Dabā eksistē dažādi organismi - tādi, kas sastāv tikai no vienas šūnas (baktērijas, vienšūņi, daļa aļģu un sēņu), un tādi, kas sastāv no daudzām šūnām - augi, dzīvnieki, daļa aļģu, daļa sēņu. Tikai cilvēka ķermenī vien ir vairāk kā 200 dažādu šūnu veidu!
1. Baktērijas šūna
Baktērija ir vienšūnas organisms, tātad viss organisms ir viena šūna! Baktēriju saskatīt ar neapbruņotu aci nav iespējams. Baktērijām ir līdzīgas šūnas sastāvdaļas ar augiem un dzīvniekiem, tomēr ir arī atšķirības.
Baktērijas šūnas modelis
- Kapsula ir želejveidīga viela, kas apņem baktēriju no ārpuses. Tā aizsargā baktēriju, palīdz tai piestiprināties pie virsmām un saglabāt iekšējo mitrumu.
- Šūnapvalks apņem baktērijas šūnu un aizsargā to no apkārtējās vides. Tas arī piešķir baktērijai noteiktu formu.
-
Plazmatiskā membrāna atrodas zem šūnapvalka. Tā kontrolē, kas var iekļūt šūnā un izkļūt no tās, piemēram, barības vielas un atkritumvielas.
-
Citoplazma tāpat kā augiem un dzīvniekiem ir pusšķidra vide, kurā atrodas visas pārējās šūnas sastāvdaļas.
-
DNS ir ģenētiskā informācija, kas nosaka, kā baktērija izskatās un ko tā dara. Atšķirībā no sarežģītākām šūnām (augiem un dzīvniekiem), baktēriju DNS atrodas vienkārši citoplazmā, nevis kodolā.
-
Vica ir nelielai astītei līdzīgs veidojums, kas palīdz baktērijai pārvietoties.
2. Augu šūnas
Augu šūnām dažas sastāvdaļas atšķiras no dzīvnieku šūnām - tām ir šūnapvalks un plastīdas, atšķirīga vakuola. Arī augu šūnas savā starpā atšķiras ar lielumu, formu, krāsu, smaržu, īpašiem veidojumiem.
Auga šūnas modelis
- Augu šūnapvalks ir veidots no celulozes. Speciālām šūnām, balstaudu šūnām, šūnapvalks ir uzbiezināts, lai varētu balstīt augu.
- Plastīdas ir augu šūnu sastāvdaļa, kas piešķir šūnai krāsu un nosaka, kādu funkciju šī šūna veic.
- Hloroplasti satur hlorofilu - zaļu pigmentu, kas nodrošina fotosintēzes procesu. Hloroplastos notiek barības vielu (organisko vielu) ražošana izmantojot Saules gaismu, ūdeni un ogļskābo gāzi (neorganiskās vielas).
- Hromoplasti satur sarkanos, oranžos un dzeltenos pigmentus. Arī hromoplasti iesaistās fotosintēzes procesā. Tie ir atrodami arī ziedos un krāsainajos augļos, piešķirot tiem specifisko krāsu.
- Leikoplasti ir bezkrāsaini veidojumi, kas izstrādā cieti. Atrodami bezkrāsainajās augu daļās, kurās tiek uzkrāta ciete, piemēram, kartupeļu bumbuļos.
Hloroplasti sūnu lapās
Hromoplasti ziedlapās
Plastīdas spēj mainīties no vienas uz otru, atkarībā no nepieciešamības augā. Piemēram, hloroplasti mainās uz hromoplastiem augļos, kad tie no zaļiem nogatavojas uz krāsainiem. Ja kartupeļa bumbuli ilgstoši tur Saules gaismā, tas kļūst zaļš, tātad leikoplasts ir pārveidojies par hloroplastu. Rudenī novērojam krāsainas lapas, jo zaļie hloroplasti ir noārdījušies pirmie. Ar laiku noārdās arī dzeltenie, oranžie un sarkanie hromoplasti un lapas paliek brūnas.
Lapu krāsu maiņa rudenī, noārdoties hloroplastiem un hromoplastiem
- Vakuolas augu šūnās ir izteiksmīgi pamanāmas auga sulīgajās daļās - augļos (mandarīns, mellene), bumbuļos (kartupelis, kolrābis), sakņu pārveidnēs (burkāni, redīsi). Vakuolas ir rezerves barības vielu krātuve. Parasti tā ir viena liela vakuola, kas pildīta ar šūnsulu. Vakuolas šūnsula ir dažādu vielu (cukuru, vitamīnu, krāsvielu, aromātisko vielu) šķīdums ūdenī. Šūnsula piedod augļiem un saknēm raksturīgo garšu un smaržu.
Greipfrūta šūnas ar milzīgām vakuolām, kas pildītas ar šūnsulu
3. Dzīvnieku šūnas
Dzīvnieku šūnām ir plazmatiskā membrāna, citoplazma, kodols, mitohondriji un vakuolas. Dzīvnieku šūnām nav šūnapvalka, tādēļ to forma ir neregulārāka, daudzveidīgāka, nekā augu šūnām. Dzīvnieku, arī cilvēku, šūnas ir ļoti daudzveidīgas - ar dažādiem izaugumiem, izmēros, formā, funkcijās.
- Vakuolas dzīvnieku šūnās ir mazākas par augu, tomēr tās ir vairāk.
Dzīvnieku šūnas modelis
4. Augu un dzīvnieku šūnu salīdzinājums
Salīdzināsim augu un dzīvnieku šūnas!
| Augu šūnas | Dzīvnieku šūnas |
 |
 |
| Apņem šūnapvalks un plazmatiskā membrāna. | Apņem tikai plazmatiskā membrāna. |
| Šūnu pilda citoplazma. | Šūnu pilda citoplazma. |
| Ir kodols, kas satur DNS. | Ir kodols, kas satur DNS. |
| Ir liela vakuola ar šūnsulu. | Ir mazas vakuolas ar šūnsulu. |
| Ir mitohondriji, kas ražo enerģiju. | Ir mitohondriji, kas ražo enerģiju. |
| Ir plastīdas - hloroplasti, hromoplasti un leikoplasti. | Plastīdu nav. |
5. Šūnu daudzveidība
Dzīvie organismi uz mūsu planētas ir ļoti daudzveidīgi. Viens no cēloņiem šai daudzveidībai ir daudzveidīgās šūnas, kas veido dzīvās būtnes.
Šūnu daudzveidība dzīvajos organismos
- Vienas šūnas organismi - monēras (baktērijas) un daļa protistu (vienšūņi un aļģes) un sēņu (saite uz Vitakera klasifikāciju) ir sastopami daudz un dažādās formās - lodveida, nūjiņveida, spirālveida, ar dažādiem izaugumiem - vicām, skropstiņām, māņkājiņām u.c. veidojumiem, kas palīdz tiem pielāgoties dzīves videi un veidam.
- Daudzšūnu organismi - daļa protistu (aļģes) un sēņu, augi un dzīvnieki ir veidoti no daudzām šūnām. Dažādas šūnas ir pielāgojušās dažādām funkcijām, tādēļ izskata ziņā būtiski atšķiras vienā organismā esošas šūnas. Piemēram, cilvēka organismā nervu šūnas ir ar gariem izaugumiem, lai vadītu nervu impulsus, asinsšūnas (eritrocīti) ir saspiestas sarkanas šūnas bez kodola, tikmēr vīrišķās dzimumšūnas (spermatozoīdi) ir kustīgas šūnas ar astīti, lai varētu pārvietoties.
Nervu šūna ar gariem izaugumiem
Eritrocīti - saplacinātas asinsšūnas bez kodola
Vīrišķās dzimumšūnas ar kustīgu astīti