OTRĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Latvijas teritorija 18. gs. laikā pakāpeniski nonāca Krievijas impērijas sastāvā.
Vidzeme nonāca Krievijas impērija pakļautībā 1721. gadā pēc Lielā Ziemeļu kara. Krievija un Zviedrija noslēdza Nīstades miera līgumu, saskaņā ar kuru atdeva Vidzemi Krievijai.
1. attēls: Nīštates (Nīstades, Nīštades) miera sarunas
Latgale (Inflantija) bija Polijas-Lietuvas sastāvdaļa un kļuva par Krievijas teritoriju pēc Polijas pirmās dalīšanas 1772. gadā.
Kurzeme un Zemgale, kas bija Polijas-Lietuvas vasaļvalsts, tika pievienota Krievijai 1795. gadā, pēc Polijas trešās dalīšanas.
2. attēls: Latvijas teritorija Krievijas impērijas sastāvā.
Latvijas teritorija Krievijas impērijas sastāvā 18. un 19. gs. piedzīvoja dažādas pārmaiņas — politiskajā, ekonomiskajā un sociālajā jomā, kas ietekmēja Latvijas teritorijas attīstību nākamajos gadsimtos.
Viena no svarīgākajām pārmaiņām bija dzimtbūšana un tās atcelšana, kas dažādās Latvijas teritorijas daļās nenotika vienlaicīgi.
Dzimtbūšana — viduslaikos izveidojusies zemnieku atkarības forma no muižnieka vai zemes kunga.
Dzimtbūšana bija sociāla sistēma, kas Eiropā un arī Latvijas teritorijā pastāvēja līdz 19. gs. Tas nozīmēja, ka zemnieki bija piesaistīti noteiktai muižai un tās īpašniekam – muižniekam –, kuram bija gandrīz pilnīga vara pār viņiem. Dzimtzemnieki bija juridiski pakļauti muižnieka varai, un viņiem nebija tiesību brīvi pārvietoties, mainīt dzīves vietu vai iznomāt zemi no citiem saimniekiem bez muižnieka atļaujas.
19. gs. Eiropā un Krievijas impērijā notika plaša sociālā un ekonomiskā modernizācija, kuru veicināja apgaismības idejas un industriālā revolūcija. Daudzi reformisti un intelektuāļi sāka uzskatīt dzimtbūšanu par neefektīvu, morāli novecojušu un cilvēka cieņu pazemojušu sistēmu.
Industriālā revolūcija — būtisks sociāls, ekonomisks un tehnoloģisks pārmaiņu laiks 18. gs. beigās Lielbritānijā un izplatījās Eiropā un citviet pasaulē. Tās laikā cilvēki pārgāja no roku darba uz mašīnu izmantošanu ražošanas procesā. Viens no būtiskākajiem šī laika izgudrojiem bija tvaika dzinējs.
Eiropā, dzimtbūšana jau pakāpeniski bija atcelta, un Krievijas impērija, cenšoties sekot šiem piemēriem, arī sāka izskatīt veidus, kā modernizēt savu saimniecību un pārvaldi.
Krievijas caram Aleksandram I bija nozīmīga loma dzimtbūšanas atcelšanas jautājuma nostiprināšanā — viņš centās uzlabot impērijas starptautisko reputāciju un sekmēt tās ekonomisko attīstību. Reformu aizsākumi bija domāti arī, lai mazinātu sociālo spriedzi un izvairītos no iespējamiem zemnieku nemieriem.
3. attēls: Cars Aleksandrs I
Muižniecība tomēr joprojām saglabāja ievērojamu ietekmi un pretojās izmaiņām, baidoties zaudēt savu ekonomisko varu. Tas radīja lielu sociālo spriedzi, tāpēc dzimtbūšanas atcelšana Krievijas impērijā notika lēnām.
Kurzemē dzimtbūšanu atcēla 1817. gadā, galvenokārt, lai nodrošinātu reģiona ekonomisko attīstību un atbalstītu Aleksandra I modernizācijas plānus. Muižniekiem joprojām bija liela ietekme, un dzimtbūšanas atcelšana paredzēja, ka zemnieki paliek ekonomiski atkarīgi no muižām, jo viņiem nebija pieejama sava zeme. Zemniekiem joprojām vajadzēja turpināt strādāt muižnieku labā – iet klaušās, lai spētu norēķināties par zemes izmantošanu.
Vidzemē dzimtbūšana tika atcelta nedaudz vēlāk, 1819. gadā, bet arī šeit muižnieki nodrošināja, ka atbrīvošanas nosacījumi saglabā viņu ekonomisko varu. Liela ietekme Vidzemē bija mācītājiem un reformu piekritējiem, piemēram, Garlībam Merķelim, kurš jau 17. gs. kritizēja dzimtbūšanas netaisnības.
4. attēls: Garlībs Merķelis (1769.–1850.)
Garlībs Merķelis bija 18. gs. beigu un 19. gs sākuma vācbaltu rakstnieks un apgaismības domātājs, kurš īpaši pievērsās Latvijas zemnieku tiesību jautājumiem. Savā darbā "Latvieši", viņš asi kritizēja dzimtbūšanas sistēmu un muižniecības nežēlības pret zemniekiem, tādejādi pievēršot sabiedrības uzmanību netaisnībām Baltijā.
5. attēls: Garlība Merķeļa "Latvieši"
Latgalē (Vitebskas guberņā) dzimtbūšana tika atcelta tikai pēc vairākām desmitgadēm, kad Krievija izdeva vispārējo dzimtbūšanas atcelšanas likumu 1861. gadā. Šeit zemnieki bija pakļauti gan muižnieku, gan katoļu baznīcas kontrolei. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas vietējie līderi, tādi kā priesteris Francis Trasuns, darbojās Latgales latviešu tiesību un kultūras veicināšanā.
6. attēls: Priesteris Francis Trasuns (1864.–1926.)
Francis Trasuns bija latgaliešu priesteris, politiķis un kultūras darbinieks, kurš aktīvi iestājās par latgaliešu tiesībām un izglītības attīstību 19. un 20. gs. mijā. Darbojās Krievijas impērijas Valsts domē.
Dzimtbūšanas atcelšana atvēra ceļu dažādām pārmaiņām Latvijas teritorijā – zemnieki pakāpeniski kļuva par brīviem cilvēkiem, kas varēja veidot savu saimniecību un meklēt izglītību. Pirmo reizi sāka attīstīties izglītotu latviešu grupas, piemēram, jaunlatvieši. Šie procesi veicināja nacionālās atmodas kustības izveidi.
Atsauce:
1. attēls: Nīštates miera sarunas (28.03.2025.), nezināms autors;
3. attēls: Cars Aleksandrs I (28.03.2025.), mākslinieks Džordžs Deivs;
4. attēls: Garlībs Merķelis (28.03.2025.), nezināms mākslinieks;
5. attēls: Titullapa no Garlība Merķeļa grāmatas "Latvieši" (28.03.2025.), nezināms autors;
6. attēls: Francis Trasuns (28.03.2025.), nezināms autors.