Vārds "bioloģija" ir atvasināts no grieķu vārdiem "bios" (nozīmē "dzīvība") un "logos" (nozīmē "zinātne").
Bioloģija ir:
- zinātņu nozare, kura pēta dzīvos organismus un to dzīvības procesus.
- zinātņu nozare, kura pēta visu, kas ir vai kādreiz bija dzīvs - neatkarīgi no tā, vai tas ir mikroorganisms, baktērija, augs, sēne, dzīvnieks vai cilvēks.
- dzīvības zinātne, jo tā palīdz mums saprast, kā darbojas dzīvās būtnes un kā tās mijiedarbojas vairākos līmeņos.
Bioloģija aptver ļoti daudz dzīvos organismus, dažādus dzīvības organizācijas līmeņus un cita veida zināšanas, kas saistītas ar eksistējošajiem vai izmirušajiem organismiem. Bioloģijā ir izveidojušās jomas jeb apakšnozares, kas katra pēta savu bioloģijas daļu. Kopumā ir ļoti daudz šādu jomu (tās rodas arī ik pa laikam jaunas, atklājot jaunas lietas). Visvairāk zināmās un lielākās jomas ir:
- botānika (zinātne par augiem),
- zooloģija (zinātne par dzīvniekiem),
- ekoloģija (zinātne par organismu un vides saistību),
- anatomija (zinātne par dzīvo būtņu uzbūvi),
- fizioloģija (zinātne par dzīvības procesiem dzīvajās būtnēs),
- biotehnoloģijas (zinātnes un tehnikas nozare, kas pēta iespējas, kā bioloģiskos procesus izmantot rūpnieciskos nolūkos),
- sistemātika (zinātne, kas apraksta un klasificē organismus),
- evolūcija (zinātne par dzīvo būtņu pārmaiņām laika gaitā),
- ģenētika (zinātne par iedzimtību un mainību) un vēl daudzas citas apakšnozares.
Svarīgi!
Biologi pēta dzīvo organismu uzbūvi un funkcijas, izcelsmi un augšanu, veselību un slimības dzīves laikā, biodaudzveidību un tās rašanās cēloņus.
Šobrīd visas zinātnes nozares ir cieši saistītas un daudzi atklājumi tiek veikti, pielietojot zināšanas no dažādām dabaszinātņu jomām. Ar bioloģiju saistītas starpnozares, kas izmanto jau bioloģijas zinātnē atklāto, gan veic jaunus atklājumus un veido jaunas tehnoloģijas, ir:
- bioķīmija,
- biofizika,
- neirozinātne,
- astrobioloģija,
- bioģeogrāfija,
- biomatemātika,
- bioinformātika,
- bionika u.c.
Bioloģijas atklājumi palīdz saprast:
- slimības mehānismus, lai izstrādātu efektīvākas zāles slimību ārstēšanai;
- kā klimata pārmaiņas var ietekmēt sēnes, augus un dzīvniekus;
- kā saražot pārtiku strauji augošajam cilvēku skaitam pasaulē;
- kā uzņemtā pārtika vai dzīves paradumi var ietekmēt cilvēka ķermeni.
Mūsdienu bioloģiju vieno četri principi:
- Šūnu teorijas princips — jebkurš dzīvais organisms sastāv no pamatvienībām, ko sauc par šūnām, un jebkura šūna izveidojas no jau esošām šūnām.
- Gēnu teorijas princips — jebkuram dzīvajam organismam ir DNS, lielmolekula, kurā ir iekodēta šūnas uzbūve un funkcijas un šī informācija tiek nodota pēcnācējiem.
- Homeostāzes princips — jebkurš dzīvais organisms, kurš saglabā līdzsvara stāvokli, rada savam organismam prasmi labāk izdzīvot esošajā vidē.
- Evolūcijas princips — jebkurš dzīvais organisms savā vidē sastopas ar dabisko atlasi. Dabiskās atlases laikā izdzīvo organismi ar labākām īpašībām piemēroties apkārtējai videi. Iegūtās labākās piemērošanās īpašības tiek nodotas saviem pēcnācējiem.