1. Situācija Francijā pirms Franču revolūcijas

18. gadsimtā situācija pirms Franču revolūcijas Francijā bija dažādu izaicinājumu pilna. Valsts sociālā struktūra bija sadalīta trīs kārtās:

Šāda veida sistēma radīja milzīgu nevienlīdzību starp cilvēkiem. 
Garīdzniecībai un aristokrātijai piederēja lielākā daļa zemes un bagātību, viņi maksāja zemākus nodokļus un bija apveltīti ar dažādām privilēģijām. Savukārt, trešā kārta kura veidoja aptuveni 98% no visiem Francijas iedzīvotājiem, maksāja nodokļus, uzturēja pārējās kārtas un saņēma maz privilēģijas un sociālo nodrošinājumu. 
Valsti šajā laikā nomocīja arī finansiālās grūtības, kuras izraisīja karaļa Luija XVI izšķērdība un nevēlēšanās finansiāli atbalstīt Francijas sabiedrību.
Paralēli šiem notikumiem 18. gs. veidojās intelektuāla kustība, ko sauca par apgaismību. 
Pazīstamākie apgaismības filozofi bija Voltērs, Džons Loks, Žans Žaks Ruso un Monteskjē, kuri izvirzīja idejas par brīvību, vienlīdzību, taisnīgumu un cilvēka tiesībām. Viņi nosodīja monarhijas un baznīcas varu, prasot vairāk tiesību un taisnīguma visiem cilvēkiem, ne tikai augtāko kārtu pārstāvjiem. 

 

 

Voltērs, īstajā vārdā Fransuā Marī Aruē, bija 18. gs. franču rakstnieks, apgaismības filosofs. Uzsvēra vārda brīvības un reliģiskās iecietības nozīmi.

 

 

Džons Loks bija 17. gs. angļu apgaismības filosofs — rakstījis par politisko un izglītības filosofiju. Slavens ar saviem rakstiem par cilvēka saprātu, dabiskajām tiesībām un sociālo līgumu. Viņa idejas būtiski iespaidoja tālāko Rietumu pasaules domāšanu un ietekmēja ASV Neatkarības deklarācijas izstrādi. 

 

 

Šarls Luijs de Monteskjē bija 18. gs. franču apgaismības filosofs un jurists — veicināja politiskās teorijas attīstību. Viņa darbi ietekmēja daudzu valstu konstitūcijas, tostarp ASV. Runāja par valsts struktūru pielāgošanu cilvēku un sabiedrības vajadzībām. 

 

 

Olimpija de Gūža bija franču revolucionāre, rakstniece un sieviešu tiesību aizstāve. Viņa vislabāk pazīstama ar savu darbu "Pilsones un sievietes tiesību deklarācija", kas bija vērsta uz dzimumu vienlīdzības nodrošināšanu. Olimpija de Gūža aktīvi piedalījās politiskajā dzīvē, iestājoties par sociālajām un politiskajām reformām. 

 

 

Žans Žaks Ruso bija franču apgaismības filosofs un rakstnieks, kurš izplatīja savas idejas par politisko teoriju un izglītību. Viņš runāja par savām idejām saistībā ar tautas suverenitāti un tiesībām, kā arī aizstāvēja dabiskās brīvības nozīmi. Viņa idejas nozīmīgi ietekmēja Franču revolūcijas attīstību.

 

 

Žans Pols Marats bija franču ārsts, zinātnieks un revolucionārs, kas aktīvi piedalījās Franču revolūcijas notikumos. Pirms revolūcijas un revolūcijas laikā aktīvi nodarbojās ar žurnālistiku. Savos rakstos viņš asi kritizēja revolūcijas pretiniekus un aizstāvēja nabadzīgos un apspiestos.

 

Apgaismības filozofi arī uzsvēra, izglītības un cilvēka prāta nozīmi, kas bija pretrunā ar baznīcas domātāju idejām. Apgaismotāji ticēja, ka cilvēki var izmantot savu prātu, lai uzlabotu sabiedrību un sociālos apstākļus Francijā. Viņi aicināja uz reformām, lai izbeigtu nevienlīdzību un izveidotu taisnīgāku sabiedrību. 

Šīs idejas kļuva populāras trešās kārtas vidū — viņi sāka apšaubīt esošās sociālās normas un karaļa un baznīcas varu un prasīja pārmaiņas. Tikmēr Francijā auga ekonomiskās grūtības, tika palielināti nodokļi un Francija iestājās vairākos karos, kuri situāciju apgrūtināja vēl vairāk. 
1789. gadā karalis sasauca Ģenerālštatus, kas bija sapulce ar visu trīs kārtu pārstāvjiem, lai risinātu valsts finanšu krīzi. Tomēr sarunas bija nesekmīgas un trešā kārta izveidoja savu sapulci, ko sauca par Nacionālo sapulci, prasot lielākas tiesības un pārmaiņas. 
Tas bija sākums pārmaiņām Francijā. Drīz vien pēc tam 1789. gadā Francijā sākās revolūcija, kas izbeidza monarhiju un mainīja valsts pārvaldi, veidojot pamatus mūsdienu demokrātijai.