibīskaps bija augstākā garīgā autoritāte, savukārt Livonijas ordeni vadīja mestrs, kurš bija galvenais militārais un politiskais vadītājs. Savukārt svarīgākos lēmumus Livonijā pieņēma garīdznieku un pārvaldes pārstāvju sapulcē jeb koncilā. Ieskaties – Livonija un krusta kari!
1. attēls: Livonijas karte 1260. gadā
Livonijas ordenis, kas iepriekš bija spēcīgs militārs spēks, līdz 16. gadsimtam bija zaudējis savu ietekmi. Reģionā pieauga spiediens no ārējām lielvarām — Polijas-Lietuvas, Zviedrijas, Dānijas un īpaši no Krievijas.
Paralēli Eiropā notiekošā reformācijas kustība būtiski mazināja katoļu baznīcas ietekmi, kā arī samazināja ordeņa reliģisko un politisko autoritāti.
Livonijas ordenis — militāri reliģiska organizācija Baltijā (13.–16. gs.), kas bija daļa no Vācu ordeņu. Tā veicināja kristietības izplatīšanu un ietekmēja Livonijas politiku līdz Livonijas karam.
Reformācija — kustība, kas aizsākās 16. gs. ar Mārtiņa Lutera centieniem reformēt Romas katoļu baznīcu. Tā radīja jaunas kristīgās konfesijas (piem., luterismu) un veicināja reliģiskas un sociālas pārmaiņas Eiropā.
Kā iemesls Livonijas sabrukumam ir uzskatāms Livonijas karš (1558–1583). Livonijas kara sākums ir cieši saistīts ar Krievijas cara Ivana IV (Bargā) vēlmi paplašināt savu valsti un iegūt pieeju Baltijas jūrai, lai nodrošinātu tirdzniecības ceļus un ekonomisko attīstību. 1558. gadā Ivans IV uzsāka militāru uzbrukumu Livonijas teritorijai, uzskatot to par vāju un viegli iekarojumu.
2. attēls: Ivans IV (Bargais)
Krievijas cars Ivans IV (Bargais) (1530–1584) bija Livonijas kara iniciators, viņa galvenais mērķis bija paplašināt Krievijas teritoriju un iegūt pieeju Baltijas jūrai, kas izraisīja konfliktu ar Livonijas ordeni, Poliju-Lietuvu un Zviedriju. Ivana IV agresīvā politika radīja ievērojamus postījumus Livonijā un veicināja iekšējo problēmu palielināšanos.
3.attēls: Livonijas karš
Krievijas iebrukums izraisīja haosu Livonijas teritorijā un deva signālu citām kaimiņvalstīm, ka Livonijas vājā aizsardzība var tikt izmantota. Polija-Lietuva un Zviedrija arī sāka iejaukties Livonijas lietās, cerot iegūt kontroli pār šo stratēģiski svarīgo reģionu.
Svarīgākā Livonijas kara hronoloģija:
1558.–1561.gads Krievijas iebrukums Livonijā. Ivans IV iebruka Livonijas teritorijā un ātri ieņēma lielu daļu no tās teritorijas, iekarojot Tērbatu un citas svarīgas teritorijas.
1561. gads Livonijas ordenis un citas Livonijas daļas nebija spējīgas pretoties Krievijas armijai. Livonijas ordenis beidza savu pastāvēšanu, un tās atlikušās teritorijas tika sadalītas starp Poliju-Lietuvu un Dāniju.
1561.–1582. gads Polija-Lietuva un Zviedrija iesaistījās karā, mēģinot apturēt Krievijas paplašināšanos. 1561. gadā Livonijas daļas kļuva par Pārdaugavas hercogisti Polijas-Lietuvas pārvaldībā.
1582. gads Krievija piedzīvoja vairākus militārus zaudējumus un bija spiesta piekrist pamieram. 1582. gadā tika noslēgts pamiera līgums starp Poliju-Lietuvu un Krieviju, saskaņā ar kuru Krievija atteicās no savām pretenzijām uz Livoniju. Zviedrija noslēdza pamieru ar Krieviju 1583. gadā.
Pēc Livonijas kara Livonijas teritorija tika sadalīta starp vairākām valstīm:
Polija-Lietuva ieguva Pārdaugavas hercogisti, kurā ietilpa mūsdienu Latvijas teritorijas Latgales daļa un neliela Vidzemes teritorijas daļa. Zviedrija ieguva Vidzemi (Rīgas apgabalu) un Ziemeļigauniju. Bijušās Livonijas Kurzemes un Zemgales teritorijā tika izveidota Kurzemes un Zemgales hercogiste, kura bija Polijas-Lietuvas vasaļvalsts. Dānija ieguva Sāmsalu un daļu Ziemeļigaunijas, taču vēlāk šīs teritorijas tika zaudētas. Tās ieguva Zviedrija.
Atsauce:
Ivans IV (Bargais) (24.01.2025.), nezināms autors