2. Jaunlatviešu kustība

19.gs. vidū pēc dzimtbūšanas atcelšanas - sāka veidoties izglītoto latviešu inteliģenece. Tie bija cilvēki, kuri izglītību visbiežak bija ieguvuši Tērbatas Universitātē. Šīs kustības pārstāvjus sauca par jaunlatviešiem. 

Kustību iedvesmoja gan latviešu grūtā sociālā un ekonomiskā sitācija, gan Eiropā strauji augošās nacionālās atmodas kustības, kuras veicināja nacionālās valstiskuma idejas, demokrātiskas reformas un tautas tiesību aizstāvību. Revolūciju vilnis, kas 1848.gadā pāršalca Eiropu, veicināja arī citu tautu centienus pēc neatkarības un tiesību paplašināšanas, tai skaitā Austrumeiropā un Baltijā. 

 

 

Lielu ieguldījumu jaunlatviešu kustības attīstībā sniedza tās galvenās personības - Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons un Juris Alunāns, kuri strādāja pie latviešu kultūras un valodas stiprināšanas. 

 

 

Krišjānis Valdemārs uzsāka darbību, popularizējot ideju par latviešu jūrniecības nozīmi un ekonomisko neatkarību. Aktīvi darbojās laikrakstā Pēterburgas avīzes, kurā aktīvi iesatājas par latviešu izglītību un pašapziņu. 

 

 

Pēterburgas Avīzes bija latviešu nacionālās atmodas laikraksts, kas iznāca no 1862. līdz 1865.gadam Pēterburgā. Tās galvenais redaktors bija Krišjānis Valdemārs, un avīze bija veltīta latviešu izglītības, kultūras un ekonomikas attīstībai. Pēterburgas Avīzes iestājās par latviešu tautas pašapziņas veicināšanu un mudināja lasītājus pievērsties izglītībai un jaunām idejām.

 

 

Krišjānis Barons pazīstams arī, kā "Dainu tēvs", apkopojis latviešu tautasdziesmas, veidoju Latviju dienu, kas ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajām latviešu kultūras mantojuma sastāvdaļām. 

 

 

 

Dainu skapis ir unikāls kultūras piemineklis, kas glabā aptuveni 268000 latviešu tautasdziesmu, to izveidoja Krišjānis Barons 19.gs. beigās, apkopojot tautasdziesmas, kuras savāca paši latvieši. Skapis ir ar 70 atviktnēm, kurās sakārtotas tautas dziesmas pēc tēmām un motīviem. Šis darbs kļuva par latviešu kultūras identitātes pamatu un ir iekļauts UNESCO pasaules atmiņas sarakstā. 

 

 

Juris Alunāns viens no jaunlatviešu kustības pamatlicējiem un latviešu literārās valodas attīstītājiem. Viņš īpaši izcēlās ar savu dzejas krājumu "Dziesmiņas". Šis darbs pirmo reizi latviešu valodā atklāja daudzus Eiropas literatūras darbus un pierādīja, ka latviešu valoda ir piemērota augstas literatūras radīšanai. 

 

 

 

Atis Kronvalds iestājās par latviešu izglītības attīstību un aicināja latviešus izglītoties savā dzimtajā valodā. Aktīvi darbojās laikrakstā "Pēterburgas avīzes" un savos rakstos aizstāvēja latviešu tautas tiesības, valodu un kultūru.

 

 

Fricis Brīvzemnieks saukts arī par latviešu fokloras tēvu. Viņš apkopojis un publicējis plašu latviešu tautasdziesmu un teiku krājumu, radot pamatus latviešu folkloras izpētei un saglabašanai. 

 

Jaunlatviešu kustība attīstīja tautskolu attīstību Latvijas teritorija. 19.gs. izglītības sistēma Latvijas teritorijā balstijās uz vācu valodu un kultūru, kas ierobežoja latviešu bērnu iespējas mācīties dzimtajā valodā. Jaunlatvieši, īpaši Atis Kronvalds, uzskatīja, ka latviešu valodas ieviešana tautsskolās ir būtisks līdzeklis tautas izglītošanā. Viņš uzstāja uz vietējo skolu veidošanu. Jaunlatvieši veicināja arī tautskolotāju - latviešu izglītošanu. 

 

Jaunlatviešu kustība radīja pamatus latviešu nacionālaji identitātei un kulturas apziņai, kas vēlāk kļuva par valstiskuma veidošanas pamatprincipiem. Viņu idejas par latviešu valodas, kultūras mantojuma, izglītības nozīmi - stiprināja tautas vienotību. 

Jaunlatviešu ietekmē izplatījās uzskats, ka latviešu valoda un kultūra ir līdzvērtīga citu Eiropas tautu vērtībām.

Viens no nozīmīgākajiem viņu panākumiem bija Latviešu biedrības nama dibināšana 1868.gadā, kas kļuva par latviešu sabiedriskās kultūras dzīves centru. Tāpat jaunlatviešu idejas veicināja 1873.gadā notikušo Pirmo vispārējo latviešu dziedāšanas svētku organizēšanu, kas ir kļuvusi par nozīmīgu latviešu kultūras sastāvdaļu.