Livonija bija vēsturisks valstisks veidojums Baltijas reģionā, kas pastāvēja no 13. līdz 16.gadsimtam.
Tās izveidi un attīstību būtiski ietekmēja krusta kari, kuru mērķis bija paplašināt kristīgo ticību un tās ietekmi Ziemeļaustrumeiropu.
12.gadsimta beigās Romas pāvesta aicinājumam atsaucās vācu bruņinieki un misionāri, kuri devās uz Baltijas jūras piekrasti, lai pievērstu vietējos iedzīvotājus kristietībai.
Attēls 1: Livonijas karte 1260.gadā.
Livonijas veidojās kā vairāku savstarpēji saistītu, bet tomēr autonomu valstu apvienība. Galvenie spēki, kas veidoja Livoniju, bija Livonijas ordenis, Rīgas arhibīskapija, Sāmsalas-Vīkas bīsakpija, Tērbatas bīskapija, Kurzemes bīskapija un Rīgas.
Bīskapijas pārvaldīja bīskapi.
Bīskaps - baznīcas apgabala pārvaldnieks.
Rīgas arhibīskaps bija augstākā garīgā autoritāte Livonijā un pārraudzīja bīskapus.
Arhibīskaps - lielāka baznīcas apgabala pārvaldnieks, parasti valda pār vairākiem bīskapiem.
Livonijas ordeni vadīja mestrs, kurš bija augstākā autoritāte un militārais vadītājs ordenī, spēlējot nozīmīgu lomu Livonijas politiskajā un militārajā pārvaldē.
Bīskapi, arhibīskaps un mestrs un citi svarīgi Livonijas pārvaldes pārstāvji veidoja padomi, lai kopīgi pieņemtu lēmumus par svarīgām pārvaldes lietām - to sauca par konsilu.
Koncils - garīdznieku sapulce.
Krusta kari bija izšķiroši Livonijas izveidē, jo tie ne tikai pavēra ceļu kristietības izplatībai Baltijā, bet arī radīja pamatu jaunu pilsētu un cietokšņu celtniecībai. Tādas pilsētas kā Rīga un Tērbata, kļuva par svarīgiem administratīviem, ekonomiskiem un militāriem centriem - tie kalpoja arī kā tirdzniecības mezgli, kas sabienoja Baltijas reģionu ar Rietumeiropu.
Attēls 2: Krusta kari Baltijā.
Liela nozīme Livonijas ekonomikā bija Hanzai, viduslaiku tirgotāju savienībai, kurā ietilpa daudz Baltijas reģiona pilsētas, tosttarp Rīga, kas bija nozīmīgs Hanzas tirdzniecības centrs. Hanza veicināja tirdzniecības un ekonomiskāš attīstības stauju pieaugumu, padarot Livoniju par svarīgu daļu no Eiropas tirdzniecības tīklas.
Hanza - viduslaiku tirgotāju un pilsētu savienība, kas izveidojās Ziemeļeiropā 12. - 17.gs., lai aizsargātu un veicinātu tirdzniecību Baltijas un Ziemeļjūras reģionā. Tā apvienoja dauzdas Vācijas, Skandināvijas un Baltijas pilsētas.
Vietējās ciltis, piemēram, prūši, lībieši, kurši un zemgaļi bija galvenie pretinieki krustnešu iebrukumam. Šīs ciltis organizēja noturīgu pretestību ko vadīja ievēŗojami cilšu vadītāji, piemēram lībiešu kēniņš Viesturs un Zemgaļu ķēniņš Nameisis. Viena no nozīmīgākajām cīņām bija Saules kauja 1236.gadā, kurā Lietuvas lielkņazs Mindaugs un viņa sabiedrotie prūšu ciltis sakāva Livonijas ordeni. Šī kauja bija būtisks pagrieziena punkts, jo tā ievērojami vājināja Livonijas ordeņa militāro spēku un veicināja vietējo cilšu pretestību.
Attēls 3: Zemgaļu ķēniņš Namesis.
Nameisis bija Zemgaļu ķēniņš 13.gadsimtā, kurš vadīja vietējās ciltis pret Livonijas ordeni. Viņš izcēlāš ar savām militārajām spējām un stratēģisko gudrību, apvienojot vairākas ciltis, lai organizētu cīņas pret krustnešiem.
Livonijas mantojums ir svarīga daļa no Latvijas kultūras mantojuma. Šajā laikā tika uzbūbētas daudz viduslaiku pilis un baznīcas, kas vēljoporjām ir redzamas - arī aktīvā tirdzniecība, kas notika šajā reģionā palīdzēja veidot pilsētas Latvijas teritorijā.
Šodien mēs varam redzēt Livonijas mantojumu arhitektūrā, piemēram dažādās viduslaiku piļu drupās, kuras saglabājušās Latvijā
Cēsis un Cēsu viduslaiku pils - Cēsu pils, kas sākotnēji bija celta Livonijas ordeņa vajadzībām ir viens no vislabāk sagalbājušajiem cietokšņiem Latvijā. Tas bija nozīmīgs militārs un administratīvs centrs.
Attēls 4: Cēsu viduslaiku pils
Koknese un Kokneses viduslaiku pils - Kokneses pilsdrupas, kas atrodas Daugavas krastā - liecina par Livonijas perioda stratēģisko vietu un kontroli gar Daugavu - kurš bija nozīmīgs tirdzniecības ceļš viduslaikos.
Attēls 5: Kokneses pilsdrupas
Turaida un Turaidas pils - Turaidas pils Siguldas apkārtnē ir nozīmīgs viduslaiku piemineklis, kurš tika uzcelts Livonijas laikā un kalpoja kā svarīgs militārais un administratīvais centrs.
Attēls 6: Turaidas pils.
Bauskas pils celta 15.gs., kā Livonijas ordeņa cietoksnis, lai aizsargātu robežas un kontrolētu tirdzniecības ceļus. 16.gs. hercogi Ketleri pili pārbūvēja. Mūdienās pils ir atjaunota un kalpo kā muzejs - kurā atspogulotas viduslaiku un Kurzemes - Zemgales hercogistes vēsture Latvijā.
Attēls 7: Bauskas Livonijas ordeņa pils.
Attēls 8: Rīgas pils
Rīgas pils - viena no nozīmīgākajām vēsturiskajām celtnēm Latvijā, kas simbolizē Livonijas mantojumu ietekmi uz Rīgu un Baltijas reģionu. Uzcelta 13.gadsimtā, Rigas pils kļuva par militāro un administratīvo centru no kuras tika veikta reģiona pārvaldība.
Attēls 9: Ventspils pils
Ventspils pils - celta 13.gs., ir svarīgs Latvijas viduslaiku mantojuma piemērs un atrodas Ventspils pilsētā. Pils tika uzcelta kā ordeņa pils un bija nozīmīga ostas un pilsētas aizsardzībai. Ventspils pils ir izcila ar savu labi saglabāto arhitektūru, un tajā ir izvietots Ventspils muzejs.
Attēls 10: Dobeles pils
Dobeles pilsdrupas - celta 13.gs. tika būvēta kā Livonijas ordeņa pils.